Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Saulkrasti ir izstiepti gar jūras līci 17 kilometru garumā un vēsturiski sastāv no piecām apdzīvotām vietām, kas atspoguļojas mūsu ģerbonī kā piecas zaļas svītras, ‒ Inčupes un Pabažiem, Pēter­upes, Katrīnbādes, Neibādes un Zvejniekciema," stāsta N. Līcis. Līdz ar to bija nepieciešams izveidot vietu, kas iezīmētu pilsētas centru. Tas pašlaik ir dabiski izveidojies ap Saules laukumu, kas tapis pirms trim gadiem un kuram izveidotas īpašas, apkārtējai videi pieskaņotas terases un pagaismojums. "Šī vieta iebraucējiem noteikti saistās ar pilsētas centru," viņš teic, piebilstot, ka svētku reizēs te pulcējas arī vietējie iedzīvotāji.

Saulainās vasaras dienās lielāku interesi raisa Saulkrastu centra pludmale, bet jo īpaši – labiekārtotais Jūras parks. "Lai arī pilsētai ir ievērojamas kūrorta tradīcijas jau kopš 19. gadsimta, kad uz Nei­bādi atpūsties brauca Vidzemes muižnieki, Saulkrastu mērķis nav sacensties ar Jūrmalu. Atšķirīgas ir pat mūsu pludmales. Mūsu pludmale ir šaura un slīpa, smiltis šeit ir sausas, irdenas un nav piemērotas, lai pa tām brauktu ar velosipēdu. Tāpat mūsu pludmalē rīkotie masu pasākumi nebūs domāti lielām ļaužu masām, bet atpūta liedagā piemērota ģimenēm ar bērniem," uzsver domes priekšsēdētāja vietnieks.

Šeit ļoti rūpīgi seko līdzi tam, lai pludmale būtu tīra, netiktu smēķēts, lietots alkohols un ievesti suņi. Atpūtas daudzveidošanai Jūras parkā uzstādīti zviedru āra trenažieri, rotaļu ierīces, izveidots ielu vingrotāju laukums, ir pludmales duša un divi volejbola laukumi, kas viegli piemērojami arī mierīgas mūzikas brīvdabas koncertiem saulrietā. Vienotā stilā ar celiņiem ir izveidoti sauļošanās krēsli un velosipēdu novietnes.

Jautāts, kāpēc laipas pāri kāpām līdz liedagam, ko citviet parasti veido no dēļiem, šeit, Saulkrastos, veidotas no brusām, N. Līcis skaidro, ka šāda konstrukcija ar mainīgu laipu slīpumu, ar integrētām atkritumu urnām un gaismas ķermeņiem un pludmales dušu nav tikai arhitekta Arņa Dimiņa iedoma, bet tā ir videi draudzīgāka. Smiltīs starp brusām nokļūst mitrums un gaisma, tādēļ ir iespēja iesakņoties augiem, tā padarot vidi dabiskāku un aizsargātāku. Protams, šāda labiekārtota mierīgas atpūtas pludmale, kā tas ir Jūras parkā, prasa uzraudzību, taču arī cilvēkiem, atrodoties sakoptā vidē, nemaz tik ļoti negribas kļūt par vandaļiem.

Ja ir runa par piekļūšanu jūrai ar auto, tad to, ka līdz pašam liedagam vedīs asfaltēts ceļš, pilsētas tēvi gan nesola. Bezmaksas autostāvvietu skaits Saulkrastos gan varētu būt lielāks, bet pārskatāmā nākotnē tas varētu pieaugt tikai ceļa pretējā pusē, ja raugās no jūras puses. "Pirmkārt, sezona, kad cilvēki brauc uz jūru, ir salīdzinoši īsa. Labākajā gadījumā tie ir divi mēneši – no Jāņiem līdz augusta vidum. Patiesībā neliels gabaliņš līdz jūrai ar kājām ir tikai ieguvums. Uzturēšanās pludmalē no tā tikai iegūst, ja tiešā tuvumā ir mazāk izplūdes gāzu un motoru radīta trokšņa. Pie pašas jūras autostāvvietu skaits varētu tikai sarukt, atstājot iespēju piebraukt tikai avārijas un glābšanas dienestu automašīnām. Tiek domāts arī par ērtāku atkļūšanu līdz jūrai no Saulkrastu dzelzceļa stacijas, kas pašlaik tiek rekonstruēta," uzsver N. Līcis. Taču plānos ir iezīmēta steķu izbūve, lai Saulkrastu centrā varētu piestāt jahtas.

Saules laukumā atrodas arī Saulkrastu Tūrisma informācijas centrs. Pērn, kā stāsta tā darbinieces, šeit iegriezušies 15 tūkstoši apmeklētāju. Pamatā skan četras valodas ‒ latviešu, krievu, angļu un vācu, lai gan pēdējos gados pieaudzis arī lietuviešu tūristu skaits. Pārsvarā šeit ienāk cilvēki, kas ceļo ar auto vai velosipēdu. "Par tiem, kas ceļo grupās ar autobusiem, jau ir padomājuši ceļojumu organizētāji, bet individuālie ceļotāji interesējas gan par to, ko var apskatīt uz vietas Saulkrastos, gan citos Latvijas novados," skaidro centra darbinieces.

Reiz ceļotāji no Nīderlandes bijuši patīkami pārsteigti šeit, Saulkrastos, atrodot velomaršrutu karti arī viņu dzimtajā valodā. Turklāt šeit ar interneta starpniecību var uzzināt par brīvajām vietām viesnīcās un viesu namos, lai gan pati vietas rezervēšana jau ir pašu ceļotāju ziņā.