08.08.2014 07:29

Gājēju celiņš Vālodzēs ‒ tas nav tik vienkārši

Autors  Ģirts Kondrāts
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pašvaldības būvēts gājēju celiņš, kas ved cauri Ulbrokai un beidzas pie autobusu pieturvietas "Brasliņas". Turpināt ceļu droši pagaidām nav iespējams, jo te darīšana ar lielākiem spēlētājiem. Pašvaldības būvēts gājēju celiņš, kas ved cauri Ulbrokai un beidzas pie autobusu pieturvietas "Brasliņas". Turpināt ceļu droši pagaidām nav iespējams, jo te darīšana ar lielākiem spēlētājiem. Einārs Binders

Jau vairākus gadus Ulbrokas ciemata "Vālodzes" iedzīvotāji cīnās par to, lai no pieturas "Brasliņas" līdz vidusskolai tiktu izbūvēts gājēju celiņš.

Pašvaldība savu ir paveikusi
Katrs ceļš kaut kur aizved. To pašu var sacīt par lielceļu P5, kas savieno Ulbroku ar Tīnūžiem un tālāk ved līdz pat Latvijas austrumu robežai, krietni saīsinot ceļu līdz Koknesei. Autobraucējiem tas bez šaubām ir liels ieguvums, taču Ulbrokas ciemata "Vālodzes" un daudziem Ulbrokas iedzīvotājiem, kuru bērni iet vietējā Ulbrokas vidusskolā vai dodas uz sporta zāli, gan jādomā, kā ar lielceļu sadzīvot.

Patiesībā visu atrisinātu aptuveni puskilometra garumā iekārtots gājēju celiņš ciemata "Vālodzes" teritorijā. Tas jau arī ticis solīts neseno pašvaldības vēlēšanu priekšvakarā. Tikai šādu solījumu nav bijis iespējams izpildīt, jo lielceļš pieder VAS "Latvijas Valsts ceļi", tātad ir valsts, nevis pašvaldības īpašums. Turklāt ar likuma spēku noteikts, cik metru zemes līdzās brauktuvei pieder valstij, izslēdzot iespēju pašvaldībai ar saviem spēkiem ceļmalu labiekārtot. Tiesa gan, kāds gabaliņš esot arī privāts, taču tas gājēju celiņa izbūvi apgrūtina vēl vairāk, jo zeme jāatsavina.

Tāpēc pašvaldība pamatoti apgalvo, ka teritorijā, kas ir tās pārvaldībā, proti, raugoties no Stopiņu novada domes puses uz Līgo parku jeb pieturu "Brasliņas", tāds, pat barjerām papildināts gājēju celiņš jau ir izbūvēts, bet pārējais vairs nav domes ziņā.

Uz lielceļiem "gulošos policistus" neliek
Stopiņiete Liene ar ģimeni "Vālodzēs" ir uzcēlusi māju, kurai apkārt izaudzis ciemats, un tā iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados ir vairākkārt pieaudzis. Tepat ceļa P5 tuvumā izauguši arī citi ciematiņi, piemēram, "Dzidriņas" un "Jaunsiši". Liene stāsta, ka bērni no šejienes dodas uz tuvējo Ulbrokas vidusskolu. Uz skolu var aizbraukt arī ar speciāliem skolas autobusiem, un laikā, kad tie neiet, ir 51. maršruta pilsētas autobuss.

Tiesa, tajā bērnus par velti neved. Taču problēmas sākas tad, kad bērniem beidzas nodarbības interešu pulciņos un viņiem negribas lieku pusstundu gaidīt autobusu. Varbūt arī negribas maksāt 0,60 eiro par biļeti. Tāpēc bērni uz mājām iet kājām gar ceļa malu. Mācību laiks, kā zināms, iekrīt gada tumšākajos mēnešos, bet ceļš nav apgaismots. Turklāt ziemā, ja ir biezs sniegs, tas ir sevišķi bīstami, jo vietas blakus brauktuvei, kur palikt gājējam, nav sevišķi daudz.

Lai bērnu pārvietošanos padarītu drošāku, jau gadiem ilgi pašvaldība tiek lūgta kaut ko darīt ‒ vismaz nodrošināt to, ka transports samazina ātrumu ceļa posmā pie skolas, ja gājēju celiņš ir utopija. Iedzīvotāji ierosinājuši arī, piemēram, novietot uz brauktuves "guļošos policistus". Taču skaidrojumi, kādēļ tas nav iespējams, parasti ir tādi, ka uz tik lieliem ceļiem kā P5 "guļošos policistus" neliek un arī ātruma ierobežojums, piemēram, 30 km stundā, kā tas ir daudzviet pilsētās, te nederot. Tāpēc reālais ātrums garām skolai pa lielceļu ir aptuveni 70 kilometri stundā, jo ceļa zīme, kas vēsta par to, ka šeit sākas apdzīvota vieta "Vālodzes", ir gandrīz vai pašas skolas priekšā.

Vēl tiek norādīts, ka pretī skolai ir iekārtota gājēju pāreja. Taču nav jābūt speciālistam, lai sapratu, ka pāreja, lai arī ir, atrodas mazliet nost no gājēju plūsmas. Liene arī min gandrīz vai oficiālus skaitļus, ka dienā to šķērsojot labi ja trīs cilvēki. "Protams, var iemācīties sadzīvot ar daudz ko, bet negadījumi, kad uz ceļa automašīnas notriec bērnus, neļauj sēdēt klēpī saliktām rokām," teic Liene. Taču kā vienīgo reālo risinājumu viņa un domubiedri, ar ko kopā rakstītas vēstules pašvaldībai, redz gājēju celiņa izbūvi no Līgo parka līdz vidusskolai.

Ceļš gar privātīpašumu nav tas pats kas P5

To, ka Ulbrokā ir arī ļoti labi piemēri, kā sakārtot vidi un piebraucamos ceļus pie dzīvojamajām mājām, var redzēt, piemēram, uz ceļa, kas turpat vidusskolas tuvumā nogriežas uz bijušā Ērgļu dzelzceļa pusi. Gar ļoti solīdu privātīpašumu, ko no ārpasaules norobežo glīts žogs, ved pieklājīga platuma gandrīz vai svaigi asfaltēta brauktuve, kuru divās vietās šķērso "guļošie policisti" un tāpat divās vietās redzamas ātruma ierobežojuma zīmes "30 km stundā".

Pašvaldībā teic, ka šis ceļš par Stopiņu novada naudu neesot sakārtots. Uz jautājumu, kam tad tas bijis pa spēkam, seko atbilde: "Mēs tādas ziņas par saviem iedzīvotājiem nesniedzam! Skatieties "Lursoft" datu bāzē!"

Ja paklausās, ko pilsētā "tantes runā", tādu ceļu un kārtību uz tā savas mājas tuvumā, ieskaitot labu piebraukšanu, izdevies pagādāt kādai ar VAS "Latvijas Valsts autoceļi" saistītai personai. Bet tā jau tikai "tantes runā", un tam nav nekāda sakara ar to, kas notiek uz autoceļa P5 Ulbrokas vidusskolas apkaimē.

Ledus, šķiet, ir sakustējies

Laikā, kad tapa šis raksts, painteresējāmies arī par VAS "Latvijas Valsts ceļi" viedokli. Saņēmām atbildi, ka uzņēmums jau izsludinājis būvdarbu iepirkuma konkursu par gājēju un velosipēdu celiņa izbūvi blakus autoceļam P5 Ulbroka‒Ogre posmā no autobusu pieturas "Brasliņas" līdz Ulbrokas vidusskolai Stopiņu novadā un ir notikusi iesniegto piedāvājumu atvēršana iepirkumam.

Plānots, ka jau augusta pirmajā dekādē tiks noslēgts līgums ar konkursa uzvarētāju, ja vien šī iepirkuma rezultāti netiks apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā. Būvdarbi jāuzsāk 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas.

Pretī skolai gan ir iekārtota gājēju pāreja, taču nav jābūt speciālistam, lai sapratu, ka pāreja, lai arī ir, atrodas mazliet nost no gājēju plūsmas.Pretī skolai gan ir iekārtota gājēju pāreja, taču nav jābūt speciālistam, lai sapratu, ka pāreja, lai arī ir, atrodas mazliet nost no gājēju plūsmas.