Par to liecina Veselības inspekcijas (VI) apkopotā informācija, vēsta LETA. Dzeramā ūdens kvalitātes neatbilstības gadījumā inspekcijai ir tiesības piemērot pazeminātas ūdens kvalitātes prasības – īpašās normas –, ja tas nerada apdraudējumu patērētāju veselībai un attiecīgajā teritorijā citādā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi iedzīvotāju vajadzībām, kā arī – ja ūdens kvalitātes pasliktināšanos nav iespējams novērst 30 dienu laikā. Dzeramā ūdens īpašās normas tiek piešķirtas uz laiku līdz trīs gadiem.
Pašlaik piecas šādas vietas ir Jūrmalā un Madonas novadā, četras – Amatas, Ogres, Ozolnieku un Līvānu novados, trīs – Babītes, Balvu, Riebiņu, Viesītes un Dobeles novados, divas – Tukuma, Skrundas, Auces, Krāslavas, Limbažu un Inčukalna novados. Savukārt pa vienai šādai vietai ir Rīgā, Beverīnas, Brocēnu, Iecavas, Carnikavas, Apes, Kokneses, Jēkabpils, Krimuldas, Lubānas, Pļaviņu, Rojas, Ropažu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Saldus un Sējas, kā arī Smiltenes, Stopiņu, Varakļānu, Vecumnieku, Talsu un Zilupes novados.
Vairumā gadījumu iemesls īpašā statusa piešķiršanai ir palielināts dzelzs daudzums ūdenī. Atsevišķos gadījumos arī palielināts amonija, sulfāta un mangāna saturs. Būtiski, ka no minētajām 144 dzeramā ūdens vietām 54 īpašais status noteikts jau otro reizi, bet 41 – trešo reizi.
Lūgumu noteikt īpašās normas VI iesniedz komersants, ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs. Savukārt VI pienākums ir sniegt atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.
Īpašo normu piemērošanu var pagarināt divas reizes – katru reizi vēl uz trijiem gadiem, tomēr šajā gadījumā VI ir jāiesniedz Eiropas Komisijā nepieciešamības pamatojums. Tāpat VI ir jāziņo EK par katru ūdens piegādātāju, kam noteiktas īpašas normas un kas dienā vidēji piegādā vismaz 1000 kubikmetrus ūdens vai apgādā ar to vairāk nekā 5000 cilvēku.
Normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni Latvijā saņem 81 % iedzīvotāju, iepriekš informēja VI. Tās uzraudzībā ir 1342 ūdens apgādes sistēmas, tostarp 1082 publiskās.
Kopš 2010. gada to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem tiek piegādāts atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens, ir pieaudzis, liecina statistika. Ja Latvijā kopumā normatīviem atbilstošu dzeramo ūdeni saņem 81 % iedzīvotāju, atsevišķos reģionos, piemēram, Kurzemē un Latgalē, šis rādītājs pārsniedz 95 %.
04.08.2014 09:33
Vairākos Pierīgas novados dzeramajam ūdenim noteiktas pazeminātas kvalitātes prasības
Autors Apriņķis.lvLatvijā 144 teritorijās pa centralizētu ūdens apgādes sistēmu piegādātajam dzeramajam ūdenim noteiktas pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības.