Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

No jūras iznestās aļģes spēj atbaidīt ne tikai tūristus, bet liek saspiest degunu arī vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat par aļģu problēmu noraizējušies uzņēmēji, taču Saulkrastu pašvaldība atzīst, ka naudas visas 18 kilometrus garās pludmales tīrīšanai nav, ziņo Latvijas Radio.

"Ciemiņi atstāj pie durvīm zīmītes, ka nevēlās vairs viesoties, jo šeit smirdot, tādēļ dosies labāk dzīvot uz Jūrmalu," sūdzas Saulkrastu viesu nama "Baltās dūjas" darbiniece.

Saulkrastu iedzīvotājs Mārtiņš Kleinšmits uzsver, ka par pilsētas centru tiek domāts, tomēr pašvaldība bieži vien piemirst par attālākiem Saulkrastu rajoniem. "Saulkrastu pludmalē gandrīz vai katru gadu tiek izskalotas aļģes, kas ar laiku sāk smirdēt. Centra rajonā tās tiek vāktas, lai gan nezinu, kas tās vāc, manuprāt, tie ir simtlatnieki un skolēni, kuri strādā par brīvpusdienām, bet es nezinu, kā ir ar attālākiem rajoniem, kā Pabaži vai Zvejniekciems. Manuprāt, tās arī tur tiek vāktas, lai gan ne tik ļoti kā centrā, kur apgrozās visvairāk cilvēku. Tomēr, manuprāt, par to tiek domāts, lai arī aļģes diezgan ilgu laiku paliek pie pludmales un smird pat ļoti," skaidro M. Kleinšmits.

Saulkrastu pašvaldība gan norāda, ka aļģes tiek tīrītas tikai no centrālās pludmales un pludmales "Rūķīši", pārējam naudas neesot. "Tas nebūtu reāli, tas ir finansiāli dārgs pasākums. Mums pludmale ir 18 kilometru garumā, kas nozīmē, ka viss budžets būtu jāiegulda šajā pasākumā," norāda pašvaldības pārstāvis.

Kopumā no visas jūras malas Saulkrastos tiek tīrīti tikai aptuveni 1,7 km, kas ir mazāk par desmito daļu no visas krasta līnijas. Saulkrastu viesu māju īpašnieki un darbinieki īpašu cerību uz pašvaldību neliek, stāsta, ka tas esot bezcerīgi.

"Nu, no pašvaldības es jau vairs neko negaidu, viņi jau nekad nedarīs neko tādu, lai atbalstītu. Ko tad viņi var izdarīt? Es arī gāju uz tiem Eiropas projektiem, uzrakstīju vēstulīti, atbilde bija tāda, ka viņi netic, ka var uztaisīt kaut kādu projektu. Braucu uz Rīgu, uz Eiropas [Savienības informācijas] centru, viņi man pateica, ka Saulkrasti ir ļoti neaktīvi, bet Salacgrīvas priekšsēdētājs tā vien pie viņiem sēžot, daudz projektu ir," stāsta Saulkrastu iemītniece.

Savukārt vadošais Hidrotehnoloģijas institūta pētnieks Juris Aigars norāda, ka šādas problēmas nav tikai Saulkrastos. Tā ir sena problēma, ar kuru katra pašvaldība cīnās, kā māk.

"[..] Ir vasaras atpūtas sezona, un ir tikai loģiski, ka cilvēkiem patīkamāk iet jūrā, ja nav šo aļģu. Ir viļņi, kas tās izskalo, tad kaut kas pamainās, un šie paši viļņi aļģes skalo atpakaļ jūrā. Bet gaidīt, kad tas notiks, jo atpūtas sezona iet? Es zinu, ka šādas problēmas ir arī citās vietās," stāsta pētnieks. "Te, Jūrmalā, arī ir vietas, kur skalo ārā [aļģes], bet man liekas, ka tur ir profesionālāk organizēta šī jūras malas tīrīšana."

Pagaidām aļģes vēl turas ūdenī, bet pēc vietējo sacītā var spriest, ka smakojošais laiks vairs nav aiz kalniem. Tāpēc, ja vēlamies atpūsties kādā neskartākā vietā Saulkrastu pludmalē, būs jāapbruņojas ar grābekļiem un dakšām.