Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Parakstot līgumu par sadarbību tūrisma jomā, Daugavas lejteces novadu pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka mērķis ir piesaistīt novadiem tos tūristus, kuri Latvijā ierodas galvenokārt tāpēc, lai apskatītu Rīgu. Viņi uzsvēra, ka ikvienā novadā ir kāda īpaša, apskates vērta vieta un daudzi atbraucēji vēlas redzēt Latviju kopumā.

Daugavas lejteces pašvaldību sadarbība tūrisma jomā sākās jau pirms vairākiem gadiem, kad Ķekavas tūrisma informācijas centra darbinieki uzrunāja kolēģus Salaspilī un Baldonē. "Lokomotīve", kas aizrāvusi citus, rosinot sadarboties, bijis Ķekava tūrisma informācijas centra vadītājs Juris Žilko.

Pa šo laiku ir izdota kopīga tūrisma karte. Pašvaldības vienotā stendā ir strādājušas tūrisma izstādē "Balttour", kā arī vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs Baltijas valstīs un citur. Jau pašlaik ir iezīmējušās arī Daugavas lejteces tūrisma reģiona robežas, kurās ietvertas Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadu administratīvās teritorijas un šie seši novadi veido Daugavas lejteces klasteri.

Līgums paredz nodrošināt ciešāku Daugavas lejteces tūrisma informācijas centru sadarbību un kopīgi izstrādāt tūrisma nozares attīstības projektus. "Ja viss izdosies kā iecerēts, nākotnē varēsim runāt par konkurētspējīgu Daugavas lejteces tūrisma tēlu un pilnveidot piedāvājumu," uzsvēra līguma parakstītāji. Viņuprāt, Latvijas novados jau ir atrodami tādi labi piemēri kā "Saviļņojošā Vidzemes piekraste" vai "Enter Gauja".

Kā pēc līguma parakstīšanas "Rīgas Apriņķa Avīzei" sacīja mājastēvs, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, tad tas ir acīmredzami, ka piedāvājumam tūristiem jābūt lielākam, nekā tikai vienā novadā atrodamais. "Ceļotāji šobrīd ir mobili un par to, cik daudz iespējams apskatīt pat īsā laika posmā, mēs paši varam pārliecināties, apmeklējot citus Latvijas reģionus vai esot ārzemēs. Bet mūsu veiksmes stāsts būs tad, ja cilvēki, apskatot vērtīgāko, kas pie mums ir, šeit uzturēsies ilgāku laiku un tērēs savu naudu. Tas ir pats galvenais, lai tūrisms ietekmētu mūs saimniecisko dzīvi" teica Salaspils mērs.

Raksturojot Salaspili kā tūristu ceļamērķi, R. Čudars uzsvēra, ka nav runa par lauku vidi vai guļamrajonu, bet par trim "lielajiem vaļiem": Nacionālo botānisko dārzu, Salaspils memoriālu un Daugavas muzeju Doles salā, kas ir interesanti ne tikai pašmāju tūristiem, bet tiklab ārzemniekiem. R. Čudars gan atzina, ka pašlaik tieša ieguvuma no tā, ka, piemēram, Salaspils memoriāls atrodas novada teritorijā neesot. "Tūristi, kas ierodas Salaspils memoriālā, vai nu dodas tālāk, vai atgriežas Rīgā. Situācija mainītos, ja viņus izdotos piesaistīt arī citiem apskates objektiem novadā."

"Ja pieminam, piemēram, 1604. gadā notikušās Kirkholmas kaujas vietu, tad tur ir ne tikai Polijas, bet pēdējā laikā arī Lietuvas interese būt klāt šajā viņu vēsturē nozīmīgajā vietā, uzskatot, ka tā ir arī lietuviešu ieroču svētvieta. Tāpat turpat netālu ir arī zviedru akmens, uz kura norādīts, ka šeit, Salaspilī, savulaik tika izglābts Zviedrijas karalis. Protams, pie šīs tēmas, lai novads no pagātnes liecībām gūtu arī kādu materiālu labumu, mums vēl ir jāpiestrādā."