01.07.2014 07:20

Vai novadu reforma bija vajadzīga, un cik lietderīga tā bija?

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Attēlam ir ilustratīva nozīme. arhīvs

1. jūlijā aprit pieci gadi kopš Administratīvi teritoriālās reformas, kas izmainīja visu Latvijas karti.

Reforma izdarīja arī savas korekcijas Pierīgā, likvidējot agrāko Rīgas rajonu un tā vietā izveidojot 17 novadu pašvaldības. Šim nolūkam daži bijušie pagasti ieguva liellāku pašnoteikšanos, daži to zaudēja vispār, jo tika apvienoti ar citiem. Portāls "Apriņķis.lv" uzklausa viedokli no reformas skarto novadu pašvaldību vadītājiem, vai šādas pārmaiņas vispār bija vajadzīgas.

Inčukalna pagastam pirms pieciem gadiem pievienoja Vangažu pilsētu, izveidojot Inčukalna novadu. Domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko spriež, ka diezin vai šī reforma pienesumu ekonomiskajam pamatojumam devusi: "Domāju, ka nē. Iedzīvotāji ir pieņēmuši to, ko valdība lēmusi, un mēs dzīvojam vienā novadā. Darām darbus, pieņemam lēmumus, risinām jautājumus. Bet arī iepriekš strādājām tāpat. Pateikt, ka tas bija labi, es nevaru.

Arī iedzīvotājiem daudzi jautājumi nav skaidri – kāpēc tagad jābrauc tik tālu, lai kārtotu darījumus. It sevišķi to nesaprot vecāka gadagājuma cilvēki, kuri saņem pašvaldības pakalpojumus. Apvienojot divas teritorijas, bagātākas tās nekļūst. Funkcijas ir jāpilda un izdevumus tas prasa tik un tā. Varētu apvienojoties kaut ko ieekonomēt, bet valsts likumdevējs ir radījis tik daudz normatīvo aktu, un, lai tos realizētu, vajag vēl vairāk līdzekļu."

Atšķirībā no Inčukalna novada, kur pievienotie Vangaži ir vairāk nekā 15 kilometru attālumā no tagadējā novada centra, Olaines novada teritorija ir kompakta – tur, kur reiz beidzās pilsēta, sākas pagasts.

Komentē Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs: "Es nevarētu teikt, ka reforma bija nelietderīga. Es vairāk saskatu pozitīvu nekā negatīvu. Darba ir vairāk, teritorija lielāka, bet tas arī ļauj domāt plašāk. Vairāk vai mazāk, bet viss ir kārtībā. Lielus projektus realizējām arī pirms reformas, jo abām pašvaldībām bija samērā lieli budžeti. Pēc loģikas prasījās mūs apvienot, jo bijām pilsēta, kurai visapkārt ir pagasts."

Savukārt Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks uzskata, ka Administratīvi teritoriālās reformas efektivitātes izvērtējums katram novadam noteikti būs atšķirīgs: "Ķekavas novada gadījumā, apvienojot Ķekavas un Daugmales pagastus, kā arī Baložu pilsētu, ja atskatās uz šiem pieciem gadiem, viennozīmīgi ieguvēji šobrīd ir teritorijas ar mazāku budžetu un iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Daugmales pagasts jau kā novada sastāvdaļa šajos gados ticis pie jaunas multihalles un bērnudārza. Savukārt Ķekavā lielākais nepieciešamais objekts – sākumskola – tiek būvēts tikai tagad. Izveidojoties novadam, administrācijas darbinieku skaits nesamazinājās, līdz ar to arī pašvaldības izmaksas nav sarukušas, tomēr sniegto pakalpojumu kvalitāte ir uzlabojusies."