Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Viņi ir pašpietiekami, viņiem ir ļoti labs mārketings, stratēģija. Tāda īsta pieprasījuma, lai mēs palīdzam vai iesaistāmies, nav bijis," teic Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.

Tomēr neskaidrības radušās par muzeja autostāvvietu, ko labprāt savā apsaimniekošanā pārņemtu Krimuldas pašvaldība. Proti, zeme, uz kuras ierīkots stāvlaukums, pieder pašvaldībai, bet būves – uzņēmumam "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), skaidro G. Grīnvalds.

Muzejrezervāts maksas pakalpojumus par stāvlaukuma izmantošanu apmeklētāju autotransportam sniedz aktīvā tūrisma laikā no 1. maija līdz 31. oktobrim, atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta publisko maksas pakalpojumu cenrādis". Šajā laikā gūtie ienākumi nodrošina stāvlaukumu kopšanu ziemas un pavasara periodā no 1. novembra līdz 30. aprīlim, kad auto stāvvietas apmeklētājiem ir bez maksas.

Muzejrezervāta rīcībā ir pietiekams daudzums resursu, lai stāvlaukumus uzturētu kārtībā – traktortehnika, sniega pūtēji un darbaspēks, kā arī līdzekļi stāvlaukumu rekonstrukcijas un labiekārtošanas veikšanai, teic Turaidas muzejrezervāta Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja Inta Mikanovska-Mikalovska.

Savukārt Krimuldas novada mērs uzskata, ka stāvvieta automašīnām ir par mazu, ņemot vērā apmeklētāju skaitu: "Ja muzeju apmeklē 250 tūkstoši cilvēku gadā, tad tie stāvlaukumi ir stipri par mazu. Mēs uzskatām, ka, lai uzlabotu tūrisma kvalitāti, stāvlaukumiem jābūt plašākiem, lielākiem, aprīkotiem ar tualetēm. Lai tūristiem nebūtu jāmeklē tualete blakus esošajā kafejnīcā."

Saskaņā ar noteikumiem, vieglās automašīnas stāvvietas izmantošana uz dienu maksā 1,42 eiro, mikroautobusa – 3,56 eiro, autobusa – 7,11, bet motocikla – 0,85 eiro.

"Vidējie muzejrezervāta ieņēmumi no stāvlaukumiem ik gadu ir ap 34 620 eiro, kas ir valsts budžeta ieņēmumu sastāvdaļa," saka I. Mikanovska-Mikalovska.

Tomēr arī viņa norāda, ka izdevumi stāvlaukumu un teritorijas uzturēšanai kopumā ik gadu vidēji ir 27 592 eiro. Tātad peļņa no stāvlaukumiem ir tikai 7028 eiro, taču atlikums no ieņēmumiem dodot iespēju kopt un uzturēt ne tikai minētos stāvlaukumus, bet galvenokārt visu muzejrezervāta 42 hektāru plašo kultūrvides teritoriju, tās kopšanas tehniku, iegādāties uzturēšanas materiālus, izstrādāt stāvlaukumu un krustojuma priekšizpētes projektu un kultūrvides labiekārtojumiem saistītus projektus u. c.

Tikmēr Krimuldas novada domē šaubās par ieņēmumiem no stāvlaukumiem, kas esot neadekvāti zemi attiecībā pret muzeja apmeklētāju skaitu.

Kā informēja I. Mikanovska-Mikalovska, Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju skaits katru gadu ievērojami palielinās, piemēram, 2011. gadā tajā viesojās 207 472 apmeklētāji, 2012. gadā – 220 744, bet pērn – 232 647, attiecīgi tāpat palielinās arī stāvlaukumu izmantošanas intensitāte. Stāvlaukumi pie Turaidas muzejrezervāta ik gadu uzņem vairāk nekā 20 638 transporta vienību.

Turaidas stāvlaukumi ir ierīkoti pēc muzeja pasūtījuma pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados projekta "Autoceļa Ragana-Turaida-Sigulda labiekārtojums" ietvaros un joprojām atrodas Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu bilancē.

Taču tikko, 5. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta rīkojums "Par valsts nekustamo īpašumu Krimuldas novadā nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā", nododot tos lietošanā muzejrezervātam tā mērķu un funkciju īstenošanai, informē I. Mikanovska-Mikalovska.