Tāpat uz autoceļa A1 Rīga–Baltezers–Igaunijas notika kvalitātes pārbaudes, kuras veica VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) speciālisti. Abu pašvaldību vadītāji ir vienlīdz ieinteresēti autoceļa sakārtošanā un satiksmes drošības uzlabošanā, jo tas visvairāk skar šo novadu iedzīvotājus, kas katru dienu gan ar sabiedrisko transportu, gan ar privātām automašīnām brauc savās gaitās.
Autoceļš "VIA Baltica" šķērso Ādažu novadu, sadalot to divās daļās, un pēdējos gados abpus autoceļam attīstījusies gan infrastruktūra, gan dzīvojamo māju ciemati. Lai autoceļu šķērsotu gājēji, ir izbūvēta viena gājēju pāreja, taču ar to ir par maz.
"Mums jāveido ceļi, lai pa tiem var gan braukt, gan tikt tiem droši pāri. Galvenais, ka esam sākuši pie tā strādāt. Pirms dažiem gadiem mums bija 3,5 tūkstoši iedzīvotāji, bet tagad ir 10 tūkstoši. Tas nozīmē, ka arī mēs esam atbildīgi par iedzīvotāju drošību. Mums jāiet līdzi laikam, un tas, kas tad bija labi, tagad vairs neder," uzskata Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
Savukārt Carnikavas novada pašvaldību interesē ceļa P1 Jaunciems–Carnikava drošība un sakārtošana, kā arī pagrieziens uz Carnikavu pie Gaujas tilta un pagrieziens uz Siguļiem.
"Kādreiz pēc vecā plānojuma tur bija paredzēts luksofors, ko neuzstādīja. Vasarā, kad gan Ādažos, gan Carnikavā, gan Saulkrastos ir daudz vairāk iedzīvotāju, tur nav iespējams ne izgriezties, ne iegriezties," teic Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss par ceļa rekonstrukciju saka: "Ceļu satiksmes drošības audits aizliedz uz šī ceļa kreisos pagriezienus, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījuma skaitu. Marķējumi un ceļa zīmes arī pēc rekonstrukcijas būs citādāki. Uz šī ceļa bijušas vairākas lielas avārijas ar smagām sekām, un kaut kas bija jāmaina."
"VIA Baltica" tika izbūvēts pirms astoņiem gadiem par Eiropas Savienības finansējumu. Pašlaik par valsts līdzekļiem tiek veikta periodiskā uzturēšana, kas nozīmē, ka tiek nofrēzēta asfaltbetona virskārta 2,5 centimetru biezumā, kas jau ir bojāta, un uzklāta 3,5 cm jauna asfaltbetona kārta.
"Ja mēs to nedarīsim, tad uz ceļiem atkal būs bēdīga situācija – rises, plaisas, un tas prasīs daudz lielākas investīcijas remontam. Periodiskā uzturēšana ir vislētākais un efektīvākais veids, lai ceļu varētu saglabāt teicamā kārtībā komfortablai braukšanai. Šāda uzturēšana ir jāveic pēc septiņiem, astoņiem gadiem. Esam tādu jau veikuši uz autoceļa A1," paskaidroja LVC pārstāvis.
Jaunuzklāto asfaltbetona segumu pārbauda kvalitātes speciālisti laboratorijās, pirms tam izurbjot asfaltbetona paraugu 100 milimetru biezumā. Laboratorijā nozāģē uzklātos 3,5 cm un pārbauda jaunā asfaltbetona izturību un kvalitāti. A. Matīss min arī gadījumu, kad pagājušajā gadā atklājās, ka segums nebija kvalitatīvs, un uzņēmumam par saviem līdzekļiem bija jāuzklāj jauna un visiem rādītājiem atbilstoša ceļa kārta.
