Par to LPPA pārstāvji pavēstīja otrdien tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvjiem. Viņi atgādināja, ka Nacionālajā attīstības plānā piekraste ir noteikta kā nacionāla vērtība un viens no Latvijas attīstības virzītājspēkiem un sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izstrādātas un valdība pieņēma Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam. To īstenošanai bija paredzēts finansējums sākotnējā ES fondu sagatavošanas periodā.
Taču, saskaņā ar koalīcijas lēmumu, piekraste tika iekļauta Kultūras ministrijas pārziņā esošajā specifiskajā attīstības mērķī, kas paredz veicināt reģionālo attīstību, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane.
Līdz ar to piekrastes attīstībai no iecerētajiem līdzekļiem paredzēta krietni vien mazāka summa, nekā sākotnēji plānots. un otrdien sarunā ar ministru izskanēja, ka no programmā iezīmētajiem 35 miljoniem eiro tie varētu būt apmēram 20 % – piekrastes pašvaldību ieskatā nepieņemami maz. Pārējā summa iezīmēta kultūras objektiem.
LPPA priekšsēdis Māris Dadzis sarunā uzsvēris, ka piekrastē dabas un kultūras vērtības ir nesaraujamas un kopīgi veido vidi, kas piesaista tūristus un rada ienākumus vietējiem iedzīvotājiem, piekrastes infrastruktūru izmanto ne tikai kādas konkrētas pašvaldības, bet gan visas Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu tūristi. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam visa piekraste noteikta kā Latvijas tūrisma eksportam konkurētspējīga teritorija.
"Mūsu ieskatā šāda pieeja finansējuma pārdalei ir nepieņemama, turklāt nav arī skaidrs, kurš un kā par šo pārdali lemj, jo pašvaldības šajā procesā nav iesaistītas," atzīmē M. Dadzis.
Pašvaldību pārstāvji uzsver, ka LPPA, līdzīgi kā VARAM, iestājas par divām atsevišķām kārtām programmas īstenošanai, nodalot noteikta apjoma finansējumu piekrastei.
Publiskās infrastruktūras uzlabošana 496 km garajā piekrastē plānota kompleksi attīstāmās vietās, lai sekmētu uzņēmējdarbību, panākot, ka tiek izveidotas darbavietas saistībā ar tūrisma produktu izveidi, pakalpojumiem, tradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem. Lai ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, uzņēmēji un atpūtnieki, nepieciešama sadarbība starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un visu ieinteresēto pušu, tajā skaitā ES fondu, atbalsts piekrastes pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem teritoriāli integrētajiem attīstības pasākumiem.
"Sarunā ar Naudiņu un VARAM speciālistiem pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka paralēli likuma skatīšanai Saeimā jāmeklē arī citi risinājumi, kā nodrošināt gan pludmales ikdienas apsaimniekošanu, gan pludmales infrastruktūras attīstību," atzina M. Pētermane.
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībā ietilpst arī Carnikavas un Saulkrastu pašvaldības.