Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nosacījumi un kārtība, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības ir nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, ir noteikta likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", skaidro Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem sāktais Ādažu novada pašvaldības finanšu stabilizācijas process var tikt izbeigts, ja Ādažu novada pašvaldība pilnā apmērā veic finanšu stabilizācijas aizņēmumu pirmstermiņa atmaksas. Šobrīd tiek nodrošināta stingra Ādažu novada pašvaldības finansiālās darbības uzraudzība.

Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis atklāj, ka pašvaldība ir interesējusies stabilizācijas komisijā, vai finanšu ministrs nedomā atcelt stabilizācijas procesa turpmāko saglabāšanu pašvaldībā, jo finanšu situācija esot ievērojami uzlabojusies. "Pagaidām stabilizācijas process tiek saglabāts. Likums skaidri nedefinē, kurā brīdī to var izbeigt. Formāli stabilizāciju varētu saglabāt līdz pat 2030. gadam, kad mums beigsies lielie aizņēmumi no Valsts kases," saka G. Porietis.

Taču, kad pirms trim gadiem G. Porietis sāka darbu Ādažu pašvaldībā, tieši finanšu stabilizācija ļāva viņam labāk izprast un veikt savus pienākumus. "Man ļoti palīdzēja tas, ka Ādažiem bija uzlikts finanšu stabilizācijas process. Tas izrādījās ļoti veiksmīgs instruments, ne tikai pašvaldības finanšu disciplīnas sakārtošanai, bet arī pašvaldības kopējās pārvaldības sistēmas uzlabošanai. Pēdējo trīs gadu laikā esam izveidojuši, manuprāt, labu, caurspīdīgu, pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procedūru, uzdevumu izpildes kontroles sistēmu. Esam pilnveidojuši mūsu pašu pārvaldīšanas instrumentus, sākot no elektroniskajām datu sistēmām, beidzot ar darba procedūrām," atzīst G. Porietis.

G. Porietis pieļauj, ka finanšu kontroles saglabāšana saistīta ar pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām, kad Ādažu domē būtiski mainījās politiskā vara: "Pie varas nāca citas partijas un politiskās apvienības, līdz ar to politiķiem bija jāapgūst daudzas jaunas lietas, ar kurām viņi pirms tam nebija saskārušies. Šīs lietas saistītas ar pašvaldības finanšu disciplīnu, iecerēm un solījumiem, kas doti vēlētājiem. Stabilizācijas process ir tāds rāmis, kas zināmā mērā ierobežo nepārdomātas vai arī labas ieceres, kuras jāsamēro gan ar sabiedrisko labumu, gan ar pašvaldības finanšu iespējām. Pieļauju, ka tas bija viens no apsvērumiem, kāpēc FM ir saglabājuši šo stabilizācijas procesu. Mums šis stabilizācijas process nav nekas briesmīgs vai apgrūtinošs, bet gan labs palīdzības instruments."

Kad G. Porieti pirms trim gadiem apstiprināja izpilddirektora amatā, toreizējais domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks bija tikko atstādināts no amata par valsts aizdevuma izlietošanu citiem mērķiem. Toties Ādažos bija uzcelta jauna ēka – kultūras centrs, kur šobrīd atrodas pašvaldības administrācija, mākslas skola, kafejnīca, koncertzāles un izstāžu zāles.

"Pašvaldībai bija spiedīgs telpu jautājums – mākslas skola vairs neiederējās vidusskolas telpās, pašvaldības administrācija arī bija vairākās ēkās, kas radīja sarežģījumus iedzīvotājiem. Piemēram, ir apgrūtinoši, ja būvvalde atrodas vienā pagasta stūrī, bet domes vadība vai citas struktūrvienības – citā. Un kultūras telpas arī bija jānomā no privātpersonas, kas arī bija līdzekļu nelietderīga izmantošana. Tāpēc lēmums par kultūras centra būvniecību likās deputātiem adekvāts un samērīgs solis. Kādas finansiālās saistības tas radīja pašvaldībai, tas varbūt nebija līdz galam izsvērts. Un, protams, vēl apsvērums, ka dzīve iet uz priekšu – mājas ceļ, Pierīga aug, iedzīvotāju skaits palielinās. Tātad tas būtu samērīgi. Taču finanšu krīze darīja savu arī pašvaldības budžetam," uzskata Ādažu novada domes izpilddirektors.