09.06.2014 07:27

Hidroģeologs: Gudronu dīķu projekta sadārdzināšana par 16,5 miljoniem eiro ir nepamatota

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Būvnieki skaidro, ka iepirkuma dokumentācijā esot bijusi norādīta konkrēta ķīmisko vielu formula, ko jāattīrot. Tikai vēlāk atklājies, ka gudrons izrādījies citādāks, nekā iepriekš domāts. Būvnieki skaidro, ka iepirkuma dokumentācijā esot bijusi norādīta konkrēta ķīmisko vielu formula, ko jāattīrot. Tikai vēlāk atklājies, ka gudrons izrādījies citādāks, nekā iepriekš domāts. Krišjānis Grantiņš

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta realizētājam SIA "Skonto būvei" papildu piešķirtie 16,5 miljoni eiro ir nepamatots sadārdzinājums.

Tā uzskata hidroģeologs Ivans Semjonovs, vēsta LETA, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu "De facto". I. Semjonovs, kurš ilgstoši pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, uzskata, ka jauno ķīmisko vielu klātbūtne, ko it kā savās analīzēs ir atklājusi "Skonto būve", bijusi minēta jau iepirkumu dokumentācijā. Līdz ar to, viņaprāt, jau pirms darbu sākšanas bijusi iespēja izvēlēties nepieciešamos tehniskos risinājumus dīķu attīrīšanai.

Kā jau ziņots, arī "Sabiedrība par atklātību – Delna" iepriekš uzsvēra, ka uzņēmums "Skonto būve" nepamatoti mēģina izspiest no valsts naudu. Pēc organizācijas domām, būvnieki nepamatoti mēģina izspiest naudu no valsts, iepriekš zināmus apstākļus uzdodot kā "neparedzētus apstākļus". "Delna" atgādina, ka Valsts vides dienests (VVD) 2010. gada 24. septembrī noslēdza būvdarbu līgumu ar SIA "Skonto būve" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju, bet inženiertehniskās uzraudzības līgums tika noslēgts ar SIA "Geo Consultants".

Inčukalna sērskābā gudrona sanācijas projektam sākotnēji atvēlēja 29 002 282 eiro, lielāko daļu summas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Taču līdz šim sanācijas darbu projekts sadārdzinājies līdz 45 502 308 eiro.

Būvnieki skaidro, ka iepirkuma dokumentācijā esot bijusi norādīta konkrēta ķīmisko vielu formula, kas esot jāattīra. Tikai vēlāk atklājies, ka gudrons izrādījies citādāks, nekā iepriekš domāts.

"Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis neredz, "kur tur kāds varēs vairāk nopelnīt, jo izdevumi būs krietni lielāki nekā iepriekš. Mūsu peļņa ir 5 %, un tā nav ne lielāka, ne mazāka. Par shēmām – tās ir blēņas un pilnīgas muļķības, jo ir pilnīgi caurspīdīgs process."

Tomēr hidroģeologs I. Semjonovs "Skonto būves" un atbildīgās ministrijas, kurā pats reiz strādājis, sadarbību šajā projektā dēvē par "spēlītēm". I. Semjonovs daudzu gadu garumā pētījis Inčukalna sērskābā gudrona dīķus. Viņš bijis arī tas, kurš reiz braucis uz Ženēvu, lai šos piesārņotos dīķus meža ielokā iekļautu Eiropas bīstamo vietu sarakstos. To attīrīšanai vēlāk varēja saņemt Eiropas Savienības finansējumu.

Turklāt I. Semjonovs rāda apjomīgu pētījumu, uz kuru atsauce esot bijusi arī iepirkuma dokumentācijā. Tajā uzskaitītas tās ķīmiskās vielas, kuras "Skonto būve" vēlāk piesaukusi, lai iegūtu papildu finansējumu.

"Viennozīmīgi, es pārbaudīju, ka ieteikums iepazīties un norāde uz šo atskaiti bija. Ja mani pieaicinās "Skonto", es to nedarīšu, bet varētu izdarīt – es atrastu, kur vēl viņi 10 miljonus tagad varētu pieprasīt. Bez šaubām!" saka hidroģeologs.

G. Rāvis skaidro, kā iegūtais papildu finansējums tiks tērēts: "Darbs, laiks, ķimikālijas, lielāka rūpnīca – tur tā nauda aiziet. Tāpat liela nauda aiziet dēļ tā, ka mēs esam laika trūkumā, jo to jāved cauri visai Eiropai uz Vāciju dedzināt."

"De facto" gan atgādina, ka nosacījums, ka "Skonto būve" pārstrādāto gudronu dedzinās "Cemex" rūpnīcā Latvijā, bija viena no papildu priekšrocībām, lai pirms četriem gadiem konkursā uzvarētu.

Par iespējamo krāpniecību saistībā ar Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļiem šajā iepirkumā izmeklēšanu sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis apstiprina, ka "lai neapdraudētu šī projekta reputāciju kā tādu ne tikai mūsu valstī, bet arī starptautiski, FM sagaidīs KNAB atzinumu par šo projektu un tad iesniegs jau projekta grozījumu saskaņošanu EK".

Jau ziņots, ka, uzklausot visas iesaistītās puses, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu.

Inčukalna gudrona dīķu sāga – vai indi pagūs izsmelt laikā?