Raidījums: Valdība gudrona dīķu projektā iestājas par uzņēmēju, ne valsts interesēm

(Komentēt)
Raidījums: Valdība gudrona dīķu projektā iestājas par uzņēmēju, ne valsts interesēm Foto: Krišjānis Grantiņš
2014. gada 28. aprīlis, 9:34

Valdība Inčukalna gudrona dīķu projektā iestājas par sanācijas veicēja būvniecības kompānijas "Skonto būve", nevis valsts interesēm.

Par to ziņo LTV raidījums "De facto", norādot – kopš brīža, kad šos darbus uzticēja veikt uzņēmumam "Skonto būve", atbildīgajā ministrijā vairākkārt nomainījušies ministri, tomēr viss liecina , ka šis ir darījums, kas politiķiem liek nemanīt projektā vairākas kļūmes un meklēt pamatojumu, kādēļ gan projektam jābūt dārgākam nekā sākotnēji līgts, tādējādi vairāk iestājoties par privātā uzņēmuma, ne valsts interesēm.

"De facto" norāda, ka pirms vairāk nekā trīs gadiem toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis parakstīja līgumu ar "Skonto būvi" un būvuzraugiem par gudrona dīķu attīrīšanu. Projekta kopējās izmaksas ir 29 002 282 eiro, un lielāko daļu – 20 301 597 eiro – līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pirms diviem gadiem uzņēmums informēja par problēmām sanācijas darbu veikšanā, informē raidījums, norādot – lai arī šķiet, ka ziņots laikus, tā tomēr nav. "De facto" rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka "Skonto būve" saskaņā ar līgumu termiņu nokavējusi par gadu.

Tālākie notikumi liecina, ka, visticamāk, iesaistītie politiķi vairāk centušies aizstāvēt nevis valsts, bet gan "Skonto būve" intereses. Piemēram, šā gada februāra sākumā tā brīža nozares ministrs Einārs Ciliniskis intervijā norādīja uz "Skonto būve" atbildību, tomēr jau pēc trīs nedēļām viņa domas bija mainījušās, un publiski paziņots, ka uzņēmums projektu turpinās, turklāt par to valsts arī papildu maksās.

Raidījumā atzīmē, ka tas liek domāt, ka valsts pat nav mēģinājusi panākt, lai "Skonto būve" uzņemtos atbildību par līguma nosacījumu pārkāpšanu. Cilinskis "De facto" gan norādīja, ka ir pietiekami daudz informācijas, kas ļauj apšaubīt, vai tas būtu iespējams: "Viņi ["Skonto būve"] nebūtu to [projektu] pabeiguši. Tas ir viennozīmīgi. Tālāk sekotu ilgstoša tiesāšanās ar ļoti neskaidru iznākumu."

Tā vietā, lai valsts cīnītos par savām tiesībām, nolemts piešķirt papildu 16 500 025 eiro, norāda "De facto".

Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs pauda pārliecību – lai pagarinātu līgumu, jāiestājas nepārvaramiem apstākļiem, vienlaikus atzīstot, ka no informācijas, kas ir izskanējusi, "Delna" nesaskata nepārvaramus apstākļus. "Būvnieks – izpildītājs, parakstot līgumu, apņēmās izpildīt saistības līguma ietvaros, līguma summas ietvaros un apzinājās riskus, kas var pastāvēt," raidījumā teica Jankovs.

"De facto" arī atzīmē, ka ministrijā atsaucas uz konsultanta "Jaspers" atzinumu, ka notikušais bijis neparedzams, tomēr, kā norāda raidījums, juridiski tas nenozīmē vienu un to pašu, proti, pastāv atšķirība starp nepārvaramiem un neparedzamiem apstākļiem. Turklāt zvērinātu advokātu biroja "Magnusson" ziņojumā lasāms, ka ""Jaspers" nav veicis un arī nevar veikt radušās situācijas juridisko analīzi". Tāpat "Magnusson" norādījis, ka nav tiesiska pamata veikt grozījumus līgumā ar "Skonto būvi".

Pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš raidījumam gan apšaubīja "Magnusson" ziņojumā lasāmo, norādot, ka ministrijas darbinieki ir informēti, ka sākotnēji juridiskais atzinums no advokātu biroja bijis citādāks. "Acīmredzot tā brīža politisko vadību, iespējams, neapmierināja šāds ziņojums, šāda ziņojuma teksts un tika palūgts sagatavot citādāku tekstu," teica Naudiņš. Vienlaikus sākotnējo versiju viņš parādīt atteicis, un tādējādi "De facto" norāda, ka nav gūta pārliecība par šāda apgalvojuma patiesumu. "Iespējams, tas ir vien mēģinājums izvairīties no ministram nevēlama viedokļa izskanēšanas publiskajā telpā," norāda raidījums.

Raidījums arī atzīmē, ka šāda vilcināšanās var ietekmēt darbiem atvēlēto laiku, kādā gudrona dīķu sanācijas projekts jānoslēdz, norādot, ka pēdējā laikā aizvien biežāk valsts pārstāvji cenšas darīt visu iespējamo, neskatoties ne uz izmaksām, ne kvalitāti, lai tikai projektus realizētu un naudu iztērētu.

Pēc "De facto" vēstītā Finanšu ministrija iepriekš brīdinājusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcības dēļ var tikt zaudēts viss paredzētais Eiropas Savienības finansējums projektam. Tas radītu vismaz 40 līdz 50 miljonu eiro zaudējumu valsts budžetā, taču šobrīd iejaukties procesā neesot Finanšu ministrijas kompetencē – jāsagaidot gan sarunu procesa rezultāts, gan jāskatoties, cik raiti darbi ritēšot uz priekšu. "Jāsaprot, ka šeit acīmredzot nav iespējams visu prognozēt un kaut kādi riski paliek . Galvenais, lai tie riski, papildu finansējums ir būtiski lielāks, lai viņi pēc iespējas mazinātos, lai to laika grafiku varētu saprast, vai tas ir izdarāms, vai nav izdarāms," raidījumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Gala vārds par to, vai, aizstāvot "Skonto būves" intereses, valsts nebūs kļuvusi par zaudētāju, pieder Eiropas Komisijai, kur "De facto" uzzināja, ka lēmums vēl nav pieņemts.

Iepriekš:
Inčukalna gudronu varētu atsākt "smelt" varbūt maijā
"Delna" lūdz KNAB izvērtēt Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta iepirkumu
Inčukalna gudrona dīķu "smelšanas" darbu termiņu pagarina par trim mēnešiem
Nākamnedēļ plānots atsākt Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbus

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc
aprinkislv
Māris Zanders @Maris_Zanders : Krievija... Kas tālāk? aprinkis.lv/index.php/vied…

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019