Proti, pamatojoties uz sporta centra paplašināšanas nepieciešamību un iespējamās sporta halles būvniecību, tika nolemts iegādāties divus īpašumus blakus stadionam, šim darījumam lūdzot aizdevumu Valsts kasē.
To, ka šie zemes gabali sporta infrastruktūras attīstībai tiešām bija vajadzīgi, nenoliedz ne "pret" balsojošie deputāti, ne vairums iedzīvotāju. Uzmanību šie lēmumi piesaistīja ar visai iespaidīgo darījuma summu un tajos iesaistītajām personām.
"Norauj" darījumu
Carnikavas novada dome 9. aprīlī saņēma pazīstamā bijušā būvmateriālu koncerna "Tapeks" īpašnieka un Latvijas Triatlona federācijas prezidenta Viļņa Priedīša iesniegumu un divus tajā pašā dienā noslēgtus nekustamā īpašuma pirkuma līgumus.
Viens līgums paredz, ka SIA "Carnikavas Celtnieks" pārdod un Vilnis Priedītis pērk nekustamo īpašumu Smilšu iela 2A, Carnikavā. Īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0,2215 ha platībā, nedzīvojamā ēka (pirts) un citas būves, kuru kopējā summa ir 162 340 eiro. Otrs līgums attiecas uz zemes gabalu Smilšu iela 2B, kuru arī pērk V. Priedītis, bet pārdevējs ir Carnikavas novada domes deputāts Rolands Laveiķis (Latvijas Zemnieku savienība), kurš ir arī valdes loceklis minētajā SIA "Carnikavas Celtnieks". Uz šī īpašuma arī ir būve, tas ir 0,2386 ha liels un maksā 137 653 eiro.
Carnikavas novada dome steidzamā kārtā nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības un, atbilstoši likuma prasībām, kuras neprasa šādā situācijā veikt īpašuma novērtēšanu, samaksāt gan SIA "Carnikavas Cetnieks", gan Rolandam Laveiķim V. Priedīša iesniegtajā pirkuma līgumā noteikto summu, kas kopā sastāda 299 993 eiro. Lai to izdarītu, pašvaldība nolēmusi ņemt aizņēmumu Valsts kasē minētās summas apmērā uz 20 gadiem.
Ne visi piekrīt lēmumam
Tomēr opozīcijas deputāti no "Reģionu alianses" (RA) neatbalstīja nevienu no šiem lēmumiem. "Balsoju "pret", jo vēlējos redzēt patieso tirgus vērtējumu, un minēto pirkuma līgumu pēc sava satura vairāk uzskatu kā nodomu protokolu, kas neapstiprina reālu darījumu. Jebkurš būtu gatavs parakstīt pirkuma līgumu par jebkādu summu ar iespēju mēneša laikā pārdomāt, bez kādām sankcijām. Tagad pašvaldība izmanto pirmpirkuma tiesības, neapšaubot šāda darījuma iespējamo fiktīvo dabu," uzskata no šī politiskā spēka domē ievēlētais deputāts Kristaps Bergmanis. "Neatbalstu to, ka uz sabiedrībai svarīgu vajadzību rēķina pašvaldība pieļauj nelietderīgu lēmumu pieņemšanu. Ir likums par īpašumu atsavināšanu, ko sabiedrības interesēs varēja izmantot arī šajā gadījumā. Aizņemšanās iespējas arī nav neierobežotas, bet novada stratēģijā sports ir tikai daļa no veicamiem darbiem. Ja esam gatavi kredītu 0,3 miljoni eiro apjomā tērēt tikai par zemi, tad paredzu, ka ātri sasniegsim aizņemšanās griestus, un kopējā attīstības stratēģija paliks nerealizēta."
Spriežot pēc domes sēdes audioieraksta, RA deputāti visai skeptiski uztver arī pirkuma līgumu, kas noslēgts starp R. Laveiķi un V. Priedīti. Deputāts Imants Krastiņš (RA) aicināja deputātus vadīties pēc Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. punktā noteiktās normas, ka pašvaldības "rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu", veicot zemes novērtējumu pirms tā iegādes, taču šis priekšlikums neguva atbalstu.
Carnikava – viens liels sporta komplekss
Pašvaldība pie tā, lai iegūtu savā īpašumā Carnikavas stadionu, kuram bija seši zemju īpašnieki un viens būves īpašnieks, strādāja vairākus gadus. "Pēdējo gadu laikā dome pamazām atpirkusi visus zemes gabalus zem stadiona, arī ēkas. Ir palikuši vēl vairāki nekustamie īpašumi pie stadiona, kuri līdz šim nebija nopirkti, jo sarunas bija neveiksmīgas augstās cenas dēļ. Domē saņēmām informāciju par noslēgto līgumu par īpašuma pārdošanu Smilšu ielā 2A un 2B, un dome atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kas ļaus nākotnē Carnikavas centrā izbūvēt modernu sporta halli," savukārt skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, kura cita starpā, tāpat kā R. Laveiķis, pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS).
Pamatojoties uz D. Jurēvicas teikto, var secināt, ka cenas zemēm ap stadionu ir bijušas vēl augstākas nekā šobrīd prasītie 299 993 eiro par kopējo platību 0,4601 ha.
"Manuprāt, šis lēmums ir pareizs, jo pašvaldības galvenajam multifunkcionālajam sporta objektam jāatrodas pie skolas – vietā, kur ir lielākais iedzīvotāju blīvums un vislabākā loģistika. Turklāt šajā gadījumā būs iespēja iedzīvotāju sen gaidīto daudzfunkcionālo sporta halli izbūvēt Carnikavas centrā – ērti pieejamā vietā, 300 metru attālumā no dzelzceļa stacijas un autoostas, blakus bērnudārzam un skolai," piebalso vēl viens no LZS domē ievēlētajiem deputātiem – Carnikavas Sporta centra vadītājs Roberts Raimo.
Kaimiņu būšana vai nejauša sakritība?
Tikmēr V. Priedītis par domes izjaukto darījumu neliekas apbēdināts vai sarūgtināts. Jautāts, vai darījumam būtu lūdzis aizdevumu bankā, vai 299 993 eiro tāds sīkums vien ir, viņš atsakās no komentāriem, bet par savām nākotnes iecerēm šajos īpašumos, ja tos būtu iegādājies, nespēja īsti paskaidrot.
Piebilstams, ka visi trīs iepriekš minētie vīri – R. Laveiķis, R. Raimo un V. Priedītis – ir aktīvi sportisti, kuri vienlaicīgi piedalījušies vairākās sacensībās.
Darījumi "sabiedrības" un deputātu labā
Piebilstams, ka šis nav vienīgais domes un deputāta R. Laveiķa darījums sabiedrības labā. Tā, piemēram, pagājušā gada rudenī R. Laveiķis jeb SIA "Carnikavas celtnieks" maiņas ceļā tika pie zemes īpašuma 0,61 ha platībā Jūras ielā 50, bet dome – pie zemes Smilšu ielā 2D ar platību 0,4924 ha. Carnikavas novada domes nekustamā īpašuma komisija abus nekustamos īpašumus novērtēja ar 500 latu atšķirību: nekustamais īpašums Smilšu iela 2D nosacīti novērtēts Ls 17 700 apmērā, bet Jūras ielā 50 par Ls 17 200. Toreizējā lēmumprojektā norādīta argumentācija, ka "nekustamais īpašums Jūras iela 50 netiek izmantots pašvaldības autonomo funkciju veikšanai", tomēr vasaras sezonā katastrofāli trūkstot vietu automašīnu stāvvietām.
Deputātes Arta Deniņa un Ilze Vilka (RA), kuras balsoja pret šo darījumu, norādīja, ka lēmumprojekts ir nesaimniecisks un nekorekts, jo pašvaldība nav veikusi zemes lietošanas mērķa maiņu pirms zemes vērtējuma veikšanas; salīdzinošo zemes gabalu Jūras ielā cena ir būtiski lielāka; citi darījumi par stadiona zemēm ir veikti norēķinoties ar naudas līdzekļiem, kas zemes patiesās vērtības gadījumā būtu daudz izdevīgāks darījums; Jūras ielas 50 zemes gabals ir viens no būtiskākajiem tieši pašvaldības funkciju īstenošanai nākotnē; pašvaldība, rīkojot izsoli uz doto objektu, nenoliedzami varētu iegūt divas reizes lielāku vērtību par objektu. Abas deputātes arī jau rudenī norādīja, ka papildus neviennozīmīgas sajūtas rada fakts, ka minētais lēmums ir saistīts ar domei pietuvinātām personām.
Maina un pērk
Īpašuma maiņa Carnikavas novada "sportistu labā" notika jau 2011. gadā, kad dome savā īpašumā ieguva stadiona būves – pussagruvušas tribīnes, dušas telpas, futbola laukumu, skrejceļus, hokeja laukumu, tenisa kortus, kas izvietotas uz 3,2 ha stadiona zemes. Toreiz tika samainīta domei piederošā nedzīvojamā ambulances ēka pret iepriekšminētām būvēm stadionā, kuras tika novērtētas par cenu Ls 85 000.
2012. gadā ar vairākiem domes lēmumiem tika nolemts iegādāties stadiona zemi no to īpašniekiem. Aprīļa mēnesī par vienu kvadrātmetru stadiona tika piedāvāti četri lati, bet septembrī – Ls 4,17 par vienu kvadrātmetru.
Tā paša gada Carnikavas novada domes publiskajā pārskatā domes priekšsēdētāja D. Jurēvica raksta: "Domājot par iedzīvotāju aktīvu atpūtu un sporta infrastruktūras attīstību, 2012. gadā turpinājās zemju zem stadiona būvēm atpirkšana no privātīpašniekiem 90 tūkstošu latu (jeb teju 130 000 eiro) apmērā, lai sakārtotu novada iedzīvotājiem tik nepieciešamos sporta objektus."
Salīdzinot ar 2012. gadā iegādāto zemi un pēdējo domes pirkumu 2014. gadā, vērojams zināms kāpums zemes īpašumu cenās, jo vidēji par vienu kvadrātmetru šobrīd dome ir gatava maksāt 65,19 eiro. Interesanti, ka zeme no visiem pārējiem īpašniekiem tika atpirkta gandrīz par kadastrālo vērtību, izņemot no deputāta R. Laveiķa.
Spriežot pēc informācijas populārajā sludinājumu portālā www.ss.lv par zemju cenām Carnikavā, R. Laveiķa, SIA "Carnikavas celtnieks" un Carnikavas novada domes darījums ar nekustamajiem īpašumiem ir finansiāli visdārgākais, kaut arī veikts bez vērtējuma.
Tātad 3,2 ha liels stadions ar būvēm un zemi pašvaldībai izmaksāja 249 002,56 eiro, taču daudz mazāks īpašums – 0,46 ha – izmaksā 299 993 eiro, turklāt uz šī īpašuma ir ēkas, kas nekādi nevar tikt izmantotas domes vērienīgajiem plāniem – sporta halles būvniecībai jeb, kā minēja R. Raimo, "galvenajam multifunkcionālajam sporta objektam". Līdz ar to var uzskatīt, ka šim zemes gabalam ir apgrūtinājumi, jo ēku nojaukšana arī maksā lielu naudu.