Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā viņam šajā laikā klājies, kādas atziņas ir guvis, aicinājām pastāstīt intervijā.

– Kā radās doma pretendēt uz SIA "Entalpija-2" vadītāja amatu?
– Iepriekš strādāju līdzīgā, bet daudz plašākā jomā Siguldā, uzņēmumā "Latio namsaimnieks". Taču bija doma, ka ar savām zināšanām un prasmēm varu palīdzēt savai pašvaldībai. Es kopš dzimšanas dzīvoju Krimuldas pagastā.

– Ir skaidrs, ka darbs SIA "Entalpija-2" ir, kā saka, kreņķu pilns...
– Tā ir, taču Krimuldas novada dome palīdz daudz gan ar padomiem, gan iespējamiem situāciju risinājumiem. Būstisks ir "Entalpijas" kolēģu atbalsts. Taču visgrūtākais darbā ir tas, ka daudzos gadījumos iedzīvotāji nenāk pretī un negrib sadarboties, kaut gan prasības izsaka.

"Entalpijas" sniegtie pakalpojumi jānodrošina līdz mājai – gan siltums, gan ūdens padeve, gan kanalizācija. Pārējais jāsakārto un jānodrošina pašiem īpašniekiem, iedzīvotājiem. Reizēm, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, pietiek ar stāvvadu nomainīšanu, kas kalpojuši jau daudzus gadu desmitus.

– Taču, šķiet, ka ir arī veiksmes stāsti, bijusi pat izteikta pateicība par paveikto ieguldījumu...
– Raganā pirmajai mājai izdevās panākt būtiskus ūdens kvalitātes uzlabojumus, kaut arī iesākumā bija strīdi. Īstenībā gribu uzteikt pašus ēkas iedzīvotājus, jo viņi paši nomainīja stāvvadus, mēs piepalīdzējām, un ūdens kvalitāte uzlabojās uzreiz. Visi bija priecīgi, taču pagāja laiks, kamēr mēs nonācām pie tā, ka iedzīvotājiem ir aktīvi jādarbojas līdzi.

Līdzīgi jau notiek visās vietās un lietās, runājot par siltuma padevi, kur sūdzības nerimst, taču iedzīvotāji savās daudzdzīvokļu ēkās nav sakārtojuši visu, kas atkarīgs no viņiem, – pagrabos durvis un logi ir vaļā vai izdauzīti, siltuma padeves caurules ēkā nav nosiltinātas – tas viss kopumā atstāj graujošu iespaidu uz izmaksām.

Vēl, kas ir būtiski – pagrabos kaķiem nav jādzīvo, – tas nav iemesls, lai pagraba logi tiktu atstāti vaļā. Kaķiem jādzīvo pie saimnieka, ja nē – tad patversmē. Tādēļ nākas secināt, ka liela daļa visu neatrisināto problēmu ir pašu iedzīvotāju rokās, un no viņiem gaidām aktīvu un mērķtiecīgu rīcību, sadarbojoties ar kaimiņiem.

– Kādas šobrīd ir aktualitātes atkritumu savākšanā?
– Pašlaik daudzdzīvokļu mājās no iedzīvotāja par atkritumu izvešanu tiek prasīti 1,44 eiro ar PVN. Bet pēc faktiskiem rādītājiem būtu jāprasa 2,85 eiro. Lai šo sadārdzinājumu novērstu, pagasta teritorijā esmu aizslēdzis septiņas atkritumu tvertnes. Nav runa pat par šķirošanu, kas būtu jādara, jo šķirotie atkritumi tiek aizvesti bez maksas. Šobrīd reāli iedzīvotāji maksā lielā mērā par tukšā gaisa izvešanu, jo, konteineros nekārtīgi sametot atkritumus, nesaplacinātas plastmasas pudeles utt., atkritumu apsaimniekotājs atbrauc pēc konteinera un savāc arī tos, kuros ir tikai kaut kas, bet maksa tiek iekasēta kā par pilnu konteineru.

Savācējmašīnām nav mērierīces, kas nomērītu konteinera pilnumu. Ieteikums – ja liktu atkritumus vismaz visos pēc kārtas, tad situācija būtu daļēji atrisināta. Protams, arī atkritumu placināšanai ir nozīme.

Kā jau teicu, esmu aizslēdzis septiņus konteinerus tieši tā iemesla dēļ, lai ietaupītu. Un šobrīd redzu, ka iedzīvotājiem pietiek ar vaļā atstātajām tvertnēm.

– Arī šajā ziņā iznāk sastapties ar privātmāju iedzīvotāju negodīgu rīcību...
– Tas ir vēl viens mīnuss, ka iedzīvotāji, kuriem ir privātmājas, slepus ved savus atkritumus uz konteineriem pie daudzdzīvokļu mājām kopējos konteineros, par kuriem norēķinās šo namu iedzīvotāji. Tas nav godīgi, jo katrai privātmājai ir jābūt līgumam ar atkritumu savācējfirmu.

Ceru, ka drīzumā darbu sāks pašvaldības policija, ar kuru kopā ceru šo lietu iesākt risināt. Ieteikums daudzdzīvokļu māju iemītniekiem kopīgi noorganizēt to, lai atkritumu konteinerus uz nakti aizslēgtu, t. i., piemēram, konteineri būtu vaļā no pulksten 7 līdz 17. Jo negodīgie privāto māju īpašnieki tieši tumsas aizsegā savus atkritumus izmet daudzdzīvokļu namu konteineros.

– Vai darbā ir radušās situācijas, kas apbēdina?
– Pārsteigums un neizpratne man rodas par to, ka kaimiņi, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, nevēlas un negrib sarunāties, lai vienotos par kopīgiem darbiem pašu īpašuma apsaimniekošanā, uzlabošanā.

Vēl tas, ka iedzīvotāji mēdz melot, kā saka, acīs skatīdamies. Ir iedzīvotāji, kas melo par dzīvoklī reāli dzīvojošo cilvēku skaitu. Piemēram, "Entalpijā" saka, ka dzīvoklī dzīvo divi cilvēki, bet reāli dzīvo pieci cilvēki, līdz ar to uzņēmumam rodas zaudējumi, jo par reāli patērēto ūdeni un izmestajiem atkritumiem tiek prasīts un samaksāts mazāk. Nepatīkami, bet būs jāveic kaimiņu aptauja, lai noskaidrotu, cik attiecīgā dzīvoklī dzīvo cilvēku.

Ieteikums – ja iedzīvotāji godīgi to pateiktu, visiem būtu labāk.

– Vai kaut kas tiks darīts, lai uzlabotu ūdens kvalitāti?
– Plānojam veikt ūdens saimniecības padeves sakārtošanas darbus visā novadā. Kur nepieciešams, būs jāliek atdzelzošanas iekārtas. Šiem mērķiem dome ir piešķīrusi 50 000 eiro. Kanalizācijas iekārtas arī ir jāsakopj, Turaidā tās jāatjauno. Šogad vajadzētu to visu izdarīt.

–  Vai samaksu par ūdeni plānots paaugstināt?
– Sabiedrisko pakalpojumu regulators pieprasīja iesniegt projektu, lai pārbaudītu pašreizējo tarifu atbilstību. Ja tas tiks apstiprināti, tad samaksa par ūdeni pieaugs par 13 %, bet kanalizācijas izmaksas – par 7 %. Taču sabiedrisko pakalpojumu regulatoram nosūtīju vēstuli ar lūgumu nepiemērot jauno tarifu, kamēr nebūs uzlabota ūdens kvalitāte pagastā.

– Daudziem iedzīvotājiem nav uzstādīti ūdens skaitītāji.
– Ūdens skaitītāji būtu noteikti jāuzstāda katrā dzīvoklī un katrā mājā, jo arī tā var ietaupīt samaksu par patērēto ūdeni. Tie jāliek arī tāpēc, ka ir iedzīvotāji, kuri normu būtiski pārtērē, jo maksā tikai par iemītnieku skaitu, kas rada šķietamu brīvību – tērēt ūdeni bez aizspriedumiem. Turpretī ir iedzīvotāji, kuri taupa ūdeni kā vērtību, kas tā arī ir.

– Par skaitītāja iegādi, uzstādīšanu – kā pareizi rīkoties?
– Iedzīvotājs var pats nopirkt skaitītāju, sameklēt meistaru, to uzstādīt, savukārt "Entalpija" to noplombēs. Ieteikums – ja iedzīvotāji kooperētos ūdens skaitītāju iegādē un uzstādīšanā, tad droši vien tas arī būtu lētāk.

"Entalpija" pašlaik nesniedz šādu pakalpojumu, taču tiek risināts jautājums, lai ar laiku to ieviestu.

– Vai ir noteikta kārtība, kādā iedzīvotāji paziņo "Entalpijai" par patērēto ūdens apjomu?
– Sākot no šī gada marta, iedzīvotāji ūdens skaitītāja rādījumus var paziņot ne tikai pa tālruni, bet arī īsziņas veidā, norādot adresi, uzvārdu un skaitītāja rādījumu. Kases mobiltais tālrunis, pa kuru var zvanīt un arī sūtīt īsziņu ar šo informāciju, ir 25156568.

– Kā veicās ar "Entalpijas" klientu samaksas iekasēšanu par sniegtajiem pakalpojumiem?
– Mērķtiecīgs darbs ar parādniekiem ļāvis sākt atgūt iekavēto naudu par sniegtajiem pakalpojumiem, kas dod arī zināmu gandarījumu par paveikto. Prieks arī par tiem parādniekiem, ar kuriem izdevies panākt vienošanos par uzkrāto parādu regulāru atmaksu un norēķināšanos par saņemtajiem pakalpojumiem.

Gribas izteikt pateicību "Entalpijas" klientiem pensionāriem, kuri vienmēr ir godīgākie maksātāji.

– Pastāstiet par iecerēm cīņā ar lielākajiem parādniekiem.
– Ar juristu, kas ir saistīts ar parādu piedziņu, 11. martā noslēdzām līgumu par parādu piedziņu tiesas ceļā. Tas tāpēc, ka parādnieku vidū ir ļaunprātīgi nemaksātāji, kuri vispār ignorē šo pakalpojumu nomaksu. Trīs reizes esmu bijis pie katra parādnieka, pret tiem, ar kuriem nav panākta nekāda vienošanās, būs jāvēršas tiesas ceļā pēc likuma bardzības.

Novadā parādnieku lietas samilzušas vairāk, nekā gribētos. Tiesā tiks iesniegtas lietas diviem parādniekiem Turaidā, un katrā ciematā – Sunīšos, Inciemā, Raganā – ir vēl pa pieciem, sešiem ilgstošiem parādniekiem.

– Kādi ir pozitīvie piemēri iedzīvotāju ieguldītajam darbam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti?
– Raganā 7. mājā viss ir nosiltināts, – jebkurš interesents var aiziet un uzzināt, kā tās lietas tiek kārtotas, lai māja būtu nosiltināta un rēķins par siltumu būtiski samazinātos. Šajā namā viss sakārtots līdz tādam līmenim, ka pat katrs savā dzīvoklī var pieregulēt nepieciešamo siltumu. Viņiem ir jāmaksā kredīts, taču domāju, ka visi nama iemītnieki ir gandarīti ar paveikto.

Ieteikums – siltināšanas darbus var veikt arī pa mazumiņam, soli pa solim ejot pakāpenisko ceļu. Tā arī Raganā 8. mājā uzsākta ēkas siltināšana, pagājušajā gadā viņi nosiltināja siltumpadeves caurules pagrabā, un jau ir samazinājusies maksa par apkuri. Kad pabeigs darbus, domāju, ieguvums vēl pieaugs.

– Sarunas noslēgumā – kāds ir atziņu apkopojums?
– Pērn kopīgiem spēkiem ar Raganas 8. mājas iedzīvotājiem nomainījām siltumtrasi. Uzskatu, ka ļoti daudz ir izdarīts, trases ir nomainītas, bet iedzīvotājiem pašiem jāveic sava īpašuma sakārtošanā elementāras lietas. Nerunāsim par to, ka mājai nav nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, bet nav pat mājas vecākā, ar kuru risināt sarunas par aktualitātēm.

Patiesībā ne pašvaldībai, ne "Entalpijai" nebūtu jāstāsta, kā jādzīvo iedzīvotājiem. Viņi var ietaupīt, tikai paši izdarot. Ieteikums – varu dalīties savā pieredzē, izstāstīt, kas jādara, lai būtu mazāki rēķini, bet darīšana ir pašu rokās.

– Par jūsu patriotisko noskaņojumu – reti nākas dzirdēt, ka kāds vēlas palīdzēt savam novadam, pagastam ar profesionālo darbu...
– Esmu patriots, tāpēc dzīvoju un strādāju Latvijā. Kādreiz, gandrīz četrus gadus, braucu strādāt uz Norvēģiju, taču to vairs nedarīšu. Ārzemēs mēs vienmēr būsim svešinieki. Esmu Krimuldas pagastā uzaudzis, uzbūvēju savu mājiņu, gribu šeit dzīvot, gribu, lai mani bērni šeit dzīvo. Tā ir mana nemainīgā vērtība, jo Latvijā ir māju sajūta, – šeit dzīvo mani cilvēki, draugi un pazīstamie, kas sniegs atbalstu arī vārdos. Manas mājas ir šeit.

Latvijā zemes vērtība ir nenovērtējama. Mēs varam paši sevi uzturēt, mēs gan nemākam īsti saimniekot, bet mums ir viss, lai dzīvotu labklājībā.

– Lūdzu, mazliet pastāstiet par savu nodarbošanos ārpus darba "Entalpijā".
Es nodarbojos ar aitu audzēšanu, ko iesāku darīt pirms četriem gadiem. Sāku ar deviņām aitām, kamēr sapratu, ko un kā vajag darīt, lai nodrošinātu to, ka aitas ir veselīgas. Ja viss ir sakārtots, tad ir vieglāks ikdienas solis. Saimniecībā, pēc darba "Entalpijā", gūstu īstu relaksāciju, jo tur nav laika domāt par darba problēmām.

Tagad saimniecībā man ir 30 aitas, taču pēc aitu gaļas ir tāds pieprasījums, ka visā valstī to nevar apmierināt. Iegūto vilnu arī ātri realizēju, visiem interesentiem pat nepietiek.