Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat tas vienkāršotu satiksmes kustību novada teritorijā, vēsta LETA pēc Limbažu novada domes sabiedrisko attiecību speciālistes Agritas Vītolas sniegtās informācijas.

Pēc viņas sacītā, autoceļš ir nozīmīgs pievads pie autoceļa "Via Baltica", tas ir īsākais ceļš no reģiona nozīmes centra Limbažiem uz Saulkrastiem un Rīgu. Ņemot vērā kokmateriālu un citu kravu plūsmas, tas ir arī īsākais ceļš uz Skultes ostu.

Ikdienā autoceļu izmanto gan uzņēmēji kravu pārvadājumiem, gan Limbažu novada iedzīvotāji, dodoties uz darbu, skolu, veikalu un citām iestādēm. Kā norādīja A. Vītola, pa autoceļu notiek pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, turklāt ceļš savieno Skultes un Limbažu pagasta administratīvās teritorijas ar administratīvo centru Limbažiem.

Autoceļa regulāri izmantotāji no uzņēmēju puses ir 2009. gadā izbūvētā biogāzes ražotne, turklāt papildus tai patlaban tiekot būvēta arī ferma aptuveni 500 liellopiem, kuras apsaimniekošana kopā ar citām aktīvajām lauku saimniecībām satiksmes intensitāti autoceļā pastiprinās. Ceļa 3. posmā atrodas arī Langaču lidlauks, kas, pēc A. Vītolas teiktā, ir sertificēts privātais lidlauks ar nakts apgaismojumu, tā iespējams pacelties un nosēsties arī naktī. Pašvaldībai būtisks aspekts, pēc A. Vītolas teiktā, būtu arī piekļuves pie Jumpravmuižas ezeriem vienkāršošana, ko palīdzētu atrisināt autoceļa pabeigšana.

Tiem, kas ceļā uz Limbažiem atsakās būtiski bojāt savus transportlīdzekļus, braucot pa zemes segumu, nākas mērot aptuveni astoņus kilometrus garo apvedceļu, braucot pa Tallinas šoseju līdz Tūjas pagriezienam. Pēc A. Vītolas teiktā, lai arī daži šo iespēju izmanto, tomēr kravu pārvadātājiem un citiem lielākiem transportlīdzekļiem papildu kilometri nozīmē arī būtiskas papildu izmaksas, tādēļ lielākā daļa tomēr braucot pa nepabeigto autoceļu. "Mēs varam to posmu kopt, cik gribam, bet sausajā laikā tik un tā braukšana pa šo posmu ir ļoti sarežģīta," atzina pašvaldības pārstāve.

Pēc viņas teiktā, autoceļa sakārtošana sākta aptuveni 2007. gadā un līdz šim rekonstruēti divi no trim autoceļa posmiem. Melnā seguma izbūve pirmajā no tiem – 8,03 kilometrus garam posmam – izmaksājusi 3 922 000 latu jeb 5 580 503 eiro, bet otrā posma – 9,9 kilometrus gara melnā seguma izbūve – izmaksājusi 5 147 000 latu jeb 7 323 521 eiro, līdz ar to kopumā līdz šim ceļa rekonstrukcijai iztērēti jau vairāk nekā 9 000 000 latu, kas ir 12 805 846 eiro, ko finansējusi valsts.

Atlikušajam posmam, pēc A. Vītolas teiktā, patlaban ir izstrādāts skiču projekts un veikta sabiedriskā apspriešana. Precīzas plānoto darbu izmaksas gan vēl neesot iespējams noteikt.

Pagājušajā nedēļā Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizītes Limbažu novadā laikā iedzīvotāji un domes deputāti pauda satraukumu par aktuālu problēmu novadā – autoceļa Dūči–Limbaži rekonstrukcijas pabeigšanu. Kad Dūči–Limbaži posmā likvidēts dzelzceļš, konstatēts, ka iedzīvotājiem nozīmīgs un ērts 27 kilometrus garā sliežu ceļa vietā būtu asfaltēts ceļš. Projekts sākts aptuveni 2007. gadā, un tā īstenošana dalīta posmos līdz brīdim, kad asfaltēt atlicis vien nedaudz vairāk par septiņiem kilometriem pēdējā posmā, bet "pēkšņi visi par šo projekta daļu ir aizmirsuši", iepriekš sacīja A. Vītola.

Viņa norādīja, ka finansējumu ceļa rekonstrukcijai no valsts budžeta nav plānots piešķirt. Iedzīvotāji Satiksmes ministrijai par jautājumu esot nosūtījuši vēstuli ar 1074 parakstiem par lūgumu risināt situāciju, uz ko saņēmuši atbildi, kurā minēts, ka finansējums atlikušajam ceļa posmam nav paredzēts un ministrija iesaka izvēlēties alternatīvus maršrutus.