Vecu lupatu kaudzē ieskauti nolietoti elektrības vadi, plastmasas pudeles, bērnu podiņš, gumijas galošas, nodilušas somas, žurnāli, šīfera gabali un pat nodriskāts atpūtas krēsls – šāda aina paveras mežā Garkalnes novada aizsargājamā dabas teritorijā "Krievupes pļavas".
Izgāztuves "krāšņums"
Lai gan atkritumu kaudze ar katru gadu sarūk, nelegālie dabas piemēslotāji aizvien ņem virsroku un atkritumu kaudzi steidz papildināt. "Izgāztuvi atrast nebūs grūti. No šosejas nogriezieties uz Austrumu ielas. Tālāk gan būs jāiet ar kājām, jo mežā iebraukt aizliegts," pēc Garkalnes novada domes ziņās redzētā sižeta izgāztuves atrašanās vietu norāda novada pašvaldības policijas darbiniece. Tomēr jāatzīst, ka nezinātājam to atrast nebūt nav viegli. Par izgāztuves klātbūtni liecina vien svaigi izbraukātais meža ceļš.
Pēc aptuveni 15 minūšu gājiena beidzot paveras arī izgāztuve visā tās "krāšņumā". "Vēl pirms pāris gadiem izgāztuve bija plašāka, taču pēdējos piecus gadus esam uzsākuši ļoti aktīvu cīņu, lai izgāztuvi samazinātu," skaidro Garkalnes novada domes izpilddirektore Jeļena Toca. "Vismaz vienu reizi nedēļā uz izgāztuvi patruļā dodas pašvaldības policija. Regulāri rīkojam talkas, kurās piedalās gan domes darbinieki, gan novada iedzīvotāji." Tomēr kā policija, tā J. Toca atzīst, ka likumpārkāpēji atkritumu kaudzi nenogurstoši steidz papildināt.
Lētāk nekā vest uz Getliņiem
J. Toca skaidro, ka atkritumi uz mežu tiek vesti mērķtiecīgi. "Šie nav cilvēki, kas, garām braucot, nejauši izdomā izmest vienu atkritumu maisu. Te izmest atkritumus brauc mērķtiecīgi ar lielgabarīta mašīnām." Izpilddirektore nepiekrīt, ka attālums no šosejas varētu būt šķērslis. "Ja salīdzina ar Getliņu izgāztuvi Stopiņu novadā, kurā turklāt ir jāmaksā, lai izmestu atkritumu, atbraukt uz mežu ir daudz lētāk."
Lai gan noķert izdodas tikai reto meža piesārņotāju, sodītie jau ir. Pirms vairākiem gadiem naudas sodu saņēmis kāds Ādažu novada iedzīvotājs, taču pēdējais aizturētais bijis Garkalnes iedzīvotājs.
"Par iespējamiem sodiem esam ziņojuši domes avīzē, mājaslapā. Esam stāstījuši, ka mājsaimniecībām obligāti ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju firmu, taču cilvēki aizvien labāk izvērtē riskus un pieņem lēmumu piesārņot mežu," ar nožēlu atzīst J. Toca.
Pašvaldības policijā uzzinājām, ka vainīgo aizturēt izdevies pēc atkritumos atstātajiem čekiem un pavadzīmēm. Vietējie policisti izsūtījuši uzaicinājumus ierasties un sniegt paskaidrojumus, vairāki cilvēki to jau ir paveikuši, kā arī samaksājuši sodus. Par nelegālu atkritumu izgāšanu mežā juridiskai personai sods var sasniegt 1000 latus, privātpersonai – 500 latus. Līdz šim piesārņotājus tas gan nav atturējis.
