06.07.2012 13:48

Lūdz ģenerālprokuroram skaidrojumu par Priedes lietas izbeigšanu

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītāju Artūrs Priede Biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītāju Artūrs Priede Krišjānis Grantiņš

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) nosūtījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kurā lūdz sniegt vērtējumu par krimināllietas izbeigšanu pret skandalozo Lielā Baltezera krasta aizstāvi.

Apriņķis.lv jau ziņojis par to, ka biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" vadītājs Artūrs Priede tika apsūdzēts par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma.

Savā iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram A. Elksniņš norāda, ka sabiedrībā aktualizētais jautājums par Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā pieņemto lēmumu izbeigt kriminālprocesu un nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības A. Priedi, rada zināmas bažas, vēsta LETA.

Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likumu A. Elksniņš lūdz Ē. Kalnmeieru, kā amatā augstāku prokuroru izvērtēt lēmuma tiesiskumu un to atcelt, ja ģenerālprokurora skatījumā tas neatbilst Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normām.

Deputāts lūdz ģenerālprokuroru atbildēt uz vairākiem jautājumiem, piemēram, vai konkrēts prokurora lēmums izbeigt kriminālprocesu ir atbilstošs Kriminālprocesa likuma 1.pantam, tātad nodrošina krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Politiķis vēlas uzzināt, vai kriminālprocesa izbeigšana pie iepriekš izklāstītiem apstākļiem un publiski izplatītiem paziņojumiem ir atbilstoša soda neizbēgamības principam un Augstākās tiesas Senāta attīstītai judikatūrai jautājumā par soda noteikšanas vispārīgiem principiem, tajā skaitā līdzīgās lietās un pie līdzīgiem faktiskiem apstākļiem.

Viņš grib noskaidrot, vai pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā tika lemts par procesuālo izdevumu piedziņu un vai tie valsts labā tika piedzīti.

"Vai pirmstiesas procesa laikā tika pārbaudīti visi iepriekš izklāstītie publiskie paziņojumi un to atbilstība reāliem faktiem? Vai tika pārbaudīti A. Priedes minētie apstākļi par Valsts policijas atbildīgo amatpersonu iespējami realizēto izrēķināšanos un vai tas netika veikts saistībā ar A. Priedes sadarbību ar Drošības policiju vai KNAB," vaicā Elksniņš.

Deputāts arī cenšas noskaidrot Kalnmeiera pozīciju jautājumā par iespējamu prokuratūras pilnvaru paplašināšanu ar mērķi, jau laicīgi noteikt šādā kārtībā izbeidzamos kriminālprocesus (nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības) un netērēt liekus finanšu un administratīvos resursus to izmeklēšanai un ekspertīžu nozīmēšanai?

Politiķis skaidro, ka konsekventi pieejot taisnīguma izpratnei kriminālprocesos (pēc noziedzīga nodarījuma smaguma, apsūdzētā personības un atlīdzinātiem zaudējumiem, kā tas ir šajā lietā), būtu lietderīgi izvērtēt iespēju vispārējās jurisdikcijas tiesu lietvedību esošajās lietās apsvērt valsts apsūdzības pozīcijas un lemt par kriminālprocesu izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tādējādi būtiski atvieglojot tiesu darbu.

Kā ziņots, lai arī 25.jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret A. Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, šajās dienās lieta izbeigta, ziņo Latvijas Televīzija.

Prokuratūras pārstāvji skaidro, ka lieta izbeigta, jo A. Priede iepriekš nav bijis sodīts un atzinis savu vainu, izspiestā nauda ir atdota cietušajiem, turklāt daudzi cilvēki par A. Priedi izteikušies ļoti pozitīvi. A. Priedem uz gadu noteikts pārbaudes laiks.

Pats A. Priede gan savu vainu atzīst ne īpaši naski, skaidrojot, ka sodam piekritis, jo ir praktisks cilvēks - labāk, lai lieta šādi ātri tiek izbeigta.

Apsūdzība A. Priedem tika uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 198.panta 2.daļas - par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbinieks vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ja šīs darbības veiktas lielā apmērā.

Saskaņā ar minēto likuma pantu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai nodarbošanos uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

Apriņķis.lv jau ziņoja, ka sākotnēji Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē (RRP) kriminālprocess tika sākts par 50 000 eiro (35 000 latu) izspiešanu no kāda būvniecības uzņēmuma, taču tas tika pārkvalificēts uz citu KL pantu - par neatļautu labumu pieņemšanu.

A. Priedi aizdomās par "smalki" izplānotu izspiešanu Rīgas policisti aizturēja 4. aprīlī.