Īpašs mācību kabinets Krimuldas vidusskolā ir datorlaboratorija, kurā skolēni veic virtuālos laboratorijas darbus. Iespējas, ko paver modernais aprīkojums, sevišķi palīdz fizikas apguvē. Virtuālie eksperimenti ļauj vērot, kā teorētiskie fizikas likumi reāli darbojas dabā. Piemēram, apgūstot tēmu "Paātrināta kustība", tiek izmantots izmēģinājuma modelis, kas ir savienots ar datorsistēmu un skolēni eksperimenta gaitu vēro katrs savā datorā.
"Uz ekrāna mēs redzam līnijas, kas ļoti precīzi parāda, kā mainās paātrinājums, objektam no augstāka punkta slīdot uz zemāku," skaidro 12. klases audzēknis Kristaps Ronis. "Izdarot vairākus mērījumus, pārliecinoši varam redzēt, kas ietekmē paātrinājumu un kas ne. Ar acīm to nekad tik precīzi nevar noteikt, kā ar datorprogrammu. Izpratne par paātrinājumu ir svarīga mehānikā un citās jomās, kurās ir jādarbojas ar mašīnām un citiem kustīgiem ķermeņiem."
"Man ļoti patīk nodarbības datorlaboratorijā," atzīst 10. klases skolniece Sabīne Žeglova. "Lasot teoriju, man fizikas tēmas ir grūti izprast, bet, līdzko stundā veicam praktiskus eksperimentus, viss kļūst skaidrs un mācīties ir interesanti."
Krīta vietā elektroniskā pildspalva
Atzinīgi digitālos mācību līdzekļus vērtē arī fizikas skolotāja Janīna Lūse: "Iespējas, ko piedāvā datorlaboratorija, man ļoti atvieglo mācību vielas izskaidrošanu. Un pats galvenais – fizika, kuras likumi darbojas mūsos un visapkārt mums, bērniem ir kļuvusi interesanta. Digitālie mācību līdzekļi ļauj skolēniem parādīt tādus eksperimentus, kas reāli klasē nav iespējami. Piemēram, apgūstot Saules sistēmas planētu kustības likumus, mēs datorlaboratorijā veicam virtuālo darbu par pavadoņu kustību ap planētām."
J. Lūse ir ļoti apmierināta arī ar interaktīvo tāfeli, kas uzstādīta fizikas kabinetā. "Priecājos, ka varam strādāt tieši ar "Prometeja" tāfeli, jo to var izmantot ne tikai kā ekrānu vizuāliem materiāliem, bet arī darbībā. Ar elektronisko pildspalvu, kas atbild uz skārienjutīgiem pieskārieniem, uz šīs tāfeles var gan rakstīt, gan zīmēt. Tās programmā ir kalkulators, transportieris un visi nepieciešamie matemātiskie rīki, kas ir vajadzīgi darbam fizikas stundās."
Prasa naudu, nevis zināšanas
Krimuldas vidusskolas direktore Rita Erdmane atzīst, ka, izmantojot digitālos mācību līdzekļus, skolēniem stundas ir kļuvušas interesantākas, mācību viela saprotamāka un zināšanas – stabilākas. Ja kādreiz viszemākie sekmju vērtējumi audzēkņiem bija fizikā un matemātikā, tad pēdējos gados tā vairs nav. To pārliecinoši rāda semestra atzīmes skolēnu liecībās.
Arī fizikas skolotāja Janīna Lūse piekrīt, ka, pateicoties digitālajiem mācību līdzekļiem, fizikas tēmu izpratne būtiski ir uzlabojusies ne tikai zēniem, bet arī meitenēm. Un tieši tāpēc skolotājai šķiet paradoksāli, ka pēdējos gados vajadzība pēc labām bērnu zināšanām fizikā netiek pieprasīta. Piemēram, stājoties Medicīnas akadēmijā, fizikas eksāmens vairs nav obligāts, lai gan cilvēka sirds darbojas pēc fizikas likumiem, asinis un limfa cirkulē pēc fizikas likumiem. Jebkurā mācību iestādē, kas saistīta ar medicīnu, bez fizikas nekādi nevar iztikt, jo ir datoru tomogrāfijas, rentgena un daudzi citi aparāti, kurus bez zināšanām fizikā nav iespējams apkalpot.
Kādreiz eksāmens fizikā pamatoti bija obligāts un skolēniem bija motivācija to mācīties. Izvēles iespējas motivāciju mazina. Šodien fizikas kā dabas zinību priekšmeta apguve teorētiski tiek uzsvērta un atbalstīta, bet praktiski netiek pieprasīta. "Tā lielā izvēles brīvība, kas patlaban ir vidusskolu absolventiem, viņus apmulsina," ir novērojusi skolotāja J. Lūse. "Audzēkņi vairs neiet mācīties ar konkrētu mērķi, piemēram, kļūt par labu ķirurgu vai tiltu būves inženieri. Tagad skolēni iesniedz dokumentus trīs augstskolās, un mācās tur, kur uzņem. Reizēm šķiet, ka patlaban augstskolas vairāk prasa naudu, nevis zināšanas."
Krimuldas vidusskolas fizikas skolotāja Janīna Lūse.