04.05.2013 08:20

Galvenais ir nevis iekalt, bet izprast – valdorfpedagoģijas nozīme bērna skološanā

Autors  Daira Rancāne
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Pirms 20 gadiem divas pedagoģes nolēma veidot skolu, kas būtiski atšķirtos no padomju mācību iestādēm.

Meklējot telpas, Dzintra Kolkovska un Ilze Pasternaka ievēroja, ka Ādažu pašvaldības bērnudārzā ir daudz brīvu telpu, tādēļ sadarbībā ar Āriju Ūdri (tā laika akciju sabiedrības "Ādaži" priekšsēdētāju) tika noslēgts līgums par telpu īri. Norvēģijas valdorfskolas sniedza atbalstu Ādažu Brīvās Valdorfa skolas (ĀBVS) izveidē.


"Viņi brauca pie mums katru gadu un palīdzēja remontēt telpas. Norvēģi veda šurp krāsas, strādāja pat naktīs," atceras teātra un retorikas skolotāja Anita Bojāre, kura skolā strādā jau no tās dibināšanas dienas 1993. gada 1. septembrī.

Nav bezpersoniski jāsēž solā

Pirms 20 gadiem mācības sāka pirmās trīs klases un bērnudārzs. "Pieteicos valdorfpedagoģijas kursiem augstskolā "Attīstība". Biju viena no četrām kandidātēm, kas tika rekomendētas Dzintrai Kolkovskai kā labas skolotājas. Nezinu, vai sagadīšanās pēc, bet no četrām skolotājām beigās ierados tikai es. Mani aicināja uz vecāku sapulci, kur tiku pieteikta kā pirmās klases audzinātāja. Vairs nebija, kur sprukt. Sākumā bijām pieci skolotāji. Ļoti daudz bija pašai jāmācās, ilgas stundas jāstrādā, jāstudē. Tik daudz dažādu veidu pedagoģisku literatūru es līdz tam nebiju lasījusi. Gandrīz visu dienu skolā biju kopā ar savu klasi. Bija jāpalīdz bērniem mācīties – nevis iekalt zināšanas, bet izprast. Katru rītu cēlos sešos un mācījos arī pati," atceras A. Bojāre.

"Valdorfa pedagoģijas pamatā ir pats bērns, ņemot vērā viņa vecumu. Pamatdoma: cilvēkā jāattīsta viss – griba, jūtas, domāšana, lai cilvēks kļūtu par vispusīgu, domājošu un atbildīgu sabiedrības locekli," saka Inga Zemīte, latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Gadu gaitā skola attīstījusies – tagad tā ir vidusskola, kurā mācās 250 skolēnu. Paralēli darbojas divas bērnudārza grupiņas, abās kopā 50 bērnu. Skolai ir jaunas telpas, kas vēl tiks paplašinātas, realizējot būvniecības otro kārtu. Skolai augot, ik gadu tajā ienāk jauni skolēni, kas dažkārt, mainot skolu, ĀBVS ierodas pat gada vidū.

"Pirmais iespaids, ierodoties skolā, bija sajūtamais mājīgums. Skola nemaz neatgādināja skolu. Visi skolēni bija draudzīgi, un skolotāji ļoti atsaucīgi. Ir sajūta, ka skolotāji mīl savu darbu. Ļoti atšķiras no iepriekšējās skolas," stāsta Laurita Elīza Priedīte, 11. klases skolniece, kas tikai pēc gadumijas sākusi mācīties Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā. "Šeit nav vienkārši bezpersoniski jāsēž un jāpilda darba burtnīcas. Skolotāji prasa katra viedokli, un ir jāveic daudz radoša darba," atzīst Laurita Elīza.

Sāk ar dzejolīšu skaitīšanu

Valdorfa skolā mazākajās klasēs skolēni mācību vielu apgūst caur ritmiskām darbībām, stāstiem un rotaļām. Svešvalodas, piemēram, angļu un vācu valodu, bērni apgūst jau no pirmās klases – dziedot dziesmas, skaitot dzejolīšus un zīmējot. Mazākajās klasēs mācīšanās vairāk notiek caur darbību un vērojumiem, bet vecākajās klasēs mācību saturs tiek apgūts eksperimentēot, vērojot, pētot, izzinot teorētiski.

Valdorfskola atļauj pilnveidoties bērnam saistošākajos mācību priekšmetos. Mācību priekšmeti valdorfskolā tiek apgūti ciklos, kas ilgst vairākas nedēļas. "Piemēram, četras nedēļas pirmās divas stundas ir literatūra, kas ir kā pirmais cikls, bet otras divas stundas bioloģija kā otrais cikls. Tas ļauj labāk iedziļināties tajā, ko mācās. Tad nav jāpārslēdz domāšana no matemātikas uz angļu valodu, un atkal uz kaut ko citu ik pēc četrdesmit minūtēm," stāsta 12. klases skolniece Patrīcija.

Fizikas un ķīmijas nodarbības ir bagātas ar novērojumiem, eksperimentiem un praktisku darbošanos. "Ar interesi un aizrautību sestklasnieki fizikā mēra skaņas ātrumu, ierauga optiskus "brīnumus", septītklasnieki ķīmijā pēta dažādus degšanas procesus, lai saprastu, kāpēc augiem vajadzīga saules gaisma un enerģija," par mācību procesu stāsta skolotāja I. Zemīte.

"Skolēna redzesloks veido viņa attieksmi pret dzīvi. Katrs cilvēks spēj dot tikai to, ko viņš ir saņēmis no citiem. Atbildība, cieņa, mīlestība pašas no sevis nerodas. Tās ir jārada un jākopj ilgstošā un grūtā darbā. Skolotājs un skolēns ir cilvēki, un visiem ir vienlīdzīgas tiesības izteikties, tāpēc mūsu skolā vienmēr tiks uzklausīts arī skolēna viedoklis."


Kurp mūsu bērnus ved izglītības sistēma?