Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tādējādi lielā daļā gadījumu nesegs visu maksu par bērna sūtīšanu privātajā dārziņā. Maksa Rīgas privātajos dārziņos par ēdināšanu ir atšķirīga – vienā vietā summa ir 1,60 lati par dienu, bet citur – par latu dārgāk, līdz ar to ikmēneša summas par ēdināšanu arī atšķiras. Bērnudārzu pārstāvji gan skaidro, ka summa, no kuras jāšķiras par ēdināšanu, ir lielāka nekā pašvaldības dārziņos, jo šajā summā ir jāiekļauj ne tikai izmaksas par pārtiku, bet arī par visa ēdināšanas bloka uzturēšana, vēsta aģentūra LETA.

Atšķiras arī nodarbību klāsts, kas ir paredzētas par ikmēneša summu – ir dārziņi, kuros par pulciņu apmeklēšanu ir papildus jāpiemaksā, un ir tādas privātās pirmsskolas iestādes, kurās ikmēneša maksā ir iekļauta gan dejošana, gan angļu valoda, gan arī futbols un jogas nodarbības.

Rīgas privātajā dārziņā "Lotte" ikmēneša maksa ir 170 lati mēnesī, papildus vēl jāmaksā 1,60 lati dienā par ēdināšanu. Šo dārziņu apmeklējošajiem mazajiem rīdziniekiem ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums, līdz ar to apmeklējuma maksa šiem bērniem ir samazināta par 93 latiem. Savukārt no 1. septembra ikmēneša maksa vecākiem par bērna izglītošanu šajā dārziņā bez ēdināšanas būs 40 lati.

Privātā dārziņa "Patnis" direktore Inguna Vārtiņa pastāstīja, ka četros "Patņa" bērnudārzos summa par bērna izglītošanu atšķiras, piemēram, dārziņos Gregora ielā un pie Ziedoņdārza summa ir 185 lati mēnesī, turklāt šajā summā Gregora ielas filiālē ietilpst arī dejošanas, angļu valodas un futbola nodarbības. Lapu ielā esošajā dārziņā tie ir 173 lati, bet Ādažu filiālē –160 lati. Papildus tam vēl ir maksa par ēdināšanu, kas ir 2,60 lati visos četros dārziņos.

Visās četrās filiālēs ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums, kas arī ir atšķirīgs, piemēram, ja Rīgai tie ir 93 lati, Babītes pašvaldība par savā teritorijā deklarēto bērnu piemaksā 180 latus, līdz ar to vecākiem par savu bērnu jāpiemaksā tikai pieci lati un vēl maksa par ēdināšanu. Viņa prognozēja, ka līdz ar valsts atbalsta ieviešanu palielināsies to vecāku skaits, kuri auklīšu vietā savas atvases uzticēs privātajiem dārziņiem.

Tikmēr privātā pirmsskolas iestāde "Čība" par bērnu izglītošanu mēnesī prasa 130 latus, plus vēl 1,8 latus dienā par ēdināšanu. Ņemot vērā, ka ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums 93 latu apmērā, vecākiem jāpiemaksā 37 lati un vēl summa par ēdināšanu. Savukārt no 1. septembra, kad būs pieejams valsts atbalsts, kas kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu būs pieejams 130 latu apmērā, vecākiem būs jāpiemaksā vairs tikai par ēdināšanu, apstiprināja dārziņā. Rīgas privātajā bērnudārzā "Bizbizmārīte" pilna laika apmeklējuma mēneša maksa ir 145 lati, bet par ēdināšanu jāmaksā papildus 2,65 lati dienā. Arī "Bizbizmārītē" pieejams 93 latu pašvaldības līdzfinansējums bērniem, kuriem pašvaldības bērnudārzā vieta nav atradusies. No 1. septembra šiem bērniem bērnudārza apmeklējums maksās 52 latus mēnesī.

Savukārt bērna izglītošana privātajā pirmsskolas izglītības iestādē "Pūcīte" vecākiem izmaksā 250 latus mēnesī. Summā iekļauta gan ēdināšana trīs reizes dienā, gan sporta nodarbības un mūzikas nodarbības. Pēc 1. septembra vecākiem būs jānodrošina 157 lati bērna audzināšanai "Pūcītē".

Māmiņu kluba vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka uzskata, ka bērna sūtīšana privātajā dārziņā ir vispareizākā alternatīva situācijā, kad pašvaldības dārziņā bērnam vieta neatrodas. "Kamēr nav regulējuma citiem privātajiem pakalpojumiem, ir pareizi valsts pabalstu piešķirt tikai noteiktu pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējumam," viņa saka.

"Arī maksa privātajos dārziņos ir samērīga," uzskata S. Salaka. Viņa stāsta, ka krīzes laikā privāto dārziņu cena būtiski kritusies: vidējā summa pirmskrīzes laikā bija 250 līdz 300 latu mēnesī, bet tagad, pēc Māmiņu kluba pieredzes, var atrast privāto bērnudārziņu, kurā mēneša maksa ir no 140 līdz 160 latiem. Māmiņu kluba vadītājas teiktajam pievienojas arī Vecāku foruma pārstāve un biedrības "Nauda seko bērnam" vadītāja Diāna Blūma. "Pabalsts tikai bērniem, kuri apmeklēs privātos dārziņus, nav tas, ko valsts solīja sākumā, tomēr es saprotu, ka izveidot aukļu dienestus visā Latvijā līdz septembrim fiziski nav iespējams. Labāk, lai ir kaut kāds atbalsts, nekā nekas," tā D. Blūma.

Vienlaikus D. Blūma cer, ka atbildīgās ministrijas pasteigsies ar alternatīvo bērnu pieskatīšanas pakalpojumu regulējuma izstrādi. "Es kā vecāks, zinot to visu "virtuvi", vienkārši pieveru acis, jo zinu, ka viņi fiziski to nevarētu pagūt, tomēr ceru, ka noteikumu izstrāde neaizkavēsies," bilst D. Blūma.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju gatavo grozījumus normatīvajos aktos, lai pašvaldībās aktīvāk tiktu ieviesti alternatīvie bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, piemēram, aukļu dienesti. Šos grozījumus iecerēts izstrādāt šā gada laikā. "Tas tiek darīts, lai palielinātu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību un sistematizētu bērna pieskatīšanas pakalpojumu tirgu, palielinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un bērnu drošību," iepriekš teikusi Labklājības ministrijas pārstāve Zane Brīvmane.