Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Rīgā summa sasniegtu pat 2,6 miljonus latu. Vairākums vietvaru atzīst, ka pašlaik šīs summas ir tikai aplēses un šā gada budžetos nav iekļautas, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".

Pašvaldību budžetos izdevumi izglītībai ir atšķirīgi – tie svārstās no 14 līdz pat 66 %, tomēr lielai daļai tie ir apmēram 30–40 %. Aplēses rāda, ka tad, ja vietvarām būs jānodrošina ne tikai mācību grāmatas, bet arī visas darba burtnīcas un kancelejas preces, vienam bērnam vajadzīgā summa būs apmēram 40 latu, kas ir četrreiz vairāk, nekā daļa pašvaldību maksājušas līdz šim.

Tikai retā pašvaldība jau tagad ir gatava tērēt šādu naudu – tie lielākoties ir turīgākie Pierīgas novadi, piemēram, Garkalnes novads jau pērn savas pašvaldības bērniem varēja atļauties iegādāties visu, ieskaitot kancelejas preces.

Arī Mārupes novads apliecina, ka jau šā gada budžetā paredzējis 247 000 latu mācību līdzekļu nodrošināšanai 2163 bērniem, kas apmeklē sešas pašvaldības izglītības iestādes (ieskaitot bērnudārzus). "Šajā finansējumā ietvertas visas tās pozīcijas, kuras Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) definējusi kā pašvaldību atbildību, tas ir, uzskates līdzekļus, iekārtas, aprīkojumu un visu citu, ieskaitot kancelejas preces," skaidro Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.

Kā lielāko problēmu pašvaldības atzīst to, ka šobrīd IZM izstrādātie noteikumi vairāk atgādina darba redakciju, kura nedod atbildi, kas un kā vietvarām būtu jādara tālāk. Tāpat neesot skaidrs, kāpēc Latvijai, kura ir viena no nabadzīgākajām Eiropas zemēm, jānodrošina tas, kas pa spēkam ir bagātām valstīm. Pašvaldību vadītāji cer, ka jaunie noteikumi nestāsies spēkā no šā gada 1. septembra, bet vismaz ar nākamo budžeta gadu.