Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tomēr vairāk nekā 200 Latvijas bērnu vecumā līdz diviem gadiem piedzīvo ko pavisam citu – izņemti no savām bioloģiskajām ģimenēm, kur nav klājies labi, viņi nonāk bērnunamos. Par to, ka mazos nedrīkstētu ievietot insitūcijās, diskutēts gadiem, bet risinājuma nav. Tas nozīmē cīņu ar šķēršļu joslu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmusies šo jautājumu iekustināt vēlreiz – 6. martā notiks komisijas sēde par bērnu alternatīvās aprūpes attīstības tālākām perspektīvām, aicināts finanšu ministrs, labklājības ministre un tiesībsargs. S. Dzenīte-Cālīte saka – šķiet, līdz šim ir trūcis gribas mainīt situāciju. "Nav cita ceļa, kā informēt sabiedrību par šo satraucošo situāciju un aicināt motivētus, spējīgus cilvēkus palīgā – palīdzēt bērniem," viņa saka.

Par piedāvājumu likuma grozījumiem, ka pašvaldībām būs aktīvāk jāmeklē aizbildņi un audžuģimenes bāreņiem un citiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem, un bērnunamā viņus nedrīkstēs "marinēt" ilgāk par sešiem mēnešiem, Labklājības ministrija (LM) runāja jau pērn. Tomēr tālāk iecere nav virzījusies. Problēma īpaši skar bērnus uzreiz pēc izņemšanas no ģimenes, līdz vecāki "labojas" un bērni nokļūst atpakaļ savās bioloģiskajās ģimenēs, vai arī viņi zaudē aizgādības tiesības un bērns kļūst juridiski brīvs adopcijai.

Dārgie bērnunami
Bērnunamos šobrīd mīt aptuveni 1800 bērnu. Kā uzsver Alternatīvās bērnu aprūpes alianse – īpaši samilzusi problēma ir bērnu līdz trīs gadu vecumam aprūpe bērnunamos, jo tieši šajā vecumposmā institucionālā vide visvairāk ietekmē bērna emocionālo, kognitīvo un fizisko attīstību.

"Bērni, kas ievietoti iestādēs, cieš no atpalicības personības attīstībā, traucētas komunikācijas spējas, emocionālās nepietiekamības, nepietiekamas pieķeršanās pieaugušajiem, pasivitātes un neuzticības," speciālistu atzīto pārstāsta Kristīne Veispale, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pārstāve. Konkrēta plāna, kā reorganizēt iestādes, nav, trūkst audžuģimeņu un aizbildņu, kuri varētu uzņemt īpaši bērnus līdz divu gadu vecumam.

Aizbildnības gadījumā pilnīgi nepietiekama esot 38 latu liela atlīdzība un 32 lati par bērna uzturēšanu, audžuģimenes savukārt saņem 80 latu atlīdzību un pabalstu uzturam no Ls 60 līdz 150 (atsevišķās pašvaldībās Ls 200) mēnesī par katru bērnu. Bērnunamā bērns maksā krietni dārgāk – vidēji virs 470 latiem mēnesī, taču nauda jau tieši līdz bērnam nereti neaiziet, jo iestādei jāmaksā par ēku uzturēšanu, personālam algas, apdrošināšana.

Mazuļa dēļ jāpamet darbs
Daļa pašvaldību arī negribīgi ievieto bērnus audžuģimenēs, ievērojušas nevalstiskās organizācijas. "Tā ir pašvaldību vadītāju nespēja domāt tālāk – ilgtermiņā. Īpaši [šī problēma] parādās pašvaldībās, kurās ir bērnunami, tur automātiski ir mazāk audžuģimeņu, vairāk bērnu aiziet uz bērnunamu," saka Ārija Martukāne, Profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja. Jau iepriekš arī izskanējušas aizdomas, ka atsevišķām pašvaldībām nav izdevīgi bērniem meklēt audžuģimenes, jo tad pašām jāpiemaksā uzturlīdzekļi bērnam, taču par dzīvošanu bērnunamā līdz divu gadu vecumam pilnībā maksā valsts. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) to noliedz, aicinot vairāk atbalstīt aizbildņus, un arī akcentē pašvaldību atšķirīgo rocību.

Ā. Martukāne uzskata – ja mēs pārtraucam bērnus līdz trīs gadu vecumam ievietot bērnunamos, pēc trim gadiem šāda valsts apmaksāta pakalpojuma nebūs un visi bērni augs ģimenēs. Vienlaikus viņa atzīst – uzreiz visiem nevarētu atrast ģimenes, tāpēc jāizstrādā atbalsta sistēma: "Visiem zīdaiņiem nevarētu, jo tad cilvēkam jāaiziet no darba, nevar ar to naudu izdzīvot." Tāpēc ir jāizstrādā deinstitucionalizācijas plāns, kurā būtu virkne pasākumu, kā to paveikt. "SOS bērnu ciemati vai Zvannieki – tā ir alternatīva aprūpe, nevis monstrs bērnunams, kurā ir vairāk nekā simt bērnu un kur ir vardarbība, kuru neviens nevar izkontrolēt," saka Ā. Martukāne.