04.10.2012 07:25

Pierīgas skolas pārņem eko klases

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Daugmales pamatskolā daļa šķirotavas ierīkota vecajā katlu mājā, bet pavisam kopā ir seši šķirošanas konteineri. Skolas direktors Andris Ceļmalnieks norāda, ka bērni var nest sašķirotus atkritumus arī no mājām un atstāt tos skolas konteineros. Daugmales pamatskolā daļa šķirotavas ierīkota vecajā katlu mājā, bet pavisam kopā ir seši šķirošanas konteineri. Skolas direktors Andris Ceļmalnieks norāda, ka bērni var nest sašķirotus atkritumus arī no mājām un atstāt tos skolas konteineros. Krišjānis Grantiņš

Daugmales pamatskola ir viena no 72 Latvijas skolām, kas saņēmusi Zaļo karogu kā apliecinājumu zaļajai domāšanai.

 

Eko skolas no parastajām atšķiras ar to, ka ikdienā un mācību darbā, kur vien tas iespējams, tiek pievērsta uzmanība lietām, kas palīdzētu dzīvi padarīt labāku, saudzējot un taupot resursus. "Skolā runāto bērni aiznes līdz mājām, tāpēc ticam un ceram, ka tas ietekmē arī pieaugušo domāšanu," saka skolas direktors Andris Ceļmalnieks.

Gadu gaitā skolā apskatītas un pētītas dažādas ar vidi saistītas tēmas, sākot no transporta un atkritumiem, beidzot ar ūdeni un šogad – veselīgu dzīvesveidu.

Zaļāka dzīvesveida vārdā skolā domāts par saules bateriju ierīkošanu, tomēr tas nav izdevies, jo skola bijusi videi pārāk draudzīga. "Sporta zāles gala siena ir dienvidu pusē, arī jumts ir pietiekami plašs, lai varētu ierīkot saules baterijas. Tomēr skola neizturēja kritērijus siltināšanas projektam, jo ieguvums no saules baterijām būtu pārāk mazs. Tā kā mēs jau bijām pārgājuši uz gāzes apkuri un skurstenis vairs nekūpēja melniem dūmiem, izmeši, ko radījām, bija pārāk mazi un neatbilda Eiropas noteiktajam līmenim. Ja mēs būtu turpinājuši kurināt ar malku un oglēm, tad, iespējams, būtu ieguvuši naudu, lai varētu gan siltināt, gan uzlikt saules baterijas," absurdo situāciju skaidro direktors.

Pagājušajā nedēļā piektklasnieces darināja ozolu no materiāla, kas vienreiz jau ticis izmantots, tad pārstrādāts par iepakojumu, bet tagad pārtop mākslas darbā. Uz lapiņām tika uzrakstīti bērnu vēstījumi par to, ko viņi darītu, lai Latvija būtu zaļākā valsts pasaulē. "Ne tikai koku, augu un zemsedzes, bet arī domāšanas ziņā," paskaidro direktors. Viņš atklāj, ka Eko skolu radītais meža ceļš nokļūs Saeimā vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

5. klases skolnieces Betija Alaine un Krista Ozola kopā ar saviem vecākiem iepriekšējos gados ļoti aktīvi iesaistījušās notikušajās makulatūras, izlietoto bateriju, elektrotehnikas vākšanas akcijās. Betija, jautāta, kāpēc uzskata par svarīgu dzīvot zaļi, atbild: "Es vienkārši iedomājos par mežiem, tāpēc vācu makulatūru." Betija stāsta, ka mājās viņai ir divas lielas kastes, kurās tiek likta makulatūra, un viena kaste, kurā krātas tukšās baterijas. "Arī ūdeni es cenšos tērēt saudzīgi," piebilst meitene.

Skolas direktors stāsta, ka jau septiņus gadus lolo ieceri netālu no skolas purvā izveidot dabas taku, kā arī izveidot zaļās klases – ierīkotus laukumiņus ar dažādiem dabas objektiem, lai dabā varētu apgūt matemātiku, ģeogrāfiju, mūziku. "Esam atvēzējušies, bet pagaidām tālāk par atvēzienu netiekam," atzīst A. Ceļmalnieks.

Skolēni Ropažos – tuvāk dabai

Kamēr Daugmalē par to vēl tikai sapņo, Ropažos Eko klase jau tiek būvēta lapenes veidā. Skolas pārstāve Silvija Kantāne stāsta, ka ideju par tās veidošanu bērni uztvēruši aizrautīgi, lai gan "sākuma tas bija tikai projektu nedēļas darbs". Vairāki tēvi un uzņēmēji palīdzējuši ar tehniku un materiāliem. Pagājušā gada 9. un 12. klašu absolventi skolai naudu dāvinājuši tieši šim mērķim.

"Galvenais Eko klases mērķis ir visos gadalaikos būt tuvāk dabai. Izbaudīt skaņas, smaržas, garšas, vērot dabas pārvērtības. Tā ir viena no metodēm, kā bērniem mācīt uzvedības kultūru – ja grib kaut ko dzirdēt, ir jāklausās. Protams, bērni arī paši piedalās celtniecībā un pēc tam izjūt pret to atbildību – nelauž. Bet skolotājam tas ir vēl viens paņēmiens, kā dažādot stundu," stāsta S. Kantāte.

Viņa atklāj, ka Eko klasi varēs izmantot ikvienas mācību stundas vajadzībām. Tikšot ierīkota arī elektrība un internets. Pagaidām, kad ir labs laiks, klases notiekot tuvējā estrādē. Nojumes apsildīšana izmantošanai ziemā gan esot naudas jautājums. S. Kantāne norāda: "Skatīsimies, cik liela būs atsaucība un iespējas. Ar nolūku vēlamies, lai tas pamatā būtu tikai skolēnu un pašu devums."

Starptautiskais Eko skolu Zaļais karogs šajā mācību gadā piešķirts:

Daugmales pamatskolai;
Olaines PII "Magonīte";
Mālpils vidusskolai;
Olaines 1.vidusskolas struktūrvienībai Olaines sākumskola;
Olaines 2. vidusskolai;
Ropažu vidusskolai;
Turaidas pamatskolai.

Latvijas Eko skolas nosaukums un diplomspiešķirts:

Ropažu novada PII "Annele";
sākumskolai un PPII "Vinnijs" Babītes novadā;
Zvejniekciema vidusskolai.