Precīzāka analīze
Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka esošā vērtējuma izteikšanas metodoloģija centralizētajos eksāmenos nenodrošina pietiekamu vērtējumu salīdzināmību to skolēnu starpā, kuru uzrādītās zināšanas ir ar nebūtiskām atšķirībām, bet vērtējums līmeņos ir dažāds – piemēram, eksāmena darba rezultāts ar 84 % atbilst B līmenim, savukārt 85 % – A līmenim.
Gaidāms, ka atteikšanās no līmeņu vērtējumiem, nodrošinās precīzāku mācību sasniegumu analīzi, veicinās caurspīdīgāku reflektantu atlases aprēķinu Latvijas augstskolās un ļaus vispārējās vidējās izglītības programmu absolventiem precīzāk un skaidrāk identificēt savus rezultātus centralizētajos eksāmenos.
Padarīta darba rezultāts
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotāju kolēģijas vadītāja Inga Zemīte piekrīt, ka atteikšanās no līmeņiem ļaus uzskatāmāk novērtēt skolēnu sniegtās zināšanas. “Man nekad nav paticis, ka burti tiek pielāgoti atkarībā no konkrētā eksāmena kopējiem rezultātiem. Savukārt procenti ir tas, ko skolēns ir ieguvis, un tie parāda, kā viņš padarījis savu darbu, neatkarīgi no pārējā. Pēc šāda principa, manuprāt, skolēni tiek sarindoti godīgā secībā pēc viņu zināšanām,” skaidro I. Zemīte.
Arī Garkalnes vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis gaidāmās pārmaiņas vērtē pozitīvi. “Līdzšinējās sistēmas galvenais trūkums bija niecīgā robeža starp līmeņiem, zināšanu līmenis izteikts procentos būtu objektīvāks. Otrkārt, no psiholoģiskā viedokļa šie līmeņi bija ļoti skarba sistēma. Viens var celt degunu gaisā un teikt, ka viņam B līmenis, bet otram par vienu procentu mazāk un galā iznāk tikai C,” novērojis skolas direktors.
Gaida sīkāku skaidrojumu
Siguldas novada vidusskolas direktore Māra Jēkabsone neuzskata, ka atteikšanās no līmeņiem centralizēto eksāmenu vērtējumos būtu lielas pārmaiņas. “Tas pats vien ir. Arī līdz šim bijis procentuālais vērtējums un analizējot savus datus, mēs vienmēr esam ņēmuši vērā tieši procentus, nevis līmeņus. Nebija jau slikti, ka bija šī burtu sistēma, bet, tāpat kā ir desmit baļļu sistēma, tāpat varēja būt plašāks burtu diapazons,” vērtē M. Jēkabsone.
Direktore saka, ka ne pret vienu, ne otru sistēmu lielu iebildumu neesot. Līdzīgi uzskata arī Baložu vidusskolas direktore Vita Broka, kura gaidāmās izmaiņas nevērtē ne pozitīvi, ne negatīvi. “Zināmā mērā šis lēmums tiek pamatots ar mērķi izlīdzināt uzrādītās skolēnu zināšanas, stājoties augstskolā, – līmeņu atbilstība procentiem var ievērojami atšķirties. Jāgaida, kāds būs turpmākais ministrijas pamatojums, tad varēs saprast, kādi ir šo izmaiņu motīvi un turpmākais rīcības plāns,” domājot par nākotni, spriež skolas direktore.