Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vēstuli parakstījuši LTRK, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA", Latvijas Darba devēju konfederācija, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Interneta asociācija un Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Organizācijas pauž viedokli, ka grozījumi būtiski negatīvi ietekmē valsts budžetu, jo svešvalodu lietojuma ierobežošana privātajās augstskolās krasi samazinās izglītības eksporta iespējas. Pašreiz Latvijā mācās vairāki tūkstoši ārvalstu studentu, kuri, maksājot par studijām un dzīvesvietas īri, ēdināšanas, transporta un citiem pakalpojumiem, ik gadu nodrošina ievērojamu pienesumu valsts budžetam, kas mērāms vairākos simtos miljonu eiro.

Vēstulē norādīts, ka pašreiz Latvija, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, attīstījusi veiksmīgu sadarbību izglītības eksportā ar NVS valstīm un Gruziju, piedāvājot konkurētspējīgas studiju programmas un nodrošinot veiksmīgu jauniešu piesaistīšanu. Tāpat arī vēstules autori norāda, ka tiem nav nepieņemams veids, kā tika pieņemti grozījumi, jo izmaiņas Saeimā parādījās īsu laiku pirms pēdējā jeb trešā balsojuma, neizdiskutējot par kopējo ietekmi uz nozari.

"Lai arī vārdos politiķi un partijas pauž atbalstu izglītības eksportam, darbos redzam pilnīgi pretējo, jo nav saprotams, kā ar šādiem likuma grozījumiem tiktu veicināta augstākās izglītības sistēmas attīstība un ārzemju studentu piesaiste," uzsvēra Transporta un sakaru institūta rektora pienākumu izpildītājs Juris Kanels, aicinot Valsts prezidentu iesniegt grozījumus Augstskolu likumā atpakaļ parlamentā atkārtotai caurlūkošanai.

Vēstulē norādīts, ka apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā nav apspriesti ne Ministru kabineta sēdē, ne arī ar nozares pārstāvjiem, kā arī priekšlikums nav izdiskutēts ar Finanšu ministriju par ietekmi uz budžetu. Tāpēc esot nepamatoti piemērot apjomīgos valodu ierobežojumus valsts un privātajām augstskolām, jo būtiski atšķiras finansējuma struktūra, kur vienas saņem dotācijas no valsts budžeta, bet otrām jādomā, kā attīstīties laikā, kad vietējo jauniešu skaits samazinās.

Kā vēstīts, arī Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa" ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt šos grozījumus Augstskolu likumā.

Saeimā 21. jūnijā trešajā jeb galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz, ka privātajām augstskolām būs liegts īstenot studiju programmas krievu valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

IZM piedāvāja ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019. gada 1. janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.

Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, – valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.