25.06.2018 15:57

Pamatīgas zināšanas un skolēnu līdzdalība

Autors  Marta Dzintare
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Guntars Catlaks: “Lai skolēni iegūtu tiešām pamatīgas zināšanas, jāsamazina lielais vienkārši iegaumējamo faktu daudzums.” Guntars Catlaks: “Lai skolēni iegūtu tiešām pamatīgas zināšanas, jāsamazina lielais vienkārši iegaumējamo faktu daudzums.” LETA

Tā dziļo pārmaiņu mērķi, uzsākot izglītības reformu, raksturo Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Kāpēc vajag jaunu mācību saturu, ko nozīmē daudz piesauktā lietpratība un vai skolēnus turpmāk mācīs domāt "bez zināšanām" – par šiem un citiem jautājumiem šajā sarunā.

– Kā izskatās Latvijas izglītības sistēma dažādos salīdzinošos rādītājos, pētījumos?
– Jau ilgāku laiku stabili turamies daudzu valstu viducī. Tomēr trīs rādītāji uztrauc. Pirmais. Mums ir divreiz mazāk bērnu, kuri šajos pētījuma darbos spēj atrisināt augstākā līmeņa uzdevumus. Šīs prasmes ir ļoti svarīgas, lai mūsu skolu absolventi būtu jaunradoši, spētu izdomāt kaut ko līdz šim vēl nebijušu.

Otrais. Piektā daļa jauniešu Latvijā neprot atrisināt ļoti vienkāršus uzdevumus. Problēmu risināšanas prasmju trūkums viņiem traucēs būt veiksmīgiem dzīvē vispār.

Trešais. Mūsu skolēnu sasniegumi gan starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos, gan valsts pārbaudes darbos atšķiras atkarībā no skolas lieluma un atrašanās vietas – skolēnu sasniegumi ir vidēji zemāki reģionu skolās nekā lielajās pilsētās.

Pētījumi uzrāda arī to, ka daudzi bērni nejūtas skolai piederīgi, nejūtas novērtēti un ir piedzīvojuši vienaudžu pāridarījumus. Šajā ziņā mums ir vieni no vājākajiem rādītājiem.

– Kāpēc nepieciešama satura pārskatīšana skolās? Raksturojiet, lūdzu, būtiskākās pārmaiņas!
– Saturs jāatjaunina, jo mainās pasaule, kādā bērni un jaunieši dzīvo jau šodien. Tādēļ mācību saturu regulāri pārskata lielākajā daļā ekonomiski attīstīto valstu. Latvijā iepriekšējo reizi to darīja 2006. gadā pamatizglītībā un 2008. gadā vidējā izglītībā.

Vienlaikus skolēniem ir ne tikai svarīgi apgūt konkrētas prasmes vai saturu, piemēram, Pitagora teorēmu, bet arī prasmes, kā mācīties kaut ko jaunu. Pilnveidojot mācību saturu, vēlme un prasme izzināt arī ir nozīmīgs izglītības mērķis.

Mēs spersim šo nozīmīgo soli, lai saskaņotu standartus starp mācību jomām, mācību priekšmetu programmas un tādējādi mazinātu sadrumstalotību. Pašlaik bērni mācās daudz atsevišķu mazu lietu, bet neredz kopainu, saikni starp mācību priekšmetiem. Standartā esam uzsvēruši lietpratību, jo vairs nepietiek tikai ar māku demonstrēt atsevišķas prasmes, bet patstāvīgi kombinēt prasmes, zināšanas un attieksmes, piemēram, pašam izplānojot, kā pārbaudīt un izskaidrot kādu likumsakarību dabaszinātnēs vai argumentēti aizstāvot savu viedokli par to, kā vēsturiskie apstākļi ietekmējuši mūsdienu notikumus.

– Par plānotajām reformām ir daudz neziņas, neizpratnes, arī kritikas. Kādi ir galvenie iebildumi, un ko uz tiem atbildat?
– Visbiežāk dzirdētās ir bažas par to, ka jaunā satura un pieejas prioritāte vairs nebūs zināšanas. Tā noteikti nav! Ne velti arī "Skola 2030" moto ir "Domāt. Darīt. Zināt". Pamatīgas zināšanas ir dziļo pārmaiņu mērķis, un ar jauno pieeju mācībām vēlamies panākt sistemātisku mācīšanos, lai skolēni iegūtu pamatīgas, lietojamas zināšanas.

Līdz šim skolēni iegaumējuši daudz informācijas. Tā ir pasīvā bagāža, ko bērns bieži vien nemāk likt lietā. Lai skolēni iegūtu tiešām pamatīgas zināšanas, jāsamazina lielais vienkārši iegaumējamo faktu daudzums. Iemācīties domāšanas, sadarbības, pašvadītas mācīšanās prasmes var tikai tad, ja ir konkrēts saturs, un tā ir matemātika, latviešu valoda, vēsture un tā tālāk.

Citas bažas saistītas ar piedāvātajām mācību metodēm, kas ir vairāk pašus bērnus iesaistošas, nevis vienkārši uz faktu, formulu, teorēmu iekalšanu orientētas. Mācību līdzekļu izstrādē un programmās lielu vērību pievēršam sistemātiskumam, lai katrs uzdevums skolēnam saistītos ar apgūstamajām zināšanām un prasmēm un lai arī vērtēšana būtu saskaņā ar tām. Tāpēc arī vērtēšanas darbi kļūs grūtāki.

Nav pamata arī uztraukumam par satura izstrādē iesaistīto cilvēku profesionalitāti. Saturu ir veidojuši vairāk nekā 300 ekspertu, joprojām skolās strādājoši skolotāji ar pedagoģisko pieredzi, neviens no viņiem nav bijis Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnis, turklāt visās grupās ir strādājis arī kāds akadēmiskais mācībspēks. Mācību saturs veidots, lielā mērā ņemot par pamatu arī līdzšinējo saturu un tradīcijas.

– Par ko jau ir skaidrība, kas kurā gadā notiks, un kas vēl ir izstrādes stadijā?
– Saeima 7. jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, lai pakāpeniski ieviestu jauno izglītības saturu, – šo izmaiņu mērķis ir dot iespēju skolēniem iegūt mūsdienīgas lietpratības izglītību. Grozījumi paredz, ka skolēni saskaņā ar jauno saturu uzsāks mācības 1., 4., 7. un 10. klasē no 2020. gada 1. septembra, 2., 5., 8. un 11. klasē no 2021. gada 1. septembra, bet 3., 6., 9. un 12. klasē – no 2022. gada 1. septembra. Jaunais mācību saturs pirmsskolām jāievieš no 2019. gada 1. septembra. Tātad skolām vēl ir laiks divus gadus pienācīgi sagatavoties.

Tāpat Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu, ka 1. klasē ies septiņgadīgs bērns, tāpat kā šobrīd. Pirmie eksāmeni saskaņā ar jauno grafiku 9.–12. klašu audzēkņiem būs saistoši 2022./23. mācību gadā.

Kas nāk no jauna? Mūsu priekšlikums ir sākt mācīt otro svešvalodu no 4. klases, nevis no 6. klases, kā līdz šim, Latvijas un pasaules vēsturi 7.–9. klasēm atkal mācīt kopā, kā kādreiz, nevis atsevišķi, lai jaunieši iegūtu pamatīgāku izpratni par Latvijas vēstures notikumiem pasaules norišu kontekstā. Mājturību un tehnoloģijas skolēni turpmāk apgūs dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmetā, visbeidzot – datorika kā mācību priekšmets būs jau no 4. klases.

– Vai jaunais saturs ir saistīts ar vajadzību samazināt skolu skaitu?
– Izglītības satura plānošanas principi vidusskolā ir veidoti tā, lai skolēns varētu izvēlēties vērtīgas mācību priekšmetu kopas, un, lai tādas varētu piedāvāt, skolā jābūt atbilstošiem skolotājiem un pietiekamam skolēnu skaitam. Vismaz divas paralēlklases skolā – tas ir normāli. Aizvien vairāk vecāku un skolēnu apzinās, cik svarīgas ir prasmes iedziļināties un izvēlēties. Apspriežoties ar skolām, esam saņēmuši apstiprinājumu, ka vidusskolās, kurās ir paralēlklases, varēs piedāvāt vismaz divus šādus izvēļu grozus.

Vidusskolas reģionos visdrīzāk specializēsies. Jau tagad pieprasījums rāda, ka vecāki meklē vairāk nekā pamata piedāvājumu, lai jauniešiem būtu vairāk iespēju, skolu beidzot. Populāras ir tādas skolas kā Angļu ģimnāzija, Franču licejs, skolas ar matemātikas novirzienu.

– Kuras vērtības jaunajā standartā izceltas kā svarīgākās?
– Standartā iekļautās vērtības sasaucas ar mūsu Satversmē ierakstītajām – latvisko dzīvesziņu, vispārcilvēciskajām vērtībām, darba tikumu un ģimenes vērtībām. Tās ir – atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, iecietība. Tāpat standartā uzsvērtas tādas vērtības kā patriotisms un piederība valstij: "Atpazīst Latvijas valsts simbolus un ievēro ar tiem saistītos rituālus, apzinoties savu piederību Latvijas valstij. Stāsta par to, kas ir patriotisms un kā tas var izpausties."

Latviešu valodai sasniedzamie rezultāti ir formulēti atsevišķi no citām valodām, un nostiprināt latviešu valodas prasmes ir svarīgs uzdevums arī pārējo mācību priekšmetu skolotājiem. Latviskās dzīvesziņas vērtības palīdz apgūt iepazīšanās ar kultūras mantojumu un plašais literatūras klāsts no klasikas līdz mūsdienu Latvijas rakstniekiem. Apgūstot tehnoloģijas, ievērojama vieta atvēlēta tam, lai skolēni vispirms iepazītos ar tradīciju, izprastu pārmantojamības lomu.

Sociālajās zinībās un vēsturē īpaša vērība pievērsta tam, ka bērni dodas ārā no skolas, apmeklē muzejus un tamlīdzīgi. 1.–6. klašu grupā ievērojama loma atvēlēta vietējās apkārtnes vēstures izzināšanai, un tas atspoguļojas arī standartā sasniedzamajos rezultātos.

Skola var sekmīgi attīstīt audzēkņos ieradumus, kas turpmākajā dzīvē pamazām pāraugs vērtībās. Piemēram, skolā svinot valsts svētkus, lielāks uzsvars paredzēts audzēkņu iesaistei to veidošanā, lēmumu pieņemšanā, lai skolēni notiekošajā patiesi līdzdarbotos.

Skolēniem kļūt patiesi līdzdalīgiem savās mācībās – tas ir viens no lielajiem visu dziļo pārmaiņu mērķiem.