Nevajadzētu to uztvert pārāk vienkāršoti – tā gluži nebūs, ka ikvienā privātmājas pagalmā ieradīsies ziņkārīgs dabas skaitītājs un rušinās katru lapu kaudzi, mēģinot atrast vēl neuzskaitītu ezi, vai pārskaitīs kokā ābolus. Tomēr būtībā tā ir inventarizācija – beidzot jāsaskaita, kādas dabas vērtības, cik un kādā stāvoklī ir Latvijā.
Kāpēc skaitīt?
Valstij kā labam saimniekam jāpārzina sava teritorija, lai varētu plānot ne tikai saimniecisko darbību, bet arī dabas aizsardzību. Dabas vērtības var būt gan Latvijas ūdeņi, gan zālāji, meži, purvi, jūras piekraste, mazās upes – faktiski visa daba, kas ir valsts teritorijā. Skaitīšanas mērķis ir noskaidrot, cik un kādi, piemēram, pļavu un mežu veidi sastopami Latvijas teritorijā, kuri tie ir, cik liela daļa no tiem jau ir aizsargāti. Tas pats attiecas arī uz citām dabas vērtībām.
No Baltijas valstīm pirmā dabas skaitīšanu veikusi Igaunija, īstenojot to jau īpaši aizsargājamo teritoriju dibināšanas laikā, Lietuva to pabeidza pirms pāris gadiem, starp citu, izmantojot Latvijas dabas ekspertu darbu.
Kamēr nav veikta dabas vērtību uzskaite, nākas paļauties uz neprecīzāku informāciju, kas var radīt kļūdas tālākā darbā. Patlaban izmantotā informācija var nebūt laika prasībām pietiekami precīza, jo balstās uz ziņām tikai par daļu Latvijas teritorijas. Piemēram, var izmantot savāktos datus par dabas vērtībām daļā Latvijas, piemēram, aizsargājamās teritorijās, un izmantot to, lai attiecinātu jeb ekstrapolētu uz pārējām platībām un vērtētu situāciju kopumā. Tomēr skaidrs, ka ir grūti bioloģiski daudzveidīgās teritorijās iegūtos datus attiecināt uz pārējo valsts teritoriju, jo situācija ir atšķirīga. Nedroši dati dod iespēju tos apšaubīt gan ārzemju, gan vietējiem oponentiem.
Kā stāsta dabas aizsardzības eksperts Viesturs Lārmanis, iespējami vairāki zināšanu līmeņi par dabas vērtībām, sākot no "datu nav" līdz "eksperta viedoklis", "daļēji dati" un vispārējas inventarizācijas līmenis. Jo zemāks zināšanu līmenis, jo grūtāk pieņemt lēmumus un vieglāk tos apstrīdēt. Ja šāda dabas inventarizācija būtu veikta agrāk, iegūtā informācija kalpotu par drošu atskaites punktu un ātrāk varētu iegūt datus par izmaiņām dabā, redzēt, kādas ir tendences.
Dabas vērtības ir Latvijas zaļais zelts, un ir jāzina, kas notiek ar tā krājumiem. Kā vienu no zināmiem un skumjiem piemēriem var minēt situāciju ar dabiskajām pļavām – tās ir skaistākās Latvijas pļavas ar ievērojamu sugu daudzveidību. Ja parastā zālājā ir aptuveni desmit augu sugu, izcilākajās dabiskajās pļavās ir pat līdz 70 sugu uz kvadrātmetru. Savulaik tās aizņēma 30 % Latvijas teritorijas, bet mūsdienās, mainoties saimniekošanas veidam, tās aizņem mazāk par 1 %, bet ticamāk, ka 0,3–0,7%. Precīzāk situāciju var noskaidrot tikai ar dabas vērtību skaitīšanu. Tātad, iespējams, samazinājums bijis pat simtkārtīgs! Lai saglabātu atlikušās bioloģiski vērtīgās pļavas, to zemes īpašniekiem tiek piedāvātas kompensācijas pļavu apsaimniekošanai tādā veidā, kas ir saudzīgs tajās atrodamajām dabas vērtībām un nodrošina to pastāvēšanu.
Kāda ir situācija mežos?
Pašreizējie dati uzrāda negatīvas tendences gandrīz visās mežu dzīvotnēs jeb biotopos. Tāpēc būtiski zināt situāciju Latvijas mežos, kas aizņem gandrīz pusi Latvijas teritorijas. Lielākā daļa no tiem ir meži, kuros tiek veikta intensīva saimnieciskā darbība, koksnes ieguve, savukārt dabas aizsardzībai ir mazāka loma.
Sevišķi svarīgi, kas notiek ar mežu "krējumu" jeb to mazo mežu daļu, kas ir bioloģiski vērtīgi, – kur tieši tie ir, kādā stāvoklī... Te var runāt par jau zināmo daļu, kas tiek aizsargāti, to daļu, kas, iespējams, nav atrasti un uzskaitīti, tāpat daudzviet jānoskaidro, kas notiek ar teritorijām, kuras atzītas par vērtīgām jau pirms desmit gadiem, bet nav ziņu par to stāvokli tagad.
Kas un kā skaitīs
Par dabas vērtību inventarizāciju atbildīgā iestāde – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) – veiks publisko iepirkumu, un, tam noslēdzoties, būs zināmi darba veicēji. Pilnvērtīgi veikt dabas vērtību skaitīšanu varēs tikai augsti kvalificēti un sertificēti eksperti. DAP ziņo, ka gan pašvaldības, gan zemju īpašnieki (tiesiskie valdītāji) pirms noteikto teritoriju apsekošanas saņems vēstuli. Savukārt, ja dabas skaitīšanas laikā būs atrasta nozīmīga dabas vērtība, īpašnieks saņems rakstisku informāciju.
Lielākais darbs veicams gada siltajā laikā, pārstaigājot dabas teritorijas un atzīmējot konstatēto kartēs vai portatīvajos datoros, bet liela darba daļa jāveic arī kabinetos, apkopojot un analizējot gan iegūtos datus, gan jau iepriekš zināmo informāciju. Protams, to var veikt arī ziemā.
Vai dabas skaitīšanā var iesaistīties arī amatieri, dabas entuziasti? Protams! Savu zināšanu robežās ikviens var, piemēram, noteikt novērotos dabas pārstāvjus un par tiem ziņot publiski pieejamajā vietnē "Dabasdati.lv".
Šim resursam izveidota arī parocīga aplikācija viedtālruņu lietotājiem, kas ļauj ziņot par savu novērojumu nekavējoties, izmantojot GPS tehnoloģiju precīzai vietas noteikšanai. Šāda nodarbe var kļūt par interesantu, sev un zinātnei noderīgu aizraušanos. Latvijā aug to amatieru skaits, kuri pilnveidojuši savas iemaņas un uzkrājuši zināšanas, sasniedzot jau gandrīz profesionālu līmeni.
Būs skaidrība par izmaiņām "lielajā bildē"
Vai turpmāk, pēc inventarizācijas pabeigšanas, būs nepieciešams to regulāri atkārtot, ņemot vērā, ka tas ir pietiekami ilgs un sarežģīts process? Viesturs Lārmanis saka, ka turpmāk jau būs vieglāk un viss no jauna jāveic nebūs. Būs skaidrība par to daudz mazāko apjomu, kas dažkārt jāapseko, lai droši varētu spriest par izmaiņām "lielajā bildē".