Tā bija robeža, kad jau kā direktors esmu redzējis visu, kas notiek gada garumā – gan mācību laikā, gan vasaras brīvlaikā," "Rīgas un Apriņķa Avīzei" atklāja Kaspars Kiris.
Darbs ir interesants
Uz jautājumu, kā jūtas pašlaik, kad ir sācies jau otrais mācību gads jaunajā amatā, Inčukalna pamatskolas direktors K. Kiris teic: "Jūtos ļoti labi, jo darbs man patīk. Domāju, ka pedagogu kolektīvs, arī bērni un viņu vecāki, mani ir pieņēmis savā vidū.
Tiesa, ir cilvēki, kuri mani nekad nav satikuši un reizēm brīnās, kad ierauga. Viņuprāt, skolas direktoram ir jāizskatās mazliet citādāk. Kā tieši, es nezinu. Droši vien gados vecākam un tādam mazliet nīgram. Taču man tāds brīdis vēl nav pienācis. Turklāt darbs izglītības nozarē, kad ik dienu visapkārt ir gados jauni cilvēki, kuri izstaro enerģiju, ļauj justies jaunākam līdz ar viņiem, neatkarīgi no tā, cik vecs esi patiesībā."
Skola klusajā Pierīgā
Inčukalna pamatskolas direktors stāsta, ka pašlaik skolā no 1. līdz 9. klasei mācās 219 skolēni, pirmsskolas grupā – 26 bērni. Tātad kopumā mācību iestādi apmeklē 245 izglītojamie.
Viņš uzsver, ka skola pamazām aug. "Pērn 9. klasi pabeidza 16 audzēkņi, bet vietā atnāca 32 pirmklasnieki. Izskatās, ka šāda augšupejoša skolēnu skaita pieauguma tendence būs arī turpmāk, jo šeit, Inčukalnā, ir pietiekami respektabli uzņēmumi, kas dod darbu tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem. Šeit dzīvo arī pietiekami daudz cilvēku, kuri brauc uz darbu Rīgā un Siguldā.
Jaunāko laiku iezīme ir tā, ka uz Inčukalnu pārceļas dzīvot gan rīdzinieki, kuri vairs negrib mitināties dzelzsbetona "paradīzē", gan arī lauku rajonu iedzīvotāji, kuri grib dzīvot tuvāk galvaspilsētai. Par to liecina arī privātmāju celtniecība, un te, Inčukalnā, veidojas tāda klusā Pierīga ar tādu īpašu latvisku lauku noskaņu.
Inčukalnā ir arī aktīva kultūras dzīve, un mūsu skolas ēkā darbojas arī vietējā mūzikas un mākslas skola, ar ko mums ir laba sadarbība. Es tur mākslas pulciņā vadu nodarbības datorgrafikā. Arī man tā ir laba pieredze, strādājot ar 5.–8. klašu bērniem."
Darbs, kas vienlaikus ir arī vaļasprieks
Līdztekus darbam Inčukalna pamatskolā K. Kiris lasa lekcijas Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.
"Arī šis darbs nekādi neatņem enerģiju, tieši otrādi – paplašina pasaules skatījumu. Lai nostātos studentu auditorijas priekšā, visu laiku ir jāiet līdzi laikam, jāgatavo aktuālās lietas un materiāli, kas saistās gan ar informātiku, gan skolotāja profesiju. Sanāk tāda savstarpēja sadarbība ar studentiem, jo esmu viens no tiem pasniedzējiem, kuri auditorijā ienes īsto skolas stāstu, nevis tikai to, kas izlasāms grāmatās. Savukārt viņi dod pretī savu enerģiju un svaigas idejas, mani uzlādējot ikdienas darbam," viņš uzsver.
Kopīgi ar skolēniem uzprojektē mācību kabinetu
K. Kiris teic, ka pērn 9. klases audzēkņiem bija nodarbības projektēšanas pulciņā. "Ar izturīgākajiem un spēcīgākajiem pulciņa dalībniekiem kopīgi uzprojektējām pagarinātās dienas grupas mācību telpu. Turklāt šis projekts jau ir īstenots dzīvē kā multifunkcionāls nodarbību kabinets.
Savukārt šogad sadarbībā ar mūsu pašu novada Vangažu vidusskolu reizi nedēļā būs programmēšanas pamatu pulciņš vidusskolēniem un pamatskolas vecāko klašu bērniem. Turklāt nodarbības notiks pie mums, Inčukalnā. Varu droši apgalvot, ka atmosfēra mūsu skolā ir mājīgāka nekā lielajās skolās. Ja tā ir skola ar 32 bērniem klasē, tad to jau var salīdzināt ar ražošanu, bet mums klasē vidēji ir 21 skolēns, tādēļ pedagogi var pievērst uzmanību katram," skaidro direktors, piebilstot, ka ieguvums ir arī skolas atrašanās vieta – nav jārīko speciālas ekskursijas uz mežu, lai iepazītu dabu.
"Vienkārši izejam no skolas un varam darīt visu, kas ienāk prātā: nodarboties ar sportu, iet pārgājienā, rīkot zaļās mācību stundas. Pilsētā tas tik vienkārši nebūtu izdarāms."
Piedalīšanās projektos nav formalitāte
K. Kiris, vēlreiz atgādinot par nelielas skolas priekšrocībām, uzsver, ka ikvienam Inčukalna pamatskolas skolēnam ir iespējas aktīvi piedalīties gandrīz vai katrā projektā, kurā iesaistās mācību iestāde.
"Mēs esam piedalījušies "Datorikas" pilotprojektā, "Veselību veicinošas skolas", "Sporto visa klase" un citos projektos. Šogad piedalīsimies Eiropas "Erasmus+" projektā "Zaļais lietussargs" par individuālu pieeju katram bērnam. Tas skolēniem dod papildu stimulu nākt uz skolu, jo tā nav tikai rutīnas piedalīšanās mācību procesā, bet arī iespēja iegūt plašāku pasaules redzējumu.
Aktualizējam arī sadarbību ar Saues novadu Igaunijā, kas ir tāda kā Tallinas Pierīga gan kultūras, gan jauniešu sporta līmeņa ziņā. Savukārt pērn ar pamatskolas līdzdalību Inčukalna novads uzvarēja Lielās talkas Zaļajā konkursā un mēs ieguvām lielo balvu – ekskursiju 3000 eiro vērtībā.
Protams, ir arī kāda problēma. Ir bērni, kuri pēc 6. klases aiziet mācīties uz ģimnāziju. No vienas puses, tas liecina par mūsu skolas kvalitāti, no otras – kāds vienmēr var pakratīt ar pirkstu, kāpēc tik maz skolēnu pamatskolas pēdējās klasēs," teic K. Kiris.
Algas pārrēķināt vajadzēja jau vasarā
Jautāts komentēt pedagogu jauno atalgojuma sistēmu, K. Kiris min, ka algu reformas kulminācijai vajadzēja būt no 1. jūlija, nevis no 1. oktobra, lai skolas un skolotāji varētu apzināt jauno situāciju un meklēt jaunas iespējas. Arī ministrija varētu labāk noreaģēt uz problēmjautājumiem un bez sasteigtības atbildēt uz visu padoto jautājumiem.
"Jaunā sistēma ļauj pārstrukturēt pedagoģisko darbu skolā (nesauksim to par uzlabošanu). "Lielā algas pielikuma" rezultātā laimīgi ir tie kolēģi, kuriem algas saglabājas iepriekšējā līmenī. Tie kolēģi, kuri līdz šim bija maksimāli noslogoti, tātad pieprasītākie, labākie, tādu slodzi vairs nedrīkst strādāt un meklē citus izaicinājumus dzīvē. Aprēķinot algas par septembri, centos darīt visu iespējamo, lai tās saglabātos līdzšinējā līmenī, ņemot vērā arī pašvaldības piešķirto dotāciju."