– Ko jums personīgi nozīmēja pirmais mācību gads tradīcijām bagātas skolas direktora amatā?
– Mans pirmais darba gads ģimnāzijā bija pilns jauniem izaicinājumiem. To bija pat vairāk, nekā biju iedomājies. Pirmais un svarīgākais – pārņēmu ģimnāzijas vadības grožus no sava priekšteča, ilggadēja skolas direktora Viļņa Trupavnieka. Tā bija liela atbildība, jo Siguldas Valsts ģimnāzija ir skola ar senām tradīcijām un gadu desmitos nostiprinātu prestižu. Stājoties amatā, es izvirzīju mērķi izvērtēt, kuras skolas ilggadējās tradīcijas ir saglabājamas, kuras – attīstāmas jaunā kvalitātē. Aizvadītajā mācību gadā daudz enerģijas tika veltīts skolas attīstības plānošanai un sadarbības pilnveidošanai gan skolas ietvaros, gan ar ārējiem sadarbības partneriem.
Šā mācību gada laikā kopā ar kolēģiem ir izdevies ieviest arī vairākus jauninājumus, piemēram, labākie audzēkņi pirmā semestra un mācību gada beigās saņēma sudraba un zelta liecības. Tāpat daudz esam strādājuši pie skolas publicitātes veidošanas. Ir izstrādāti jauni noteikumi skolēnu uzņemšanai 7. un 10. klasē, aktivizējusies skolēnu padomes darbība – mācību gada noslēgumā pēc jauniešu iniciatīvas noorganizējām dārza svētkus.
– Šogad Siguldas Valsts ģimnāzija Ata Kronvalda fonda reitingā ir augstajā ceturtajā vietā. Kā jūs vērtējat šo rādītāju?
– Lai gan raugos skeptiski uz šādiem "tautas topiem", ko radījuši visdažādākie – gan biznesa, gan preses, gan citi – entuziasti, tas ir liels sasniegums turēties pirmajā piecniekā blakus valsts labākajām skolām jau kuro gadu pēc kārtas. Jāņem vērā, ka šie reitingi parāda tikai vienu skolas darbības kvalitātes rādītāju, šajā gadījumā – mūsu pedagogu darbu ar talantīgajiem skolēniem.
Skolas un izglītības sistēmas darbības kvalitāti nosaka daudzi kritēriji, piemēram, pedagogu darbs, skolēnu vēlme izzināt jaunas lietas, pašvaldības atbalsts izglītības nozarei kopumā, ģimenes... Ūdens līmenis glāzē jau arī mēdz šūpoties, un ir desmitiem faktoru, kāpēc tā notiek.
– Ko jaunu ģimnāzijā atnesīs jaunais mācību gads?
– Mums ar pedagogiem ir redzējums, kā attīstīties un mainīties laikā no 2016. līdz 2020. gadam. Izstrādājot un īstenojot skolas attīstības stratēģiju, gribam uzlabot mācību vidi, satura kvalitāti un procesu pārvaldību. Tas ietekmēs arī novada izglītības attīstību kopumā.
Praksē tas nozīmēs izglītības programmu piedāvājuma palielināšanos un moderno mācību tehnoloģiju ieviešanu, jaunu līderu piesaisti, lielāku sociālo dialogu un starptautisku sadarbību. Piemēram, ar kolēģiem, kuri māca dabaszinātnes – bioloģiju, fiziku un ķīmiju –, esam vienojušies, ka šos priekšmetus klasēs ar padziļinātu angļu valodas apguvi mācīsim gan latviešu, gan angļu valodā. Pirmā to sāks bioloģijas skolotāja Līga Sausiņa, un arī viņai tas bez šaubām būs izaicinājums, bet es esmu gandarīts par mūsu skolas pedagogu profesionalitāti, degsmi un uzdrīkstēšanos.
Nākamais priekšmets šajā integrēto priekšmetu programmā būs fizika, tad sekos ķīmija. Savukārt klasēs ar padziļinātu matemātikas programmu būs iespēja vairāk apgūt informācijas tehnoloģijas. Skola domā par progresīvu un mūsdienīgu piedāvājumu Siguldas novada jauniešiem.
Skolas attīstības tendences sakņojas valsts izglītības politikā, kas ir vērsta uz pedagogu darbības un domāšanas maiņu – kā viņi turpmāk strādās klasē, kā vadīs mācību procesu, kā sadarbosies savstarpēji un ar skolēniem.
Mūsu ģimnāzijas attīstības plānos uzsvars tiek likts uz tiem mācību priekšmetiem, kas veido pamatu inženiertehniskajām zinātnēm, stiprinot bioloģijas, fizikas un ķīmijas, matemātikas pedagogu prasmes, kā arī informātikas iesaistīšanu šo priekšmetu mācīšanā, radot izpratni par jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu. Tāpēc arī tik daudz domājam par materiālās, fiziskās un psiholoģiskās vides maiņu, lai atbalstītu pārmaiņas.
– Priekšstati par ģimnāziju saistās arī ar, piemēram, klasisko valodu apgūšanu. Kā šajā ziņā ir Siguldas Valsts ģimnāzijā?
– Šobrīd vērojam, ka interese par humanitāro programmu, kuras ietvaros mūsu ģimnāzijā var apgūt pat franču valodu, krītas. Tā vietā aug interese par matemātiku. Pieprasīta ir angļu valoda, bet interese par literatūru un klasiskajām valodām ir maza. Pieļauju, ka arī šajā – humanitārajā – jomā mums ar kolēģiem jāmeklē jauni, inovatīvi un mūsdienīgi risinājumi, kā radīt interesi skolēnos apgūt valodas, jo valodu apgūšana tālākizaugsmē un karjerā šiem skolēniem dos lielas priekšrocības.
– Vai labos nodomus uzlabot mācību kvalitāti neietekmēs gaidāmās skolotāju algas reformas?
– Pēc pirmajām aplēsēm mūsu ģimnāzijas skolotāju atalgojums būtiski nemainīsies, jo mūsu skolā arī iepriekš tas ir bijis konkurētspējīgs.
Pozitīva tendence, kas ietekmē skolotāju atalgojumu, ir prognozējamā skolēnu skaita palielināšanās – salīdzinot ar pagājušo gadu, kad skolā mācījās 435 audzēkņi, jaunajā mācību gadā to skaits būs vismaz 470. Izglītības programmu pilnveidošana ir palielinājusi skolēnu interesi uzsākt mācības ģimnāzijas 7. un 10. klasē.
– Tuvojas skolas simtgade. Vai ir jau iezīmējušies lielās jubilejas pasākumi?
– Mēs jau gatavojamies nozīmīgajai skolas gadadienai. Šobrīd esam uzsākuši darbu pie skolas simtgades stāstu apkopošanas, kurā plānots iesaistīt arī visus ieinteresētos skolas absolventus. Protams, ceram uz skolas simtgadi iegūt arī vislielāko un skaistāko dāvanu – renovētu skolas ēku un jaunu, mūsdienīgu piebūvi, lai varētu īstenot drosmīgos skolas attīstības plānus un ģimnāzijas klasiskajām vērtībām pievienot jaunas.
Vizītkarte
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (1980)
• Latvijas Universitātē (LU) ieguvis augstāko profesionālo izglītību kā vidusskolas informātikas skolotājs.
• 2012. gadā ieguvis doktora grādu vadības zinātnē izglītības vadības apakšnozarē. Izstrādājis promocijas darbu par vispārējās izglītības iestādes vadītāja lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā.
• Darba gaitas sācis Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā kā direktora vietnieks un skolotājs, līdztekus darbojoties SIA "SK Latvija" un SIA "TV un video parks", kā arī lasot lekcijas Latvijas Biznesa koledžā un Baltijas Datoru akadēmijā.
• Darba pieredze bagātināta, strādājot Valsts izglītības satura centrā, Latvijas Zinātnes padomē, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā par vecāko ekspertu un politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieku.
• LU un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā pasniedzis Cilvēkresursu vadību un Izglītības darba organizēšanu.