D. Jurēvica šādu nostāju kopā ar citiem novadu mēriem otrdien, 27. oktobrī pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili. Šajā pašā sēdē, pēc spraigām diskusijām ar ministri, LPS komisija nolēma jaunā pedagogu atalgojuma modeļa tālāko virzību neatbalstīt.
"Jauno pedagogu atalgojuma modeli komisija neatbalstīja. Un pašvaldību vadītāji to neatbalstīja galvenokārt tāpēc, ka jaunais modelis, risinot vienas problēmas, rada atkal jaunas. Cilvēki reformas dēļ nonāks nevienlīdzīgā situācijā," uzreiz pēc komisijas sēdes portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja D. Jurēvica.
Viņa paskaidroja, ka pirmkārt, nevienlīdzīgā situācija nonāks liela daļa skolotāju, kuriem jaunā skolotāju atalgojuma modeļa dēļ tiks liegta iespēja nopelnīt.
"Ieviešot modeli tādu, kāds tas izstrādāts pašlaik, atalgojums daudziem skolotājiem samazināsies. Cilvēki nevarēs saņemt tādu atalgojumu, kā līdz šim, kad spēkā ir princips "nauda seko skolēnam". Ja mainīsies spēles nosacījumi, skolotāju dzīve tikai pasliktināsies. Sevišķi jau Pierīgā. Piemēram, Ādažu skolām situācija būs dramatiska, jo katru mēnesi algu fonds samazināsies par 18 tūkstošiem eiro. Tieši tāpēc nevar teikt, ka izstrādātais modelis ir labs. Cilvēki tiks nostādīti neapskaužamā situācijā, un viņi meklēt citas iespējas, kā nopelnīt," teica D. Jurevica.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja uzskata, ka sākotnēji nepieciešams palielināt algas tiem skolotājiem, kuriem tās ir vismazākās, vienlaikus nesamazinot atalgojumu skolotājiem ar lielākām algām. Viņa esot rosinājusi ministri domāt par cilvēkiem un apsvērt iespēju nevis rādīt kaut kādus modeļus, bet sākumā dotēt pedagogu algas mazajās skolās. D. Jurevica ierosināja, ka šim mērķim varētu novirzīt modeļa ieviešanai nākamgad nepieciešamos desmit miljonus.
Savukārt otrs iemesls, kādēļ jaunais modelis nav atbalstāms, ir tas, ka tas tiek saistīts ar skolu tīkla optimizēšanu. D. Jurēvica sacīja, ka minimālā skolēnu skaita noteikšana klasē novedīs pie tā, ka laukos skolas slēgs un lielā daļa cilvēku tāpēc pārcelsies uz novadu centriem, Pierīgu, proti, tuvāk izglītības iestādei.
"Valdība grib, lai cilvēki dzīvotu laukos, bet, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē, faktiski viņus dzen prom no tiem. Ja skolu tīkla optimizācijas dēļ laukos nebūs skolas, tad cilvēki pārcelsies uz Pierīgu, novadu centriem – tuvāk skolai. Izglītība ir jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Protams, tas maksā dārgāk, bet tā būs valsts izšķiršanās, kas nāks par labu cilvēkam," teica Carnikavas novada domes priekšsēdētāja.
Vienlaikus viņa arī uzsvēra, ka nav pieņemami, ja pašvaldības šobrīd nevarēs pašas lemt par mazo skolu nākotni. "Ja reiz skolu tīkls Latvijā ir jāsamazina, tad vismaz ir jādod tiesības pašvaldībām pašām lemt par to likteni, nevis jādiktē kaut kādi modeļi no augšas," viņa teica.
Portāls "Aprinķis.lv" jau rakstīja, ka attiecībā uz pedagogu algu reformu Izglītības un zinātnes ministrijai šobrīd ir uzdots veikt tās korekcijas jaunajā skolotāju atalgojuma modelī, kas tika akceptētas pēc Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas pirms pāris nedēļām. Ministrijai izmaiņas modelī jāveic, cik ātri vien iespējams, kā arī jāaplēš modelim nepieciešamā naudas summa, lai tos pagūtu iekļaut budžeta paketē Saeimā uz otro lasījumu.
Tomēr, vai tā patiešām notiks un skolotāju algu reforma tiks virzīta uz priekšu, pagaidām ir grūti pateikt. Jo ar šīm algu izmaiņām nav apmierinātas ne vien pašvaldības, bet arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas prāto par streika rīkošanu.
Arī Carnikavas domes priekšsēdētāja par šīs reformas nākotni portālam "Aprinķis.lv" nekādas prognozes neizteica.
"Grūti pateikt, vai modelis tiks virzīts uz otro lasījumu. Pieļauju, ka ministre tagad runās ar valdību, bet, ko darīs valdība, nezinu. Neesmu zīlniece un nevaru prognozēt kādus lēmumus. Tomēr, manuprāt, valdībai būtu jāizšķiras, kā tieši risināt skolotāju algu jautājumu. Pedagogu algu reformai ir jābūt kvalitatīvi izstrādātai, nevis tādai, kāda tā ir patlaban, kad problēmas tiek risinātas, vienam atņemot, bet citam iedodot. Tā ir tāda lāpīšanās," klāstīja D. Jurēvica.
Iepriekš:
Stīvēšanas ap skolotāju atalgojumu modeli turpinās; pedagogiem par algām skaidrības nekādas
Daļa Pierīgas vidusskolu nākotnē var pārtapt par pamatskolām
Pēc IZM un LIZDA izlīgšanas komisijas sēdes lēmumi par labu arodbiedrībai nav panākti
Pedagogu arodbiedrība: mūs muļķo un muļķos
Valdība nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai
IZM prasībai par minimālo bērnu skaitu klasē Rīgas apriņķī šobrīd neatbilst 10 izglītības iestādes
Par skolām nāksies lemt: optimizēt vai piemaksāt
Apdraudēts atsevišķu Pierīgas skolu liktenis, ja vidusskolas klasi nevarēs izveidot no 18 bērniem
Pierīgas pedagogi izmēģina jauno algu modeli
Piketā pie Saeimas Pierīgas pedagogi atgādina par solījumu nodrošināt adekvātu atalgojumu