Vangažu vidusskolas direktore Indra Kalniņa portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja, ka šis lēmums rožainu nākotni vienīgajai vidusskolai novadā nesola. Viņa ar bažām prāto, vai nākamgad izdosies nokomplektēt desmito klasi ar 18 bērniem, kā to Inčukalna izglītības iestādei deleģē jaunie noteikumi.
"Vangažu vidusskolai būtu labāk, ja desmito klasi mēs varētu atvērt, ja tajā mācās 12 vai 14 bērni. Bet 18 skolēni klasē - tas jau ir daudz. Šobrīd gan latviešu, gan krievu plūsmā skolā ir divas nelielas devītās klases. Un, tā kā ne visi parasti izvēlas tālāk mācīties vidusskolā, nākamgad desmito klasi atvērt ar 18 skolēniem varētu būt problēmas," teica I. Kalniņa.
Vienlaikus viņa gan piebilda, ka nevajadzētu satraukties par to, ka Inčukalna novadā vidusskolu nākamgad nāksies slēgt. Iespējams, ka novada pašvaldības maksātās stipendijas sekmīgākajiem vidusskolēniem motivēs audzēkņus pēc devītās klases izlaiduma skolā mācības turpināt.
Arī Baložu vidusskolas direktore Vita Broka sacīja, ka tuvākos divus gadus sastiķēt desmito klasi ar 18 bērniem viņas vadītajā skolā būšot pagrūti, jo šobrīd esot demogrāfiskā bedre.
"Šobrīd vidusskolas posmu sasniedz tie bērni, kas dzima dažus gadus pirms tūkstošgades mijas. Un 1999. un 2000. gadā, kad bērnu dzima maz, bija demogrāfiskā bedre. Turpretī Ķekavas novadā sākumskolas klasēs tagad mācās ļoti daudz bērnu, šogad Baložu vidusskolā sevišķi daudz uzņēmām pirmklasniekus. Tikai šie divi gadi ir tādi kritiski, kad jāskatās, vai pietiks bērnu vidusskolas atvēršanai," klāstīja V. Broka.
Savukārt Saulkrastu vidusskolas direktore Velta Kalnakārkle jau tagad zina teikt, ka desmito klasi izveidot šogad un nākamgad ar noteikto skolēnu skaitu, proti, 18 bērniem, viņas vadītajā skolā nesanāks. Tomēr skola centīsies panākt, lai 10.-12. klasē šajā laika periodā skolā mācās vismaz 48 bērni, jo arī šis apstāklis ļauj saglabāt vidusskolas statusu.
"Nākamos divus gadus Saulkrastu vidusskolā desmitā klase izkrīt. Mēģināsim veidot apvienotās klases un savākt to kopējo ciparu. Bet kopumā ņemot, manuprāt, šis lēmums par minimālo skolēnu skaita noteikšanu desmitās klases atvēršanai ir ļoti bēdīgs," teica V.Kalnkārkle.
Viņa skaidroja, ka pavisam aplami esot arī tas, ka, pretēji tam, kā sākotnēji bija plānots, jaunie Ministru kabineta noteikumi neparedz pašvaldībām iespēju dotēt vidusskolu, ja tajā nav pietiekams bērnu skaits.
"Pašvaldība taču uz vietas vislabāk redz demogrāfisko situāciju. To, ka bērnu nav šobrīd, bet būs pēc gadiem. Nesaprotami, kāpēc pašvaldībai nav iespēja skolu piefinansēt. Likvidēt taču ir ļoti vienkārši, bet atjaunot krietni vien sarežģītāk," ir pārliecināta Saulkrastu vidusskolas direktore.
Tāpat arī Garkalnes Mākslu vispārizglītojošajā vidusskolā, kur šobrīd desmitajā klasē mācās 11 bērnu, nākamgad nebūšot iespējams nodrošināt klasi no 18 bērniem.
"Tie kritēriju noteikšanas principi vidusskolas atvēršanai ir dīvaini. Garkalni nevar salīdzināt ar Ādažiem un Carnikavu, jo tur vidusskola atrodas novadu centrā, kur dzīvo vairāk iedzīvotāju. Mums ir citādi, jo novadā ir septiņas apdzīvotas vietas un ļoti tuvu Rīga. Ir loģiski, ka garkalnieši vidusskolu izvēlas pēc iespējas tuvāk," sašutusi bija Garkalnes Mākslu vispārizglītojošās vidusskolas direktora vietniece Inese Muižniece.
Lai gan lielākajā daļā Pierīgas novadu nākamgad vidusskolu varēs atvērt tad, ja būs 18 bērni klasē, citādi noteikumi postulēti Krimuldai, Mālpilij, Ropažiem un Baldonei. Tur nākamos divus mācību gadus minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par desmit bērniem desmitajā klasē vai vismaz 27 skolēniem no 10. līdz 12. klasei kopā. Bet pēc tam šo novadu izglītības iestādēm jāspēj izpildīt nosacījums - 12 skolēni desmitajā klasē vai 32 skolēni visā vidusskolas posmā kopā.
Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Krimuldas vidusskolas direktore Rita Erdmane, par jaunajiem noteikumiem vidusskolas atvēršanai viņas vadītā skola pagalam nesatraucas. Par laimi, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, nupat tiekoties ar pašvaldībām, esot piekāpusies prasībai, ka sākumā, vismaz pirmos divus gadus, pietiks ar desmit skolēniem klasē nevis 12, kā bija plānots pirms tam. Un šādu normu Krimuldas vidusskola varēšot izpildīt.
"Par šādu ieceri bija zināms jau daudzus gadus. Vairākus gadus tie cipari – 12, tad 14, tad 18 skolēni desmitajā klasē – virmoja gaisā. Bet esošais modelis ar desmit bērniem ir pats optimālākais cipars. Jāteic, ka, lemjot par skolu tīklu Latvijā, Ministru prezidentes kundze tiešām iedziļinājās šajā jautājumā. Viņai bija dati par katru skolu, un kopā ar pašvaldībām un citiem partneriem viņa centās izdarīt tā, lai kaitējums būtu pēc iespējas mazāks. Manuprāt, lēmums par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klases atvēršanai ir pareizs, jo tas nav normāli, ka Latvijā tiek uzturētas vidusskolas, kurās mācās seši, septiņi bērni. Tas nav nedz izdevīgi pašiem vidusskolēniem, kuri ir pelnījuši kvalitatīvu izglītību, nedz no izmaksu viedokļa valstij," sprieda direktore.
Kā zināms, Ministru kabinets otrdien apstiprināja IZM izstrādātos noteikumus par minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai. Jau no nākamā mācību gada vairumā Pierīgas vidusskolu būs jābūt ne mazāk kā 18 skolēniem 10. klasē vai vismaz 48 skolēniem 10.–12. klasē kopā.
Šogad februārī, kad ziņa par šo ieceri izskanēja pirmoreiz, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ziņoja, ka IZM nosacījumiem par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas atvēršanai Rīgas apriņķī neatbilst desmit mācību iestādes. Balstoties uz 2013. gada datiem par skolēnu skaitu pašvaldību vidusskolās, LPS bija izpētījusi, ka izveidot desmito klasi no 18 bērniem varētu būt grūti gan Vangažu vidusskolai, gan Ķekavas vidusskolai un Baložu vidusskolai, gan Salaspils 2. vidusskolai un abām Saulkrastu novada skolām. Savukārt Krimuldas vidusskolai, Ropažu vidusskolai, Mālpils vidusskolai un Garkalnes Mākslu vispārizglītojošai vidusskolai sarežģīti būtu atvērt vidusskolas klasi pat no 14 bērniem.
Jāteic, ka, lai gan daudzi, ņemot vērā pašvaldību iebildes, šaubījās par to, ka šī IZM iecere tiešām tiks realizēta, izskatās, ka visai drīz Latvijā vidusskolu, kur katrā no klasēm mācās vien daži bērni, var arī nebūt. Proti, Ministru kabineta noteikumu projektu par minimālā skolēnu skaita noteikšanu desmitās klases atvēršanai otrdien atbalstīja valdība. Un, kā izteicās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, šo noteikumu apstiprināšana valdībā nozīmē, ka tie tiks īstenoti arī praksē. Turklāt visai drīz, proti, jau no nākamā gada.
Iepriekš:
Valdība nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai
IZM prasībai par minimālo bērnu skaitu klasē Rīgas apriņķī šobrīd neatbilst 10 izglītības iestādes
Par skolām nāksies lemt: optimizēt vai piemaksāt
Apdraudēts atsevišķu Pierīgas skolu liktenis, ja vidusskolas klasi nevarēs izveidot no 18 bērniem