Lai tā būtu, jāatrisina vairākas svarīgas izglītības nozares problēmas, tostarp – skolotāju algu reforma.
LIZDA priekšsēdētājas amatā I. Vanaga ir kopš šā gada maija. Šajā laikā viņa ir tikusies ar Valsts prezidentu, Ministru prezidenti, izglītības un zinātnes ministri, lai pārrunātu izglītības nozares problēmas. "Valsts augstākajām amatpersonām izpratne par to, kas notiek skolā, ir, taču valstisko prioritāšu sarakstā izglītība ieņem tikai ceturto vietu. Svarīgākā šobrīd ir aizsardzība," sacīja I. Vanaga.
Runājot par skolotāju algām, LIZDA priekšsēdētāja minēja, ka ir izstrādāti neatliekamie pasākumi pedagogu darba samaksas jaunā modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas līdz 2016. gada 1. septembrim un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks laika posmam no 2017. līdz 2019. gadam. Pašlaik, spēkā esot modelim "Nauda seko skolēnam", skolotājs, strādājot vidēji no 1,4 līdz 1,9 likmēm (viena likme ir 21 kontaktstunda), kopā ar pašvaldību piemaksām var nopelnīt 745 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Reāli aptuveni 56% pedagogu atalgojums ir no 420 līdz 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, 37,4% – no 501 līdz 600 eiro, un tikai 0,2% skolotāju (parasti lielo skolu pedagogi) pelna no 801 līdz 1000 eiro. Nākotnē starpībai starp vairāk un mazāk atalgoto pedagogu darbu vajadzētu mazināties, un vidējā alga varētu būt 760 eiro. LIZDA gan vēlētos redzēt 800 eiro par 36 stundu darbu.
Taču par to, vai uzlabojumi patiešām skars arī mazo skolu skolotājus, I. Vanagai ir šaubas. Piemēram, nosakot, ka vidējais izglītojamo skaits klasē ir 13 skolēnu, tas daudziem skolotājiem samazinās darba algu. Tāpēc LIZDA vēlētos, lai mazākais skolēnu skaits klasē tiktu noteikts līdz desmit izglītojamajiem. Skaidrībai vajadzētu būt arī par apmaksāto skolotāja darba laiku ārpus kontaktstundām, ņemot vērā ne tikai gatavošanos stundām, bet pat starpbrīžus.
Zinot, ka nākotnē iespējama skolu tīkla pārkārtošana, LIZDA aicinājusi izstrādāt "sociālā spilvena" programmu tiem darbiniekiem, kurus pārmaiņas varētu ietekmēt. Lai nozare nepazaudētu profesionāļus, Izglītības un zinātnes ministrija plāno no struktūrfondiem piešķirt iespēju 3200 pedagogiem pilnveidot kvalifikāciju vai pārkvalificēties, bet arodbiedrība uzstāj arī uz profesionālu atbalstu jauna darba meklēšanā un sociālo garantiju loka noteikšanu pedagogiem. Tāpat LIZDA aicinājusi noteikt tai novērotāja statusu skolu reorganizācijā, lai veicinātu tiesiskumu, taisnīgumu un nepieļautu "politiskās spēles".
Lai risinātu skolotāju problēmas, I. Vanaga cer uz dialogu ar izglītības nozares vadītājiem. "Taču, ja mūs nesadzirdēs, iespējams, atskanēs asākas notis," bilda LIZDA priekšsēdētāja.
Inga Vanaga: Katram bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kas nav iespējama bez labi motivēta un profesionāla pedagoga.
Einārs Binders
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, augusta beigās uzrunājot Pierīgas Izglītības iestāžu administrācijas un LIZDA arodorganizācijas pārstāvjus, atgādināja, ka motivēts pedagogs ir ilgtspējīgas sabiedrības pamats.