05.12.2014 13:24

Pierīgas pedagogi izmēģina jauno algu modeli

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīgas pedagogi izmēģina jauno algu modeli arhīvs

Pāreja uz 36 darba stundu samaksu nedēļā pedagogiem ir solis pareizā virzienā, lai sakārtotu skolotāju atalgojuma jautājumu, liecina to Pierīgas skolu vadītāju teiktais, kas "pielaiko" jauno darba samaksas aprēķināšanas modeli.

Tomēr, vai, ieviešot šo sistēmu, visi pedagogi saņems vairāk, vēl aizvien ir mīkla.

Valsts meklē veidus, kā skolotājiem maksāt vairāk

Pašreizējā pedagogu algu sistēma ir netaisnīga un necaurskatāma, jo sarežģītais algu modelis un princips "nauda seko skolēnam" līdz ar demogrāfiskajām izmaiņām ir novedis pie tā, ka pedagogu algas dažādās Latvijas pašvaldībās manāmi atšķiras. Izskatās, ka arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to ir sapratusi, tāpēc izstrādājusi divus potenciālos algu modeļus. Pirmais paredz skolotājiem pāreju uz pilna laika darba slodzi jeb 36 apmaksātām darba stundām nedēļā, savukārt otrais ir modeļa "nauda seko skolēnam" pilnveidošana.

Pašlaik kopumā 60 Latvijas skolās, tostarp piecās Pierīgas novadu skolās, tiek izmēģināts jaunais 36 stundu algu modelis, kas paredz pedagogiem algu saņemt proporcionāli pilnai darba slodzei, iekļaujot tajā kontaktstundu, mācību stundu sagatavošanās, skolēnu darbu labošanas un citiem pienākumiem veltīto laiku.

Vienlaikus valdības deklarācijā ir noteikts, ka pedagogu atalgojuma sistēma ir jāpadara efektīvāka līdz nākamajam mācību gadam, kas sākas 2015. gada 1. septembrī.

Reformas ir solis pareizā virzienā

"Jaunajā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā Ādažu vidusskola iesaistījās brīvprātīgi, jo gribējām paši saprast, kādā virzienā šīs pārmaiņas tiks organizētas. Pašlaik izskatās, ka pāreja uz pilnas slodzes pedagogu darba samaksas modeli ir viens no risinājumiem, kā sakārtot skolotāju algu jautājumu. Tomēr jautājumi rodas tad, kad iedomājamies, kā šis modelis strādās praktiski. Tas vēl ir ļoti negatavs," portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe.

Tam piekrīt Ropažu novada Zaķumuižas vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, kura vadītā skola arī izmēģina jauno modeli. I. Grigorjevs atzīst, ka 36 stundu atalgojuma modelis ir solis pareizajā virzienā, lai sakārtotu izglītības sistēmu, bet vēl aizvien nav zināms, vai šī ideja tiks īstenota.

"Tas, vai šo atalgojuma modeli ieviesīs, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Šobrīd par pašu atalgojuma modeļa ieviešanas gaitu vēl netiek runāts, tikai par modeli," skaidro Zaķumuižas vidusskolas direktors, kurš šonedēļ kļuvis par Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieku vispārējās izglītības jautājumos.

Skolotāji strādā par daudz, būs vajadzīgi papildspēki

Jaunā modeļa "pielaikošana" šobrīd izskatās šādi – to skolu skolotāji, kas izmēģina jauno sistēmu, nepārtraukti uzskaita padarīto īpašās veidlapās, kā arī regulāri tiekas ar IZM, lai pārrunātu neskaidrības. Šobrīd, kā atzīst Pierīgas skolu vadītāji, izskatās, ka skolotājs dienā strādā vairāk nekā astoņas stundas, tāpēc, ja tiks izlemts ieviest 36 stundu darba nedēļu, visticamāk, būs nepieciešams palielināt pedagogu skaitu skolās.

"Varētu būt nepieciešami vēl divi cilvēki, kas atslogos citus darbiniekus, taču algu līmenis pedagogiem varētu būt tāds pats vai nedaudz lielāks," vērtējot jauno pedagogu atalgojuma modeli, portālam "Apriņķis.lv" sacīja Zaķumuižas vidusskolas direktors.

Arī Ādažu vidusskolas direktore teic, ka skolas pedagogi, uzskaitot darba laiku un mēģinot izprast, kas tad īsti skaitās darbam veltītais laiks, secinājuši, ka daži no viņiem strādā pat 11 stundas dienā.

"Pašlaik, aprobācijas ietvaros, notiek posms, kad tiek izstrādāti un precizēti amata apraksti, lai noteiktu skolotāju konkrētos pienākumus, ko vajadzētu ietilpināt šajās 36 darba stundās nedēļā. Tad nu arī atklājās, ka skolotāji strādā ne tikai tad, kad gatavojas stundām vai labo mājasdarbus, bet darba laiks tiek veltīts arī dažādiem klases pasākumiem, ekskursijām un teātra braucieniem," norāda D. Dumpe.

Vai reforma palīdzēs tikt pie lielākas algas?

Ādažu vidusskolas direktore norāda, ka visas lielās skolas baidās, vai, ieviešot jauno pedagogu algas modeli, lielo izglītības iestāžu skolotāji saņems tikpat vai vairāk. "Ar principu "nauda seko skolēnam" mums alga, protams, ir lielāka nekā kādā lauku skolā, kur ir mazāks skolēnu skaits," teic D. Dumpe, piebilstot, ka, atšķirībā no pedagoga lauku skolā, pilsētas vidusskolā skolotāja darba apmērs ir daudz lielāks.

"Darba ir vairāk, klasē sēž vairāk bērnu, burtnīcu ir vairāk. Un pašlaik visas lielās skolas pilnas darba slodzes apmaksas modelī biedē tas, ka, ja mūsu valsts noteiktā darba samaksa par likmi paliks līdzšinējā, tad, visticamāk, algas samazināsies," klāsta skolas direktore.

Viņa gan norāda, ka viss, protams, vēl atkarīgs no tā, vai IZM izdosies panākt, ka pieprasītais papildu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim tiek rezervēts valsts budžetā jau tagad, un gadījumā, ja modelis būs veiksmīgs, to uzreiz varētu piešķirt.

"Dzirdēts jau, ka, visticamāk, palielināt algu no 1. janvāra par 10 % pedagogiem nebūs iespējams. Arī premjerministres kundze ir teikusi, ka finansējumu skolotāju algām var atrast tikai sistēmā, ja vien tā tiks sakārtota. Tāpat premjerministre saka, ja būšot reformas un skaidrs plāns, tad būs arī finansējums. Tāpēc jau tagad tiek runāts, ka pēc 1. septembra varētu sākties šī darba samaksa pēc jaunā modeļa. Tomēr skaidrības nav, šīs jaunais modelis vēl nav gatavs," saka Ādažu vidusskolas direktore.

Viņasprāt, lēmumu par pāreju uz pilna laika darba slodzes modeli nevajadzētu sasteigt, jo pats modelis vēl ir negatavs, un ir vēl ļoti daudz neskaidrību. "Pirmkārt, tas būtu pārāk sasteigti. Mēs taču īsti nesaprotam, cik būs kontaktstundu, cik skolotāju, ieviešot jauno modeli, būs no jauna vajadzīgi. Otrkārt, es domāju, ka noslīpēt līdz nākamā mācību gada sākumam jauno modeli IZM vienkārši nepagūs," uzskata D. Dumpe.

Publiskot skolotāju algu ar vārdu un uzvārdu ir neprāts

Ceļā uz pedagogu algu sakārtošanu šajā nedēļā IZM nāca klajā ar paziņojumu, ka turpmāk, lai padarītu atklātu valsts budžeta izlietojumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, būtu internetā jāpublisko pedagogu saņemtās algas ar vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu.

IZM skaidroja, ka šādi sagatavotie grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai izsekotu naudas plūsmām no pašvaldībām līdz pedagogiem un pārliecinātos, ka viss notiekot godīgi. Pēc ministrijas teiktā, tagad esot tā, ka, tiklīdz pašvaldības sadala naudu pedagogiem, tā pārliecināties par budžeta līdzekļu izlietojuma caurskatāmību neesot iespējams.

Par šādu IZM pēkšņu paziņojumu ir pārsteigti visi – gan Pierīgas skolu vadītāji, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

"Es tiešām nezinu, kāpēc tāds paziņojums šonedēļ ir izskanējis publiskajā telpā. Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Jau tagad mēs visi esam sajūgti vienotā elektroniskajā atalgojuma sistēmā, kur var redzēt, cik katrs pedagogs saņem. Taisnība jau ir, ka tā mēs pārliecināsimies par to, ka algu atšķirība starp skolām ir liela, bet tas jau tāpat ir visiem zināms. Un kāpēc lieki uzjundīt sabiedrību?" saka Ādažu vidusskolas direktore, piebilstot, ka sabiedrības komentāri un attieksme pret skolotāju atalgojumu nav viennozīmīga.

Viņa arī norāda, ka, lai gan pedagogi ir valsts amatpersonas, atalgojums tomēr ir jutīga lieta un to nevajadzētu publiskot ar visiem vārdiem un uzvārdiem. "Galu galā arī tiesībsargs saka, ka, ja valdība grasās publicēt pedagogu algas, tas būs Satversmes pārkāpums," atzīmē D. Dumpe.

Arī Zaķumuižas vidusskolas direktors domā, ka to, cik skolotāji saņem, ar vārdiem un uzvārdiem nebūtu prātīgi publicēt, tomēr kopumā pedagogu atalgojumu varētu publiskot, jo tas sistēmai nāktu par labu un padarītu to caurspīdīgu.

"Pirmkārt, atalgojuma apmēru un slodzes vajadzētu publiskot, lai sabiedrība izprastu, kāda ir esošā situācija. Otrkārt, tas nepieciešams, lai būtu redzams un saprotams, kā izmainās situācija reformas gaitā," saka I. Grigorjevs.