12.05.2014 16:23

Pierīgas pedagogi: Negribam neko vairāk kā to, kas mums bija

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pierīgas pedagogi: Negribam neko vairāk kā to, kas mums bija Krišjānis Grantiņš

12. maijā Rīgā no Ministru kabineta ēkas līdz Doma laukumam notikušajā protesta gājienā piedalījās arī pedagogi no teju visiem Pierīgas novadiem.

Jau vēstīts – lai kopīgi iestātos par papildu valsts finansējumu efektīvām pārmaiņām, nodrošinot izglītībā un zinātnē strādājošo cienīgu darba samaksu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicināja piedalīties protesta gājienā un mītiņā.

Protesta gājienā sastaptā Babītes novada Salas sākumskolas direktore un angļu valodas skolotāja Daina Krūmiņa pastāstīja, ka, ja nebūtu pašvaldības atbalsta, skola jau sen būtu slēgta. Viņas vadītajā mācību iestādē 20 bērni apgūst sākumskolas izglītību, bet bērnudārza grupiņas apmeklē aptuveni 50 audzēkņi. "Mums it kā klājas apmierinoši, bet visvairāk man sāp sirds par jaunajiem pedagogiem, it sevišķi skolotājiem vīriešiem, kuri nenāk strādāt vienkārši zemās darba samaksas dēļ," viņa stāsta, ka pēdējo desmit gadu laikā Salas sākumskolā sākuši strādāt tikai divi gados jauni pedagogi. Tāpat D. Krūmiņa piebilst, ka viņa pati, piemēram, patlaban bērniem nemāca angļu valodu, jo savu likmju skaitu atdevusi kolēģim, lai cilvēks varētu nopelnīt kaut nedaudz vairāk.

Arī Stopiņu novada Upesleju internātpamatskolas krievu valodas skolotāja Jeļena Mihailova apliecināja, ka viņas un kolēģu galvenais iemesls, kādēļ dodas gājienā, ir neadekvāti mazais atalgojums. "Turklāt internātskolā jau tas darbs ir smagāks, līdz ar to agrāk pastāvēja vēl dažādas piemaksas, taču līdz ar krīzi nogrieza gan tās, gan vēl samazināja algu," viņa piebilst.

Savukārt Inčukalna novada Vangažu vidusskolas matemātikas, fizikas, ekonomikas un sociālo zinību skolotāja un skolas arodbiedrības priekšsēdētāja Dace Mālniece norādīja, ka viņai ar kolēģiem pašreizējā piešķirtā finansējuma apstākļos ir satraukums par savas mācību iestādes vidusskolas nākotni, jo tā nav pēc skolēnu skaita liela, bet vidēja skola, turklāt netālu esošās Siguldas un Rīgas skolas rada ievērojamu konkurenci.

Ar šo pasākumu arodbiedrība aicina Latvijas pašvaldības, darba devējus, vecākus, skolēnus un studentus paust atbalstu izglītības un zinātnes darbinieku protestam, jo esošais finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" nenodrošina taisnīgu, motivējošu atalgojumu pedagogiem un vienādas iespējas uz kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam, bet jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa aprobācijai, ieviešanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai šobrīd 2015.–2017. gada valsts budžetā papildu līdzekļi nav paredzēti.

Kā pastāstīja LIZDA Pierīgas novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Skaidrīte Marča, plānotajā protesta gājienā un mītiņā bija pieteikušies 219 izglītības iestāžu darbinieki, bet reāli pasākumu varēja apmeklēt aptuveni 200 dalībnieku. Pārstāvēti esot teju visi novadi, izņemot Garkalni. Arī S. Marča, līdzīgi kā Upesleju internātpamatskolas skolotāja Jeļena Mihailova, uzsver, ka pedagogu prasība nav valdībai pēkšņi meklēt līdzekļus, lai piešķirtu lielāku atalgojumu, bet gan atgriezt to, kas tika atņemts ekonomiskās krīzes laikā, proti, aptuveni 40 % no atalgojuma.

LIZDA nav atkāpusies no prasības valdībai – kopā ar sociālajiem partneriem izstrādāt visu līmeņu pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku, katru gadu nodrošinot 10 % pieaugumu nozarei, līdz tiek sasniegts vidējais Eiropas Savienības atalgojums. Arodbiedrība valsts augstākajām amatpersonām pieprasa, lai visi pedagogu un akadēmiskā personāla darba pienākumi būtu apmaksāti. Saskaņā ar LIZDA pētījumu pašlaik valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro mēnesī.

Jau vēstīts, ka protesta gājiens sākās aptuveni pulksten 14 no Ministru kabineta ēkas uz Doma laukumu, kur pulksten 15 paredzēts mītiņš.