21.11.2013 22:19

Ar "Dzīvesziņu" stiprinās skolēnu izpratni par dzīvi, tautas un ģimenes vērtībām

Autors  Kristīne Jančevska
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ar "Dzīvesziņu" stiprinās skolēnu izpratni par dzīvi, tautas un ģimenes vērtībām www.foto.delfi.lv

Nākamā gada valsts budžetā piešķirti līdzekļi mācību standarta, programmas un materiālu izstrādei mācību priekšmetam "Dzīvesziņa", un šo priekšmetu kā obligātu paredzēts ieviest profesionālajā izglītībā.

Tas ir pirmais solis, lai "Dzīvesziņu" izvērstu kā integrētu ētikas, veselības un ģimenes mācību priekšmetu, sākot no 1. līdz pat 12. klasei.

Priekšlikumu piešķirt līdzekļus mācību priekšmetam "Dzīvesziņa" iesniedza Nacionālā apvienība (NA) "Visu Latvijai!-TB/LNNK", uzsverot, ka ir nepieciešams izglītot jauno paaudzi par indivīdu kā garīgās un fiziskās, tā arī sociālās veselības kopumu. NA deputāte, Dr. philol. Vineta Poriņa, kura Saeimā aizsāka darbu pie "Dzīvesziņas" mācību priekšmeta idejas, popularizējot to un organizējot darba grupu, kas izstrādās šo projektu, norāda, ka ir svarīgi skolā mācīt ne tikai par fizisko veselību, bet arī par garīgo un sociālo veselību, kā arī ģimeni, tās vērtībām un nozīmi sabiedrībā.

Darbs pie šāda mācību priekšmeta izveides sākts jau 11. Saeimas sākumā, līdz beidzot panākts konkrēts rezultāts. "Mēs plānojām mācību saturu un programmu no 1. līdz 12. klasei, bet pēc sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju panācām, ka ministrija ir gatava šo mācību priekšmetu atbalstīt arī profesionālajā vidējā izglītībā, kur jau ir apstiprināts Veselības izglītības kurss. Kad būs izstrādāts mācību priekšmeta "Dzīvesziņa" saturs un mācību materiāli, nav problēma šo priekšmetu mācīt jebkurā vidusskolā, līdztekus gatavojot priekšmetu ieviešanai no pirmās klases, atbilstoši skolēnu vecumposmu īpatnībām," ir pārliecināta V. Poriņa.

Pēc viņas pārliecības, optimālākais variants, lai sabiedrībā risinātu ar veselības problemātiku saistītos jautājumus, ir realizēt holistiskā pieejā balstītu dzīvesprasmju izglītību. Šī pieeja uzsver fiziskā un garīgā vienotību. Saskaņā ar to indivīds ir garīgā un fiziskā nedalāms veselums.

Kā priekšmeta mērķis paredzētas indivīda pasaules uzskata veidošana, audzināt sociāli, garīgi un fiziski veselu indivīdu, sniegt zināšanas, prasmes par cilvēka garīgo, fizisko un sociālo veselību, kas nepieciešama pilnvērtīgam mūžam, kā arī veicināt kvalitatīvu zināšanu ieguvi par veselības jēdzienu un ar to saistītajām tēmām. Tāpat priekšmets paredzētu sekmēt izglītojamā izpratni par atbildīgas dzīves veidošanu, cieņpilnu attieksmi pret sevi, cieņpilnām attiecībām ar savu ģimeni, savu valsti un tautu. Priekšmets nostiprinātu ģimenes vērtības izpratni mūsdienu mainīgajā pasaulē. Ģimene akcentēts kā pamats harmoniskas personības attīstībai.

Latvijas Universitātes vadības zinātņu doktors, biedrības "Latvijas Pedagogu dome" valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks norāda, ka pašreizējā izglītības programmā ir par maz vērtību izglītības: "Par ģimeni vispār nav ne vārda. Reālajā mācību saturā neparādās. Latviešu literatūrā vairāk koncentrējas uz māksliniecisko analīzi, nevis uz vērtību izpratni." Pēc viņa ieskatiem, vērtību un ģimenes orientēta mācību priekšmeta ieviešana ir valsts un tautas izdzīvošanas jautājums.

Pēc A. Mūrnieka ieskatiem, nav tik svarīgi, kā šo priekšmetu sauc, bet nozīmīgs ir tā saturs. "Ir liela pretestība šādam mācību priekšmetam un ievērojams veselības mācības lobijs," norāda Pedagogu domes pārstāvis. Viņš uzskata, ka šī mācību priekšmeta ieviešanas rezultātā ikvienam bērnam vajadzētu apzināties, cik vērtīgi ir dibināt ģimeni, kā tas labvēlīgi ietekmē viņa paša un valsts dzīvi.

Zinātņu doktors arī pārliecināts, ka šajā priekšmetā būtu daudz jautājumu, ko skolēni varētu savā starpā izspēlēt, ne tikai iemācīties vai iekalt teoriju, tādā veidā apgūstot prasmes dzīvei. Darbojoties pedagogu domē, viņš pārliecinājies, ka skolotājiem trūkst mācību materiālu, lai runātu ar bērniem par ģimenes vērtībām, lai gan paši pedagogi to ļoti labprāt vēlētos. Šajās stundās varētu runāt arī par tādiem jautājumiem kā ģimenes budžets, taupīšana u. c., kas vēlākajā dzīvē ļoti noderētu veiksmīgas ģimenes veidošanai.

"Ja gribam to lietu mainīt, jānāk ar citu ideoloģiju. Mācību materiāli nepieciešami citā griezumā. Patlaban 9. klasē tie ir tikai formāli," uzsver A. Mūrnieks.

Mācību materiālu izstrādei un izglītības standarta izveidei piešķirti 19 000 latu. Vineta Poriņa uzsver, ka tas ir maz salīdzinājumā ar to, cik lieli līdzekļu tiek piešķirts citu mācību priekšmetu izstrādei, tomēr arī šāda finansējuma panākšana ir liels solis uz priekšu.

Mācību materiālu izstrādei paredzēti pieci mēneši, un jau nākamajā mācību gadā to kā mācību priekšmetu ieviestu profesionālajās vidusskolās.

Tautas dzīvība