Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, saasinājusies diskusija par pedagogu atalgojumu. Lai gan pirmā skolas nedēļa tuvojas ar joni, Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mērķdotācijas sadali pašvaldībām, vēl nav apstiprināti. Kaut arī plānots, ka skaitļi varētu kļūt zināmi pagājušajā nedēļā, jautājums par adekvātu skolotāju algu finansējumu nav atrisināts jau gadiem. Pedagogi uzskata, ka netiek uzklausīti mācību spēku priekšlikumi, taču valdība aizvien aizbildinās ar nepietiekamu finansējumu. Pašlaik minimālā likme par vienu slodzi jeb 21 kontaktstundu valstī ir noteikta 280 latu. Atkarībā no skolēnu skaita un pedagogu darba specifikas katrā novadā un skolā likme var mainīties. Taču 2013./2014. mācību gada slodzes minimālo likmi valdība vēl nesteidz paziņot, tāpēc to, kāda likme par slodzi sagaida Pierīgas skolu pedagogus, mācību spēki uzzinās tikai augusta beigās vai septembra sākumā. "Jaunā mācību gada likmes vienmēr tiek paziņotas pēdējā brīdī. Neziņa ir visnepatīkamākā. Tāpat kā skolotāji, arī es vēlos zināt, kāda būs alga," norūpējusies ir Siguldas novada Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša. Viņa skaidro, ka, dodoties vasaras atvaļinājumā, pedagogiem bijis mokoši būt neziņā, kāda alga sagaidīs jaunajā mācību gadā – labākajā gadījumā tā varētu būt lielāka vai tāda pati. "Uzskatu, ka mācību programmas tik krasi nemainās, lai skolotāju algu nevarētu aprēķināt jau laikus," neizpratnē ir direktore.
Likme nav atalgojums
Likme par slodzi Pierīgas skolās svārstās vidēji no 270 līdz 480 latiem (pirms nodokļu nomaksas). Taču mācību spēki uzsver – likme par slodzi nebūt nenosaka to, kāda galu galā būs skolotāju alga. Pieredze skolās rāda, ka teju visi skolotāji iespēju robežās strādā vidēji 1,7 slodzes un izmanto iespēju strādāt atļautās 40 kontaktstundas nedēļā. Tāpēc atkarībā no skolas likmes skolotājiem algas var sasniegt pat 700, 800 un vairāk latu "uz papīra". Savukārt skolotājiem, kam stundu skaits ir mazāks par 21 kontaktstundu, arī alga ir attiecīgi mazāka. Taču pilsētas lielajā skolā skolotājam ir iespēja strādāt vairāk par vienu slodzi, bet mazajās lauku skolās nereti šādas iespējas nav. Piemēram, Allažu pamatskolā jauno mācību gadu sāks aptuveni 120 bērni. Skolā ar nelielu skolēnu skaitu arī stundu skaits ir mazāks, tāpēc pedagogam strādāt vairāk par vienu slodzi ir praktiski neiespējami. Skolā no 18 skolotājiem 14 ir divas specialitātes. Tā, mācot gan matemātiku, gan, piemēram, fiziku, skolotājam ir iespēja sev nodrošināt lielāku stundu skaitu. Tomēr neziņa par gaidāmo finansējumu par labu nenāk ne vien skolotāju maciņiem, bet arī skolas attīstībai. "Ja zinātu, kāds būs finansējums, mēs varētu veidot mācību programmu ar padziļinātu sporta apguvi un piesaistītu jaunus skolēnus," norādot uz moderno skolas sporta kompleksu stāsta S. Tukiša. Tomēr pašlaik plānot neko nevarot. "Nevaru vienā gadā sākt šādu programmu, bet nākamajā pārtraukt. Tā būtu skolēnu vecāku mānīšana!"
Ievērojami labāka situācija ir Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur minimālā likme par slodzi ir 330 latu. Skolas direktors Vilnis Trupavnieks piekrīt, ka ģimnāzija nav grūtākajā situācijā, taču uzsver, ka skolotāji ir cilvēki ar vienu vai vairākām augstākajām izglītībām, tāpēc ir pelnījuši pienācīgu atalgojumu. Viņš cer, ka izglītības jomā tiks meklēti risinājumi, taču direktors neslēpj, ka nebūtu pareizi finanšu līdzekļus mazajām skolām rast, atņemot naudu lielajām skolām.
Nevar maksāt ne 300, ne 350 latus
Lai stimulētu skolotājus neatstāt darbavietu un strādāt ar pilnu atdevi, atsevišķas Pierīgas pašvaldības ieviesušas praksi skolotāju algas finansēt arī no pašvaldības budžeta. Piemēram, Carnikavā pašvaldība par slodzi skolotājam piemaksā 25 latus, taču čaklākie pedagogi, kas iesaistās arī ārpusstundu pasākumu organizēšanā, var nopelnīt pat līdz 200 latu lielām piemaksām. Finansējums papildus skolotāju atalgojumam rasts arī Krimuldas novadā, 20 procentus no valsts mērķdotācijas likmes 280 latiem pedagogiem izmaksā arī Garkalnes dome. Visdāsnāk Pierīgā pedagogus atalgo Mārupes novads, kur pašvaldība radusi iespēju pedagogam par slodzi piemaksāt 50 latus.
"Klasēs ir aptuveni 30 bērnu, un katra bērna vecāks grib, lai mācītu labākie skolotāji. Lai to nodrošinātu, skolotājam nevar maksāt ne 300, ne 350 latus," pārliecināta ir novada domes izpilddirektore Līga Kadiģe. "Pie mums strādā ļoti labi pedagogi, par kuriem mēs trīcam un drebam," viņa piebilst. Savukārt Salaspils pašvaldība radusi finansējumu, lai pedagogiem nodrošinātu veselības apdrošināšanu. Baldones novada pašvaldības priekšsēdētāja Karina Putniņa prognozes par jaunajām mērķdotācijām pedagogu algām neizpauda, taču atzina: "Nezinu, vai situācija uzlabosies, taču galvenais – ceru, ka tā nepasliktināsies."
"Es kā darba devēja nevaru pateikt skolotājiem, kas viņus sagaida jaunajā mācību gadā. Ko skolotājam darīt, ja alga būs mazāka – un šī ziņa nāks tad, kad mācību gads jau būs sācies?" sašutumu pauž Allažu pamatskolas direktore S. Tukiša.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Vilnis Trupavnieks uzsver, ka izglītība, tāpat kā medicīna, drošība un aizsardzība, ir viena no galvenajām valsts funkcijām. "Valstij uz izglītības jautājumiem vajadzētu lūkoties nopietnāk."
Foto: Krišjānis Grantiņš