Savukārt pašvaldībām no sava budžeta būs jāfinansē iepriekšminētajiem standartiem atbilstošas papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegāde. Tas nozīmē papildu izmaksas, pārliecināti uzrunātie Babītes un Ādažu novadu pārstāvji.
"Jaunais likums noteikti radīs papildizmaksas pašvaldības budžetā, taču par to apmēru ir pāragri spriest, jo pašlaik izglītības likuma grozījumi vēl nav veikti, kā arī vēl nav zināmi precizējumi, kas noteiks pašvaldību finansēšanas apjomu skolām mācību līdzekļu un papildlīdzekļu iegādei," norāda Babītes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Siliņa.
Pašvaldības pārstāve zina teikt, ka par papildu finansējuma apjomu lems Babītes novada pašvaldības domes deputāti, taču precīzi, kam un cik lielā apmērā, būs zināms, kad tiks pieņemti grozījumi Izglītības likumā. Procesā tiks iesaistīta arī skolas padome, kuras sastāvā ir skolas administrācija un skolēnu vecāki, kas lems par mācību līdzekļu iegādi, jo to cenas esot dažādas.
"Babītes novada pašvaldība jau vairākus gadus finansiāli atbalsta savu novadnieku izglītošanu – mācību literatūras, tostarp mācību grāmatu, tām pielīdzināto darba burtnīcu un citu izglītības satura apguvei paredzēto izdevumu iegādi un ne tikai," uzsver Z. Siliņa.
Par to tiek domāts arī Ādažu novadā. Kā zina teikt Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis, paredzams, ka minēto materiālu iegāde šogad Ādažu novada pašvaldībai papildu izmaksas neradīs: "Nepieciešamais finansējuma apjoms vēl tiek precizēts un tiks rasts, veicot iestāžu budžetu plānu korekcijas. Liela daļa no šiem līdzekļiem jau ir sagādāta."
Ādažu izpilddirektors uzsver, ka, plānojot nākamā gada budžetu, izglītības iestāžu vadītāji iesniegs priekšlikumus gan esošo materiālu uzturēšanai nepieciešamajām izmaksām, gan arī papildus nepieciešamo materiālu iegādes izdevumiem.
"Paredzam, ka domes deputāti spēs samērot šī Saeimas lēmuma izpildei nepieciešamos izdevumus ar citām pašvaldības budžeta izdevumu pozīcijām," cer G. Porietis.
Piebilstams, ka likumā precizēta mācību līdzekļu definīcija, nosakot, ka mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzētie izdevumi, ko izmanto mācību procesā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina: lai jau no šī gada septembra nodrošinātu ne tikai mācību literatūras, bet arī mācību grāmatām pielīdzināto darba burtnīcu iegādi, no valsts budžeta būtu vēl nepieciešami līdzekļi pusmiljona latu apmērā. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem pavēstīja, ka valsts budžeta finansējums attiecas uz darba burtnīcām svešvalodās un sociālajās zinībās, vēsta LETA. Atbildīgā komisija nolēmusi vērsties Finanšu ministrijā, kā arī lūgt IZM rast tam nepieciešamo finansējumu.
Izglītības likums noteiks, ka no šī gada 1. septembra valsts un pašvaldību, kā arī privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
Precizēts, kādi individuālie mācību piederumi jānodrošina skolēnu vecākiem. Tie ir izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu, proti, kancelejas preces, ikdienas un svētku apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu apguvē (sports, mājturība, tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Jānorāda, ka izmaiņas likumā veiktas pēc tiesībsarga Jura Jansona iniciatīvas, kurš savā ziņojumā pagājušā gada maijā norādījis, ka līdzšinējā mācību līdzekļu iegāde par vecāku līdzekļiem neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas un faktiski nenodrošina bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, kā to paredz normatīvie akti.
Saskaņā ar Saeimas lemto samazināsies izmaksas vecākiem, kuru bērni iet privātos bērnudārzos, kā arī tiks nodrošinātas vienādas iespējas visiem bērniem apmeklēt bērnudārzu. Turpmāk, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldībā, nenodrošinās vietu tās bērnudārzā, pašvaldībai būs jāsedz izmaksas privātajam pakalpojuma sniedzējam. Šim finansējumam būs jāatbilst pašvaldības veiktajiem aprēķiniem par vienam audzēknim nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības bērnudārzā. Izmaksas un to aprēķins būs jāpublicē pašvaldības mājaslapā.
Tiks ieviesta izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, lai pēc tās rezultātiem varētu lemt par izglītības iestāžu vadītāju atbilstību ieņemtajam amatam un materiālo motivēšanu. Novērtēšanas kārtība un vērtēšanas nosacījumi Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz šī gada 1. septembrim. Likums papildināts ar pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību.
Likumā definētas karjeras, karjeras izglītības, karjeras attīstības atbalsta, kā arī profesionālās kompetences pilnveides termini. Ņemot vērā praksē pastāvošo dažādo izpratni attiecībā uz izglītības iestādes pašpārvaldes darbību, likumā precizēts regulējums par izglītības iestādes padomi – tās sastāvu, darbības principiem, funkcijām, tiesībām un pienākumiem. Pirmsskolas, vispārējās izglītības, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes padome būs koleģiāla institūcija, tostarp tā būs tiesīga lemt par to, kādu individuālo mācību piederumu iegāde savu materiālo iespēju robežās būs jānodrošina skolēnu un audzēkņu vecākiem.