Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā liecina Zemesgrāmatā pieejamā informācija, nekustamā īpašuma Mārupē īpašniece ir Bondara sieva. Viņai nekustamais īpašums pieder kopš 2001. gada, kad tas saņemts dāvinājumā.

Bondars uzsvēra, ka nekustamais īpašums ir viņa sievas dzimtas īpašums. "Īpašniece vienmēr ir bijusi mana sieva - tas bijis manas sievas dzimtas īpašums, un patlaban sieva, rīkojoties ar savu īpašumu, nostiprinājusi to, par ko mēs vienmēr esam bijuši vienojušies," sacīja Bondars, piebilstot, ka arī mutiska vienošanās, kas starp laulātajiem noslēgta līdz šim, ir vienošanās.

"Sieva ar savu īpašumu tagad rīkojās tā, kā uzskatīja par nepieciešamu," uzsvēra politiķis.

Bondars skaidroja, ka viņa īpašumiem nav piemēroti apgrūtinājumi. "Divas reizes prasītājs lūdzis tiesai apgrūtināt manus īpašumus, bet tiesa to abas reizes noraidījusi," pauda Bondars.

2006. gadā Bondars atstāja darbu Valsts kancelejā un sāka strādāt "Latvijas Krājbankā". Aizejot no darba Valsts kancelejā, amatpersonas deklarācijā Bondaram bija norādīts, ka viņam kopīpašumā ar sievu ir zeme un māja Mārupes novadā. Savukārt 2014. gadā, kad Bondars kļuva par Saeimas deputātu, viņš deklarācijā norādījis, ka kopīpašumā ar vēl trim personām - viņa māsām - viņam ir zeme un būve Salacgrīvas novadā. Nekustamais īpašums Mārupes novadā Bondara amatpersonas deklarācijās vairs neparādās.

Kā ziņots, tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem, tai skaitā Bondara. Kā iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis, bijušie "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.