Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ņemot vērā lietotāju tieksmi, lai iegūtu vairāk "Patīk" klikšķu, publicēt savas vai citu fotogrāfijas, kur personas ir redzamas alkohola reibumā, atklātā apģērbā vai pat kailas, ir skaidrs, ka sociālie tīkli var kaitēt attiecībām bezsaistē. Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi. Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos. Turpretī tikai 14 % vecāku sacīja, ka viņus kaitina savu bērnu uzvedība internetā. Turklāt aptuveni piektdaļa (16 %) arī norādīja, ka viņu attiecības ar dzīvesbiedru ir pasliktinājušās pēc tam, kad viņi sociālajos tīklos ir redzēti kompromitējošā situācijā.

Attiecības ar ģimeni, draugiem un kolēģiem mainās, jo sociālo tīklu dēļ visi mazāk sazinās klātienē. Vesela trešdaļa ir atzinusi, ka tagad viņi mazāk sazinās ar vecākiem (31 %), bērniem (33 %), dzīvesbiedriem (23 %) un draugiem (35 %), jo var viņus redzēt un sazināties ar viņiem sociālajos tīklos.

Vircburgas Universitātes mediju psiholoģe Dr. Astrīda Karolusa komentē: "Pētījumi liecina, ka tagad digitālā komunikācija papildina komunikāciju reālajā dzīvē. Mēs dzīvojam globalizētā un ļoti mobilā pasaulē, kas palielina attālumu starp dzīvesbiedriem un ģimenes locekļiem. Digitālā komunikācija ir iespēja mazināt plaisas mūsu modernajā dzīvē, ko rada uzturēšanās dažādās pilsētās un valstīs. Tomēr digitālā komunikācija nevar aizstāt saskarsmi klātienē, vismaz ne vienmēr un ne pilnīgi. Digitālā komunikācija nav tik bagāta ar iesaistītajiem sensorajiem kanāliem, tāpēc sensorā kvalitāte ir pazemināta."

Lai gan mazāk sazināmies klātienē, aptuveni puse respondentu uzskata, ka viņu attiecību kvalitāte nemaz necieš un ir pat labāka tāpēc, ka viņi ir saistīti ar tuviniekiem internetā. Dr. Astrīda Karolusa brīdina — lai gan šķiet, ka mūsu attiecību kvalitāte uzlabojas, mēs ne vienmēr spējam objektīvi novērtēt tiešsaistes komunikāciju: "Noteiktos apstākļos tiešsaistes komunikācija tiek uztverta kā hiperpersoniska, un tādējādi ir iespējams nepareizi vai pārmērīgi interpretēt ziņas sociālajos tīklos. Mēs jūtamies sevišķi tuvi, neskatāmies uz negatīvo, koncentrējamies uz varbūtējiem pozitīvajiem nolūkiem, kas slēpjas aiz ziņas, un pārmērīgi interpretējam."

Pētījumā konstatēts – lai gan sociālie tīkli var palīdzēt vienkāršot komunikācijas kanālus un pārkāpt laika zonas un attāluma barjeras, tas ne vienmēr padara ļaudis laimīgus. Tas var padarīt attiecības saspringtas, kā arī likt justies nomāktam un sarūgtinātam, jo citu dzīve nepārtraukti tiek salīdzināta ar savējo. "Patīk" klikšķu un sociālās validācijas medības liek sociālo tīklu platformās izpaust arvien lielākus personīgās informācijas apjomus, pakļaujot riskam ne vien sevi, bet arī draugus, ģimeni un kolēģus. Tiem, kuri nolemj atteikties no sociālajiem tīkliem, digitālo atmiņu mūža, tostarp fotogrāfiju un mijiedarbību, zaudējums var apgrūtināt šī lēmuma īstenošanu.