Kas mediju lācītim vēderā?

(2)
Konkurēt tirgū par reklāmas naudu ar komercmedijiem kļūst arvien grūtāk, īpaši ar tādiem, kuru tirgus daļa sasniedz 60 % un vairāk. Konkurēt tirgū par reklāmas naudu ar komercmedijiem kļūst arvien grūtāk, īpaši ar tādiem, kuru tirgus daļa sasniedz 60 % un vairāk. Foto: www.foto.delfi.lv
2013. gada 29. maijs, 19:17

Toms Meisītis, SIA "Lattelecom" Juridiskās daļas direktors uz pašreizējo situāciju mediju tirgū raugās reālistiski. Viņš zina, kāda mediju vide izskatās no aizkulisēm un kas Latvijas televīzijas skatītāju, radio klausītāju un preses lasītāju sagaida pēc vairākiem gadiem.

Kā jūs raksturotu esošo mediju biznesu Latvijā?

Mediju bizness Latvijā savā ziņā ir unikāls. Var rasties iespaids, ka mediju tirgū ir ārkārtīgi daudz spēlētāju un pastāv spraiga konkurence. Taču, iepazīstoties ar patieso situāciju rūpīgāk, kļūst skaidrs, ka šis iespaids nav gluži precīzs.

Ir skaidrs, ka mūsdienās televīzija ir nozīmīgākā mediju biznesa joma, kurā ir vislielākais apgrozījums, vislielākie reklāmas un cita veida ieņēmumi salīdzinot ar jebkuru citu mediju veidu.

Televīzijas, elektronisko mediju tirgū pastāv milzīga viena tirgus spēlētāja – MTG koncerna – ietekme un dominējošais stāvoklis. Piemēram, TV reklāmas tirgus jomā, pēc Konkurences padomes datiem, MTG koncerns kontrolē 60 % vai vairāk tirgus, ar tādiem pašiem pieprasītākajiem un lielāko skatīšanās daļu aizņemošiem TV kanāliem kā TV3, LNT, TV6, TV5, 3+, Kanāls 2, "Viasat Sport Baltic" un citiem. Turklāt MTG koncerna ietekme neaprobežojas ar TV kanāliem vien – tajā ietilpst izplatīšanas platforma, faktiski vienīgais Latvijā legāli strādājošais satelīttelevīzijas operators "Viasat", kā arī Radio "Star FM". Tāpat koncernam pieder vairāku nozīmīgu Krievijas TV kanālu (tai skaitā PTP) un reklāmas raidlaika pārdošanas, kā arī izplatīšanas tiesības. MTG koncernam ir arī nopietnas ambīcijas interneta platformu attīstībā ar tādiem produktiem kā "TV3 Play" un "Viaplay".

Nedrīkst nenovērtēt arī MTG un "Tele2" akcionāru "radniecību". Mobilā platforma, kur attīstot 4G jeb ceturtās paaudzes mobilās platjoslas interneta piekļuves tīklu, sadarbībā ar satura īpašniekiem, var kļūt par neuzvaramu kombināciju. Neviena cita mediju grupa – nedz sabiedriskais medijs, nedz, piemēram, privātiem īpašniekiem piederošā "BMA grupa" (kurā ietilpst PBK kanāls), nevar lepoties ar tādu ietekmi.

Citi mediju veidi ir ar salīdzinoši mazāk nozīmīgu ietekmi, turklāt atsevišķi, piemēram, drukātā dienas prese pēdējos gados ir strauji zaudējusi savas pozīcijas cīņā par reklāmdevēju naudu, bet citi, piemēram, interneta portāli, vēl tikai iekaro savu vietu tirgū.

Savukārt kabeļtelevīzijas un interneta televīzijas platformas tik tiešām atrodas spraigi konkurējošā vidē, kurā vienam atsevišķam spēlētājām nav nomācošas ietekmes, bet kopumā tirgus dalībnieku skaits ir neparasti augsts. Turklāt tīklu operatoriem, atšķirībā no MTG grupas, nav pašiem sava nozīmīga TV satura.

Turklāt jāņem vērā, ka Latvija kā tirgus ir ārkārtīgi neliels un sarūkošs, bet tehnoloģiju attīstība un kvalitatīvs mediju saturs prasa būtiskas investīcijas. Neskatoties uz to, Latvijā elektronisko sakaru pakalpojumi (piemēram, internets, TV abonēšana, mobilie sakari) ir vislētākie Eiropā un būtiski lētāki nekā Igaunijā un Lietuvā.

Kas patiesībā slēpjas aiz publiskajā telpā izskanējušās LNT un TV3 apvienošanās? Šķiet, ka sabiedrība neapzinās šī darījuma iespaidīgumu.

MTG koncerns, iegādājoties LNT grupas TV kanālus un mediju biznesu (kas bez LNT kanāla iekļauj arī TV5 un Kanāls2), savu tirgus varu ir ļoti nozīmīgi stiprinājis.

No ekonomiskās loģikas viedokļa raugoties, darījums var šķist īpatnējs. Gan TV3, gan LNT Latvijā vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, bet Konkurences padome noteica pietiekami stingrus apvienošanās noteikumus. MTG ir Stokholmas biržā kotēts uzņēmums, kura akcionāriem ir precīzas peļņas prasības – interese turpināt uzturēt ar zaudējumiem strādājošu biznesu.

Taču jāņem vērā, ka atšķirībā, piemēram, no sabiedriskā medija vai privātiem, vietējiem īpašniekiem piederošiem medijiem [un tam paša] MTG koncernam ir "dziļa kabata", proti finansiāla spēja ilgākā laikā subsidēt darbību ar nolūku iegūt un nostiprināt tirgus dominanci, kuru vēlāk iespējams pārvērst peļņā.

Par zemu nedrīkst novērtēt arī MTG grupas ietekmi – tā piesaista lielāko auditoriju un piedāvā pašus pieprasītākos TV kanālus. Šo ietekmi spilgti ilustrē MTG koncerna spēja izlobēt tieši sev vēlamos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, kas attiecībā uz kanāliem TV3 un LNT atceļ tā saucamo "must carry" principu un ļauj MTG koncernam iekasēt no maksas TV skatītājiem vairakkārt lielākas summas nekā jebkuram citam TV kanālam.

Tādēļ TV3 un LNT apvienošanās darījumam noteikti ir sava ilgtermiņa loģika. Kā valsts raugās uz situāciju, kad vienam tirgus dalībniekam ir tik neproporcionāli liela ietekme mediju telpā – to jājautā atbildīgajām amatpersonām.

Kāds ir šī brīža reklāmas tirgus? Dzirdēts, ka Latviskajā vidē vairāk nekā 90 % reklāmas koncentrējas vienās rokās (MTG), kas diktē savus nosacījumus, līdz ar to ietekmējot saturu.

Neskatoties uz būtisko kritumu pēc 2008. gada krīzes, pēdējos gados reklāmas tirgus ir augošs un arī tas, iespējams, ir viens no skaidrojumiem, kādēļ notika TV3 un LNT apvienošanās darījums – tas ierobežo konkurenci, neļauj samazināt reklāmas cenas un iespējams vēl vairāk reklāmas naudas koncentrēt vienās rokās.

Turklāt ne tikai reklāmas biznesu vien. Ņemot vērā sabiedriskās TV īpašo misiju un līdz ar to salīdzinoši vājāko vietu komercmediju tirgū, MTG koncernam ir milzīga ietekme pār cilvēku "prātiem un sirdīm", izlemjot ko un kad cilvēki skatīsies TV ekrānos.

Svarīgi atcerēties, ka Latvijā cilvēki pie TV ekrāniem pavada vairāk laika nekā citur Eiropā. Televīzija joprojām ir gan galvenais informācijas, gan izklaides avots vairumam Latvijas iedzīvotāju. Un šajā vidē pašlaik diezgan komfortabli saimnieko MTG koncerns, pār kura darbību Latvijas valstij ir ļoti nosacīta ietekme.

Kādas varētu būt sekas ilgstošai reklāmas koncentrācijai viena spēlētāja rokās?

MTG koncerna un tā akcionāru mērķis, gluži kā jebkurā biznesā, ir ļoti vienkāršs – pieaugoša peļņa. Lielākus ienākumus un līdz ar to peļņu iespējams nodrošināt audzējot tirgus daļu vai paaugstinot cenas. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc cerēt uz tirgus izaugsmi skaitliskā izteiksmē nav pamata. Atliek cenu celšana – jo lielāka ir viena spēlētāja tirgus daļa, jo vieglāk šo uzdevumu paveikt. Reklāmas cenu celšanās, manuprāt, ir vērtējama kā ļoti reāla iespēja jau tuvākajā nākotnē.

Bet reklāmas izdevumi vienmēr tiek ierēķināti preču un pakalpojumu cenās. Rezultātu nav grūti prognozēt - mediju peļņas kāri nāksies apmaksāt iedzīvotājiem, maksājot lielākus rēķinus veikalos.

MTG rokās ir ļoti liela varas koncentrācija. Vai nākotnē varētu būt priekšrocības arī attiecībā uz interneta vidi?

Protams. To apliecina gan MTG koncerna darbība, attīstot tādas interneta satura platformas kā "TV3 Play" un "Viaplay", gan arvien redzamākā sadarbība ar "Tele2", piemēram, piedāvājot komplektā "Tele2" mobilā interneta un "Viasat" abonenttelevīzijas pakalpojumus.

Attīstoties ceturtās paaudzes jeb 4G mobilajam internetam, mediju satura izplatīšana un ietekme interneta vidē strauji pieaugs. Šādos apstākļos MTG sadarbībā, piemēram, ar "Tele2", iegūs priekšrocības, kādas nebūs nevienam citam tirgus dalībniekam.

Vai šāds reklāmas tirgus neapdraud sabiedriskā medija iespēju nākotnē konkurēt ar privātajiem un nopelnīt?

Protams, apdraud. Diemžēl sabiedrība (caur valsts budžetu, abonentmaksām vai citādāk) pašlaik nespēj pilnībā un pienācīgi finansēt sabiedriskā medija darbību – gluži vienkārši tāpēc, ka Latvija vēl nav tik turīga, lai to varētu atļauties. Tādēļ sabiedriskajam medijam reklāmas ieņēmumi arī nākotnē būs svarīgs ienākumu avots. Tomēr konkurēt tirgū par reklāmas naudu ar komercmedijiem kļūst arvien grūtāk, īpaši ar tādiem, kuru tirgus daļa sasniedz 60 % un vairāk.

Ko domājat par sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju?

Pašlaik tā ir tikai koncepcija, līdz konkrētiem lēmumiem vēl jānonāk. Redzams, ka koncepcija kopš tās izstrādes sākuma vēl iepriekšējā NEPLP sastāvā ir piedzīvojusi dažādas izmaiņas un pašreizējais variants, kas piedāvāts apstiprināšanai MK, jau ietver būtiskus kompromisus starp vēlamo, iecerēto un iespējamo.

Tas, ka Latvijas apstākļos, radio un televīzijas resursu apvienošana ir racionāla, šķiet saprotami un loģiski. Tomēr pārmaiņu process tik jūtīgā nozarē jāvada prasmīgi, profesionālo, pārdomāti un uzmanīgi, ieklausoties visu ieinteresēto pušu un sabiedrības viedokļos.

Pozitīvi vērtējama Sabiedriskās konsultatīvās padomes izveide, kuras sastāvā ir nozares eksperti, kuri iesaistās diskusijās par nozarei aktuālo jautājumu risināšanu.

Vai saskatāt kādus apdraudējumus?

Apdraudējums galvenokārt var slēpties nepārdomātos, sasteigtos lēmumos un neprofesionālā, amatieriskā to izpildījumā. Tas savukārt vistiešākā mērā skars skatītājus.

Mediji – objektivitāte, vara un cilvēks – cik tālu drīkst iet?

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Čiekurciema patiesības. Gāzes termināļa dzirksteles aprinkis.lv/index.php/vied… pic.twitter.com/lJz5jnUPpg
aprinkislv
Austrijas pērles: mūzika, vīns, pilis un našķi aprinkis.lv/index.php/atpu… pic.twitter.com/yftK6dOZgw
aprinkislv
Kas notiek Imanta Ziedoņa, Vijas Artmanes un Anšlava Eglīša mājās? aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/1fFpOQYP3X

Twitter Citi raksta

Marupes_novads
Vasara un aktīvā atpūta ir kopsaucējs lieliskai laika pavadīšanai kopā ar saviem mīļajiem. Aicinām piedalīties auto… twitter.com/i/web/status/1…
Sigulda_turisms
No 26. līdz 28. jūlijam gleznainajā Siguldas pilsdrupu estrādē norisināsies Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svē… twitter.com/i/web/status/1…
Adazu_novads
Ādažu jaunā sākumskola pieņemta ekspluatācijā adazi.lv/adazu-sakumsko… pic.twitter.com/IL0UFTwZdl

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019