Divi piemēri. Pirmkārt, pirms pāris nedēļām LTV "Panorāmā" nepilnas trīs minūtes garā sižetā runāja par to, ka musulmaņi Latvijā nejūtas diskriminēti. Mani kā kristieti, reliģijas nozīmes izpratēju, iepriecina kādas reliģiskas grupas mājīgā izjūta un pretimnākšana reliģiskai daudzveidībai Latvijā. Tomēr runājošā islāma kultūras centra pārstāvja sacītais, ka katru piektdienu (svētā diena islāmā) Rīgas musulmaņu pulcēšanās vietā konvertējas islāmā vismaz pāris latviešu vai krievu, raisa jautājumu par to, cik bezrūpīgi kristieši var uzklausīt ziņas par islāma aktivitātēm Latvijā?
Otrkārt, man ar lielu interesi kā jaunu piedzīvojumu pirms vairākiem gadiem stāstīja par divu musulmaņu "misionāru" ciemošanos pie kādas draudzes mācītāja tūliņ pēc dievkalpojuma. Atnākušie vēlējās ar mācītāju pārrunāt jautājumus par islāma pārākumu. Tajā reizē viņiem nebija paveicies, jo minētais mācītājs ir ļoti labi teoloģiski izglītots, tāpēc viņam šo islāma pārākuma ideju nevarēja pierādīt. Tomēr, vai pat šāda aktivitāte vien nepelna zināmu ievērību?
Protams, nedaudz mazāk par divi miljoni iedzīvotāju skaita lielajā Latvijā šādi atsevišķi gadījumi vēl var nešķist nekas īpaši nozīmīgs. Tomēr, tādai tendencei saglabājoties, ilgākā laika termiņā musulmaņu skaits Latvijā var ievērojami palielināties. Jau šobrīd Latvijā lēš aptuveni 10 000 islāma piekritēju. Lai arī kristīgajām konfesijām un grupām piederīgo skaits kopā ievērojami pārsniedz šo skaitli, nav daudz konfesiju un grupu, kuras atsevišķi pārsniegtu 10 000 piekritēju daudzumu.
Turklāt, ja mēs paveramies apkārt, musulmaņu piekritēju skaitam ir tendence nemainīgi palielināties visās tuvāk un tālāk no mums esošās Eiropas valstīs. Latvijā vēl nav īpaši pierasts, bet ne tik tālu esošajā Berlīnē, Stokholmā un Kopenhāgenā arvien vairāk ir redzamas sievietes ar islāma sekotājām raksturīgajām galvassegām un vīrieši bārdās, tērpti Tuvo Austrumu kultūrā pierastos apģērbos. Vai varam aizbildināties ar to, ka tas skar tikai ieceļotājus no tradicionālām islāma valstīm? Diez vai pie šāda paša ieskata cilvēks paliks, apskatot populāro draugiem.lv islāma domubiedru grupas, kurās latviešu valodā ir gana daudz sekotāju un arī pietiekami augsta šo domubiedru grupas dalībnieku aktivitāte.
Šī raksta mērķis, protams, nav kurināt starpreliģiju neiecietību, jo ticības lietās nav piemērojami miesīgi ieroči. Te vēlamies vien norādīt uz to, ka nav apšaubāms islāma izplatības fakts. Turklāt tas atiecas ne vien uz ieceļotājiem: arvien lielāks skaits latviešu konvertējas. Ko mums kā Latvijas kristiešiem darīt?
Tiem, kas jūtas drošībā, jāatgādina kāda vēstures mācība. 7. gadsimtā, kad islāms sāka izplatīties, tā iespiešanās arvien jaunos reģionos notika fenomenālā ātrumā, līdzīgi eksplozijai. Jau gadsimtu pēc islāma rašanās tas bija iekarojis milzīgu teritoriju, no Spānijas rietumos līdz Indijai austrumos. Islāma priekšā nebija spējīgi pastāvēt Ēģiptes, Ziemeļāfrikas un Sīrijas kristieši. Šobrīd tie ir islāma pašu dedzīgāko piekritēju reģioni, bet reiz Antiohijā (mūsdienu Turcijā), Aleksandrijā (mūsdienu Ēģiptē) un Hipo (mūsdienu Alžīrijā) bija daudz ievērojamāki sava laikmeta kristietības centri nekā Roma. Kristieši šajās pilsētās un reģionos spēja radīt kristīgo domu, kura pieder ne vien kristietības vēsturei, bet arvien ir nozīmīga. Tomēr tagad šinīs vietās ir tikai mazskaitlīgas kristiešu kopienas, ja tās vispār ir saglabājušās.
Vai vēstures liecības un mūsdienu situācija Latvijā mums, kristiešiem, ļauj būt vienaldzīgiem? Vai nav laiks meklēt iemeslus islāma piekritēju skaita palielinājumam? Vēl vairāk, vai šādi meklējumi mūs nevedīs pie pašu kūtruma misionēt? Vai, pārdomājot mūsu misijas kūtrumu, neradīsies jautājumi par to, cik mēs paši klausamies, uzklausam, nesam tālāk un ar savu dzīvi kalpojam Kristus žēlastības vēstij?
Šie un no tiem izrietošie jautājumi mūs skar jau tagad un skars vēl lielākā mērā jau tuvākajā laikā. Iespējams, šis ir īstais laiks atsākt misiju tepat mājās, jo katrs, kuru ir aizsniegusi Kristus žēlastības vēsts, var kļūt par kristieti, kamēr katrs, kuru šī vēsts neaizsniedz, ir pakļauts ikvienai citai mācībai, tostarp ļoti pārliecinošajai islāma mācībai.