Aija Kušķe ir vienmēr gatavībā klauvēt pie ministriju durvīm vai organizēt saviesīgu pasākumu saviem vienaudžiem. Šajās dienās, sagaidot apvienības 19. gadskārtu, viņai ir gandarījums par tiem daudzajiem pensionāriem, kuriem organizācija sniegusi vērtīgus padomus vai likusi izkustēties no mājas.
Bez atlīdzības un tagad bieži pat bez pašvaldības atbalsta apvienības pensionāri caur nātrēm plēšas ne jau tikai tāpēc, lai uzdejotu, padziedātu ansamblī vai kopīgi apceļotu Latviju, bet arī tādēļ, lai bijušā Rīgas rajona novadu seniorus sadzirdētu varas gaiteņos.
Pie viena galda ar politiķiem
«Otras līdzīgas rajona pensionāru organizācijas mūsu valstī nav,» uzskata A. Kušķe. Klāt agrākā Rīgas rajona novadu senioriem piepulcējušies arī Limbažu puses pensionāri no Lēdurgas, Vidrižiem un Viļķenes, kopumā apvienojušās 28 pensionāru organizācijas. «Masu saziņas līdzekļi ir kļuvuši dārgi, un reti kur parādās vienkāršs lietu skaidrojums. No septembra līdz maijam ik mēnesi pulcējamies, lai apgūtu aktuālo, kas notiek valstī un ir būtisks pensionāriem. Tiekamies ar politiķiem, ar Labklājības un veselības ministrijas speciālistiem, ar notāriem.» Vienkāršiem vārdiem tiek izskaidrots jaunākais veselības jomā, izmaiņas pensiju sistēmā, juridiskās nianses, piemēram, par īpašuma pārrakstīšanu, dāvinājumiem, testamentiem, un daudzi citi jautājumi ir apvienības dienaskārtībā. «Tagad ir neskaidrība par teju visām dzīves jomām. Pirmkārt, kā tad būs ar mūsu pensijām? Apsola vienu, bet pēc dažām stundām var sekot cits lēmums. Absolūts sajukums šobrīd vērojams medicīnā. Tie ir jautājumi, kas ir ļoti, ļoti svarīgi mūsu paaudzei,» pamato A. Kušķe. «Reizēm jūtos neērti, cik tieša un skarba esmu kļuvusi savā runā, bet citādi nevar. Ministrijās un iestādēs pat sargi mūs jau pazīst, nemaz nerunājot par ierēdņiem,» smej viņa. «Katram mūsu valstī ir tiesības paust savu viedokli, bet ne katrs var aiziet un pateikt to prezidentam, bet mēs, pateicoties organizācijas spēkam, to varam!»
Ilggadējā vadītāja Aija Kušķe skaidro – apvienības tikšanās reizēs kopā sanāk novadu pensionāru apvienību vadītāji, kam tiek dota iespēja iztaujāt amatpersonas un politiķus, savākto informāciju nogādājot katrs saviem novadniekiem – no Babītes līdz Viļķenei. Apvienības biedru tikšanās vieta ir Eiropas Savienības māja Rīgā. Apciemosim un apgādāsim ar informāciju tos, kuri paši vairs nevar to iegūt – skan viens no apvienības saukļiem. Tajā gaidīts ikviens Pierīgas seniors, kurš vēlas redzēt tālāk par televizoru.
Benzīnam ziedo no pensijas
Jebkuram pašvaldības vadītājam vieglāk ierasties sapulcē, kuru noorganizējusi novada pensionāru padome, un izstāstīt būtisko, nekā gaidīt, lai ar savu sāpi pensionāri nāks pie viņa uz kabinetu cits pēc cita. Sanākot kopā, izkristalizējas problēmas un atklājas sāpju bērni. «Ne vienmēr pašvaldībās patīk, ka protam savas problēmas noformulēt un vajadzības gadījumā iesniegt kā prasības,» vērtē A. Kušķe. Tomēr viņai ir prieks par to, ka vairākos novados senioru organizācijām pašvaldības palīdz sagādāt kaut transportu. «No Allažiem vai Mores atbraukt, lai sanāktu visi kopā, nav gluži lats, izmaksas ir krietni lielākas,» stāsta A. Kušķe. Administratīvi teritoriālajā reformā slēdzot Rīgas rajona padomi, apvienība zaudējusi savu ilggadējo sponsoru. Tagad pensionāri spiesti ziedot no savas pensijas. Apvienības biedru vidū tikai retajam tā pārsniedzot 200 latu. Lokālajām pensionāru apvienībām gandrīz katrā novada ir savs kolektīvs – dejas, dziedāšana, teātris vai pat vairāki. Koncerti un pasākumi bagātina veco ļaužu ikdienu. «Cilvēkus mūsu gados mudinām atrast sev pielietojumu – nesēdēt mājās, bet darboties,» bilst A. Kušķe.
A. Kušķe, kā arī Saulkrastu pensionāru padomes vadītāja Maruta Muste un Alfons Jumiķis no Siguldas darbojas arī Latvijas pensionāru federācijas valdē, pārstāvot Pierīgas pensionāru vajadzības ministrijās. Tāpat citi aktīvākie novadu vietējo organizāciju vadītāji, piemēram, Olga Urča no Stopiņiem vai salaspiliete Ausma Orlova, ir modri par pensionāru tiesībām un vajadzībām. «Citkārt ierēdņi brīnās, ka tur kaut kādai čāčiņai no laukiem ir vizītkarte! Mūsdienās saskarsmē aizmirstam izzināt cilvēka būtību,» piebilst A. Kušķe.
Solidaritātes gads
Šis gads pasludināts par Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu Eiropā. A. Kušķe priecājas, ka nav izjutusi solidaritātes trūkumu starp paaudzēm. «Nupat bija pasākums Zaķumuižā – jaunā paaudze labprāt nāk ar mums kopā uz skatuves uzstāties. Nežēlojos arī par solidaritāti uz ielas, autobusā, veikalā. Skolēni vecos ļaudis apmāca datoros, nereti pensionāru kolektīvus vada jaunieši. Ja puišeļi, dauzoties uz ielas, man uzgrūžas virsū, es uzsmaidu viņiem,» saka Aija.
Gada visaukstākajā laikā Pierīgas seniori sanāks kopā un sildīsies dziesmā – 25. februārī notiks tradicionālie senioru sadziedāšanās svētki «Daugav's abas malas» Salaspilī, kultūras namā «Enerģētiķis». Gribējuši rīkot nedēļu ātrāk, bet, kā nosmej A. Kušķe, 18. februāri aizņēmis Cimdars. Daudzi seniori atzinuši, ka tādēļ vien ir vērts brist pa dubļiem un sniegiem uz mēģinājumiem, lai reizi gadā tiktos lielajā sadziedāšanās pasākumā, kurš notiks jau 12. reizi.
«Ja mēs tik daudz nelasītu Eiropas regulas, bet gan pasmeltos tautas gudrībās, dzīvotu labāk. Ik rītu katram pamostoties vajadzētu atkārtot sen pārbaudītu patiesību – visi man labi bija, ja es pats labs biju,» teic A. Kušķe.