kam pieder LATVIJA, ko DIEVS mums devis?
vai tu no tās, vai tā bēg prom no tevis?
nē, nē – to moka, plosa tie, kas valda
kas zemi izlaupa, mūs sarīda un skalda
jau nav nekā, bet atņem vēl to pašu
kā bāriņtiesas – mūsu bērnu dvašu
drīz aizliegs maizi cept, liegs govis pļavā ganīt
un savās bērēs pārāk skaļi zvanīt
aug ceļi ciet uz viensētām un miestiem
aug sāpju akmeņi līdz debesīm caur griestiem
ik namā izmisums, ik kaktā melu kaste
kā velns, kam antena uz jumta – aste
mēs ejam bojā – panorāma tāda
vai radio pasaka? vai ekrānā to rāda?
nē, tikai krāpj mūs TV blēžu sejas
vien bankas glābj, ne mūs no bezizejas
vai ticēsim vēl, vēlēdami svešos?
kas laimi atkal solīs pirmdien sešos
un meliem pabaros, lai turpinām mirt badā
vēl paldies pasakot par runu jaunā gadā
jau divas dekādes te valda noziedznieki
kam esam ķīlājami, pērkami vai lieki
šai miera laikā vairāk ejam bojā
kā visos karos, dzīviem bēgot projām
zags tavus bērnus, pārkodēs un maitās
kas guļ un necīnās, pie mirušiem tas skaitās
tie lasīs spriedumus kā bendes balsī liegā
ja gulēsi, tie tevi piebeigs miegā
es dzirdu – valstsvīri no mūžiem saka:
bij tauta varena, nu tai uz kapiem taka
es dzirdu ULMANI, MEIJEROVICU un ČAKSTI
tie mudina: sauc Fronti, dziesmu raksti
es dziedu, aicinu: ir jāpulcējas Frontē
jau briselē mums kapakmeni montē
drīz noraks MILDU – pieclatnieka māti
mūs piebeigs savējie – bez sirds un delikāti
vai balsosim par savas tautas galu?
par panorāmu, vienaldzību, alu?
vai tomēr dižumu no senču dzīlēm smelsim
un pašu rokām valsti augšāmcelsim?
most varoņi – laiks mums tiem līdzi mosties
kā svētkiem rotāties un zobentiņiem jozties
ne ienaidnieku nīst ir DIEVA balva
bet nolikta par tiem, ko mīli, galva
kaspars dimiters
26.03.2013
Tautas dzīvība