26.02.2013 11:19

Mammīt, kāpēc man nav tēta?

Autors  www.tvnet.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mammīt, kāpēc man nav tēta? www.freeeducationideas.com

"Mammīt, mammīt, kur ir mans tētis? Kāpēc viņš nedzīvo pie mums, un kāpēc es nekad neesmu viņu redzējusi?" Diemžēl šādus jautājumus var uzdot ļoti daudz Latvijas bērnu, kuru tēvi par viņiem neliekas ne zinis. Turklāt vientuļie vecāki ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam.

Vai un cik liela ir problēma ar vientuļajām mammām?

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens atzina – tas, ka daudzas sievietes bērnus audzina vienas, ir vērtējams kā būtiska problēma. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vientuļie vecāki ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, turklāt nabadzības risks šīm ģimenēm turpināja pieaugt. Salīdzinājumā ar 2004. gadu, kad nabadzības risks bija aptuveni trešdaļa, 2011. gadā jau vairāk nekā 40 % šo ģimeņu bija pakļautas nabadzības riskam.

Salīdzinoši – nabadzības riskam vidēji valstī 2011. gadā bija pakļauta aptuveni piektdaļa mājsaimniecību.

Sliktākie rādītāji Eiropā

Eksperts norādīja, ka jaunākie pieejamie dati ir 2008. gada informācija no Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" veiktā pētījuma. Saskaņā ar pētījumu 2008. gadā Latvijā bija lielākais bērnu īpatsvars, kuri dzīvoja kopā tikai ar vienu vecāku, – 23,3 % bērnu. Vidēja Eiropas Savienības dalībvalstīs viena vecāka ģimenēs dzīvoja 13,6 % bērnu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka lielākajai daļai bērnu, kuri dzīvo viena vecāka mājsaimniecībās, faktiski ir dzīvi abi vecāki. Viņiem abiem ir pienākums gādāt par bērna labklājību.

Par bērna labklājību jāgādā abiem vecākiem, pat ja viņi dzīvo šķirti.

Ja vecāki dzīvo divās dažādās mājsaimniecībās, viņiem ir pienākums vienoties par to, kā tiks īstenota bērna audzināšana, aprūpe, uzturēšana, izglītošana, veselības aprūpe, kā arī risināti citi būtiski jautājumi, kas attiecas uz bērnu.

"Tas nozīmē – ja abi vecāki, pat ja tie dzīvo atsevišķi, līdzīgās daļās sadala savā starpā vecāku pienākumus, tad īsti nevar runāt par to, ka šī ir ģimene, kur bērnu audzina viens vecāks. Piemēram, bērns divas nedēļas dzīvo pie viena vecāka un otras divas nedēļas dzīvo pie otra vecāka. Tāpat ir situācijas, ka bērna vecāka jaunais partneris/laulātais faktiski uzņemas pildīt vecāka pienākumus attiecībā uz bērnu. Arī šajā gadījumā ģimeni gluži nevar uzskatīt par viena vecāka jeb vientuļā vecāka ģimeni."

Daudz vīriešu nepilda savus pienākumus

Tajā pašā laikā ministrijas pārstāvis atzina, ka diemžēl daudzos gadījumos šis otrs vecāks, kas vairumā gadījumu ir vīrietis, nepilda vecāka pienākumus.

Piemēram, atsakās kopīgi ar otru vecāku nodrošināt bērnam uzturu, kā arī neveic citus būtiskus vecāka pienākumus, tos atstājot otra vecāka ziņā. Par to, piemēram, liecina tas, cik daudziem bērniem katru gadu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (UGFA) izmaksā uzturlīdzekļus. Saskaņā ar fonda datiem 2012. gada decembrī valsts izmaksāja uzturlīdzekļus 24,3 tūkstošiem bērnu, kuru viens vecāks nepildīja pienākumus.

Salīdzinoši – 2012. gada janvārī tie bija 23,6 tūkstoši, kas ir 6,7 % no kopējā bērnu skaita valstī.

Alimenti nevar aizstāt vecākus

"Tomēr valsts sniegtais materiālais atbalsts šīm ģimenēm nevar kompensēt mīlestības un uzmanības trūkumu, ko bērns nesaņem no otra vecāka. Šis valsts atbalsts arī nevar pilnībā līdzsvarot to pienākumu apjomu, kāds vecākam papildus ir jāuzņemas, pildot abu vecāku pienākumus pret bērnu," speciālists akcentēja.

Nav zināms, cik daudz Latvijā ir vientuļo mammu

Precīzas statistikas par vientuļajiem vecākiem dzimumu griezumā (sievietes un vīrieši) nav. 2012. gada decembrī UGFA izmaksāja uzturlīdzekļus 17 873 vecākiem, jo otrs no vecākiem, kuram ar tiesas nolēmumu uzlikts pienākums materiāli atbalstīt bērna audzināšanu un aprūpi, to nedara. Salīdzinoši ar 2011. gada decembri vecāku skaits, kuriem no fonda izmaksāti uzturlīdzekļi, ir palielinājies par 7000 jeb 4 %.

Valstij arī nav datu, cik daudz tētu audzina bērnus vieni.

Kāpēc tik daudz sieviešu ir spiestas audzināt bērnus vienas?

Atbildot uz šo jautājumu, L. Neikens atzina: "Katrs gadījums ir vērtējams individuāli. Piemēram, iemesli, kādēļ vecākam bērns ir jāaudzina vienam pašam, var būt otra vecāka nāve vai smaga slimība, atkarības problēmas, kas liedz pienācīgi iesaistīties bērna audzināšanā, vardarbīga vai cietsirdīga izturēšanās pret bērnu vai nolaidīga rīcība, brīvības atņemšanas soda izciešana.

Tāpat sievietes palikšana vienai pašai ar bērnu bieži vien ir saistīta ar bērna tēva atbildības trūkumu par saviem bērniem, nespēju uzņemties vecāka pienākumus; neizpratni par to, ko nozīmē būt par tēvu; vīrietim/sievietei ir izveidojusies cita ģimene, savukārt par iepriekšējās attiecībās radītajiem bērniem vīrietis atsakās gādāt; bērna tēvs vardarbīgi vai cietsirdīgi izturas pret bērna māti, līdz ar to attiecību turpināšana nav iespējama."

Ko valstī dara, lai mazinātu vientuļo vecāku skaitu?

Labklājības ministrijas pārstāvis norādīja, ka tiešā veidā valsts nevar ietekmēt personu lēmumus radīt bērnus, nepārtraukt kopdzīvi vai nešķirt laulību. Tomēr valsts var daudz darīt, lai palīdzētu radīt tādus apstākļus, kur mātēm ar bērniem būru mazāks risks palikt vienām.

Lai sasniegtu šo mērķi, Rīcības plānā pamatnostādņu "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam" īstenošanai 2012.–2014. gadam ietverti pasākumi, lai veicinātu bērnu izglītotību jau no mazotnes par to, ko nozīmē ģimene, ko nozīmē bērna radīšana, ko nozīmē attiecību veidošana ar kādu citu personu, par to, kādi pienākumi un atbildība personai rodas, kad tā kļūst par bērna vecāku u. c.

"Izglītošana jāsāk laikus, jau pirmsskolā. Īpaši atbalsts ir jāstiprina jaunajiem vecākiem, kuriem pietrūkst izpratnes un prasmju patstāvīgas dzīves veidošanai, ilgtermiņa attiecību veidošanai, kas būtu noturīgas, nevardarbīgas, balstītas mīlestībā, savstarpējā cieņā un uzticībā.

Tāpat valstij ir jāveicina labvēlīga vide, lai pāriem būtu dotas pēc iespējas vispusīgas iespējas pārvarēt kopdzīvē radušās attiecību problēmas, ja nepieciešams, saņemt speciālistu konsultācijas un atbalstu, arī kad tiek izlemts šķirties, lai izsvērtu un atbildīgi plānotu, kā tiks nodrošināta bērna audzināšana."