Šajā semestrī I. Zemītes svarīgākais uzdevums ir sagatavot 12. klases skolēnus pavasara eksāmeniem, kā arī iestudēt kādu islandiešu sāgu, kuru izrādīt brauks uz tās dzimteni. Skolotāja smaidot stāsta, ka lielisks atmiņas trenēšanas veids ir slepenu špikeru rakstīšana, kaut uz klases sienām, taču garlaicīgi būtu gadu no gada skolēnus mācīt, lasot vienīgi mācību grāmatas.
1. Skolotājs ir profesija vai dzīvesveids?
– Dzīvesveids. Skolas darbs nesākas deviņos no rīta un nebeidzas līdz ar pēdējo stundu. Darbs ir viss, kas notiek ar mani un ap mani. Nevaru aiziet mājās un nemaz nedomāt par skolēniem.
2. Ar ko atšķiras mācību stunda Valdorfa skolā un parastā vispārizglītojošā skolā?
– Stundu veido trīs daļas: ritmiskā, mācību un stāstāmā daļa. Jo mazāki skolēni, jo stundas ir aktīvākas. Muļķīgi domāt, ka visas zināšanas ir tikai galvā. Īpaši mazs bērns mācās ar visu ķermeni. Ritmiskajā daļā skolēniem ir spēles, pēc tam mācību process norit kā visās skolās. Taču vidusskolā visas daļas ir organiski savienojušās un mācības notiek akadēmiskāk.
3. Ar ko jūs gribētu nodarboties, ja nebūtu skolotāja?
– Jau no septiņu gadu vecuma esmu vadījusi mācību stundas citiem. Tāpēc šis jautājums uz mani neattiecas (smejas). Man patīk tas, ko es daru.
4. Ar ko jūs aizvietotu vārdu "forši"?
– Astotās klases bērni lauzīja galvas par šo jautājumu, esmu iespaidojusies no viņiem. Skolēni piedāvāja šādus variantus: "jaukulīgs", "apburbuļojošs" – tāds, kas dzirkstī un reizē tāds, kas ir burvīgs, "pigsme" – atvasināts no cūkas laimes, bet mazliet angliskots.
5. Vai skolēniem liekat mācīties dzejoļus no galvas?
– Bērni dzejoļus runā kopā ar klasi jeb kora runā. Dzejas mācīšanās trenē atmiņu, ritma izjūtu, zemtekstu, uztveri. Uzskatu, ka to obligāti iekalt no galvas ir muļķīgi. Svarīgākais ir saklausīt vārdu, jo atmiņu var trenēt citos veidos, piemēram, rakstot špikerus. Mums katram skolēnam līdz devītajai klasei ir savs dzimšanas dienas dzejolis, ko viņš skaita kopā ar klasi. Gada beigās visi zina klasesbiedru dzejoļus.
6. Kurš vēl rakstnieks vai dzejnieks būtu pelnījis, lai tā darbus iekļautu oficiālajās literatūras mācību programmās?
– Obligātās literatūras vairs nav – tagad ir standarts, kurā noteikts, kas skolēniem jāapgūst, bet skolotājs māca, ko uzskata par labāko. Man patīk, ka standarts ir izplūdis. Lai nejauktu bērniem galvu, literatūru mācu pēc vēsturiskā principa – 10. klasē lasām literatūru no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām, 11. klasē no 20. gadsimta sākuma līdz II pasaules karam, 12. klasē mūsdienas. Klāt pieaudzēju arī populārākos ārzemniekus.
7. Vai esat lasījusi "Gredzenu pavēlnieka" sērijas grāmatu "Hobits jeb Turp un atpakaļ"?
– Lasīju reizes trīs, bet līdz galam netiku. Man hobits, godīgi sakot, nepatīk pārāk. Tad jau labāk lasu Hariju Poteru vai Sūzenas Kolinsas "Bada spēles", vai Stīga Lārsona grāmatas.
8. Kā jūs vērtējat pretrunīgi vērtēto "Blaumaņa gadumijas mistēriju" Latvijas Televīzijā?
– Neskatījos, jo mani nesaista šādi raidījumi. Tas ir koks ar diviem galiem – no vienas puses ir grūti izveidot šāda veida raidījumu, lai tas neizskatītos tā, kā pēc citu stāstītā tas izskatījies, no otras puses – pozitīvi, ka visi tagad zina, ka Blaumanim ir 150 gadu jubileja. Tā jau tas ir – kad suni nosauc par Bēthovenu, visi zina, ka ir šāds komponists, kad bruņurupuci – par Mikelandželo, visi uzzina par gleznotāju.
9. Ko jūs esat apņēmusies šogad noteikti paveikt?
– Man nav grandiozu apņemšanos. Cilvēki domā, Dievs dara. Jāpabeidz iesāktais pie mācību grāmatu veidošanas, kopā ar skolēniem jāiestudē Islandes sāga, lai pēc tam ar to dotos uz Islandi, Vāciju.
10. Kāpēc izveidojies mīts, ka Valdorfa skolas audzēkņiem ir grūtāk nokārtot centralizētos eksāmenus?
– Tie, kuri neko nezina par Valdorfa pedagoģiju, tikai murgaini runā. Savukārt tie, kuri zina, diez vai apmeklē interneta portālus un raksta anonīmus, riebīgus komentārus. Mani neinteresē šo cilvēku viedoklis. Cenšamies skolēniem dot visu, lai viņi dzīvē justos kā patstāvīgi, radoši, inteliģenti cilvēki. Skolēni eksāmeniem tiek sagatavoti tāpat kā citur. Augstskolās iestājas 90 % skolēnu, bet tas vairs nav rādītājs, jo augstskolas mūsdienās var mainīt kā zeķes. Piekrītu [ministram Robertam] Ķīlim, ka šai jomai steidzami vajadzīgas reformas.
11. Vai atbalstāt, ka bērniem svešvaloda jāmāca jau bērnudārzā?
– Svešvalodu var mācīt no piecu, sešu gadu vecuma, taču to vajadzētu darīt kā rotaļu. Mūsu bērni no pirmās klases mācās angļu un vācu valodu. Sākumā gan viņi tikai spēlē spēles un dzied. Kad apgūta prasme rakstīt savā valodā un vairs nejūk burti, var mācīties rakstīt svešvalodā.
12. Kāds latviešu literatūras dižgars, kurš maijā svinēs 80 gadu jubileju, teicis šādu vārdus: "Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi." Kurš tas ir?
– Imants Ziedonis. Bet Ojāram Vācietim arī būtu 80.
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Skolotāja, kura varētu būt Angele Merkele