Kas ir patiesa vīrišķība un kur vīrietim mūsdienās īstenot sevi – par to lasām Austrumu cīņu skolotāja Egila Purviņa satraukuma pilnās pārdomās.
Pret vardarbību un pārprastu vīrišķību!
Mūsdienu sabiedrībā valda izteikta agresijas kultūra, tiek plaši popularizēta vardarbība. Piemēram, pasākums Rīgā ar nosaukumu "Fight arena", kura laikā divi vīrieši ringā nežēlīgi sit viens otru. Tas tiek uzskatīts par spēka un vīrišķības apliecinājumu. Cīņas laikā drīkst sist ar elkoņiem pa seju, pretinieka galvu drīkst triekt pret celi, ir atļautas dažādas zvērības. Analizējot vēsturiski, šāda veida mūsdienu cīņas, šķiet, ir visnežēlīgākās – salīdzinot ar seno grieķu boksu (pankrātiju) vai austrumu smalkajām cīņu mākslām. Minētā kaušanās ir izplatījusies kā "sporta veids" jeb "cīņu māksla" ar nosaukumu MMA (mixed martal arts), kur ringā vai būrī (!) vīrieši viens otru var brutāli sist, lai pierādītu, ka viens no viņiem ir stiprāks. Vēl šāda izrēķināšanās ir pazīstama citā komercsistēmā – kā K1, kur cīņas tiek translētas pat televīzijas kanālā "Eurosport".
Šādi cīņu veidi diemžēl piesaista jauniešus, kuri nāk trenēties, iemācās aizstāvēties, bet vienlaikus treniņos tiek apgūta nežēlīga kaušanās! Jaunie puiši savu vīrišķību apliecina izkropļotā veidā. Tā ir slēpta agresija, kas tiek treniņos uzkrāta, bet vēlāk nereti izlaužas savstarpējos konfliktos. Kad skatāmies uz sejām, kas, būrī kaujoties, blenž viena uz otru, šķiet, ka šos cilvēkus ir apsēduši dēmoni. Salīdzināt ar dzīvniekiem viņus būtu par vāju.
Portālā draugiem.lv, kā arī youtube.com klīst klipi, kuros redzama cilvēku izrēķināšanās vienam ar otru. Jaunieši cits citam iesaka un pārsūta saites uz situācijām, kas filmētas ar telefonu, kurās dokumentēta vardarbība, kas notiek uz ielas jauniešu starpā. Nesen portālā draugiem.lv klīda klips, kurā viens bars jauniešu sasit ar nūjām citus, uzbrukumam nesagatavotus vienaudžus. Komentāros valda dzīvesprieks un "humors"! Vardarbība un nežēlīgums izraisa sajūsmu. Šādi klipiņi interneta vidē ir kļuvuši par pašsaprotamu lietu, kā kaut kas aizraujošs un uzjautrinošs. Atliek youtube.com meklētājā ierakstīt vārdus "real fight", un būs iespēja redzēt, cik agresīvā pasaulē mēs dzīvojam. Uzfilmēt un izplatīt kautiņu video ir ļoti populāra lieta Krievijā – kautiņi skolās, pagalmos, starp bandām, ar policistiem (miličiem), starp autovadītājiem, veikalos utt.
Vēl viena bīstama un jau iesakņojusies lieta ir tā saucamās bandas rajonu un skolu jauniešu vidū. Ideja par piederību bandām nāk no afroamerikāņu (un ne tikai) ielu subkultūrām, kur nelabvēlīgos pilsētas rajonos savācas jaunieši, lai kopīgi aizstāvētos, izdzīvotu, kā arī diemžēl nodotos noziedzīgam dzīvesveidam. Šādai ielu subkultūrai piedēvē mūzikas žanrus ar nosaukumiem hip-hop un rap, kuros rečitatīva ritma pavadījumā tiek pausta neapmierinātība ar dzīvi visai agresīvā noskaņā. Šāda mūzika ir ļoti populāra, it sevišķi nelabvēlīgu ģimeņu un ielu jauniešu vidū. Šī mūzika ir vardarbīgu, rupju izteicienu pilna, atspoguļo ielu dzīvi, noziedzību, prostitūciju, narkomāniju. Dažkārt dziesmās dzirdami šāvienu trokšņi, lai piešķirtu reālāku agresijas izjūtu. Populārākie šī žanra autori ir Wu-Tang-Clan, Tupac (nošauts!), Onyx, Outlawz, Snoop Dogg, 50 Cent, Eminem u. c. Latvijā bandu "kultūra" arī ir novērojama – vairāk gan rajonu skolās un krievvalodīgajās skolās. Latvijas jauniešu grupēšanos bandās veicina arī mūsu pašu hip-hop pārstāvji, kuri savās dziesmās izceļ savu rajonu pārākumu pār citiem, uzsver sabiedrisko kārtu nevienlīdzību, kā arī pauž atklātu agresiju. Šobrīd skolās populāra ir pašmāju mūziķa Gacho dziesma "Stampā grīdu" ar piedziedājuma vārdiem ".. jūs mūs neizārstēsiet!". Nav jābrīnās, ka, piemēram, 6. klases meitenes skolā audzināšanas stundās savos telefonos ieraksta šādu dziesmu un pauž klaju vienaldzību pret skolotāju, jo viņas taču atbalsta pat ievērojamais "mūziķis"!
Plaši varētu izvērst pētījumu par vardarbību filmās un datorspēlēs, kuras tik ļoti ietekmē jauniešu apziņu un sabiedrību vispār. Tās tiek uzskatītas par normālu parādību! Par normu ir kļuvis skatīties "labu" kino, kur "labie" varoņi situācijas risina, atstājot aiz sevis līķu grēdas, nemaz nerunājot par datorspēlēm, kurās pat putni tiek padarīti par ieročiem (absurdā spēle "Angry birds").
Briesmīgākais ir tas, ka šādā sabiedrībā aug bērni. Reti kuram ienāk prātā, ka viņus ir jāpasargā no visa iepriekšminētā, kas nāk kā milzīgs cunami virsū. Brīžiem šķiet, ka novērst agresiju ir neiespējami, jo skolās, uz ielas, internetā tā ir kļuvusi par izturēšanās normu.
Iepriekšminētās agresijas un vardarbības izpausmes sportā ir izkropļota, degradēta vīrišķības forma, kas ir zaudējusi jebkādu saistību ar to, ko nozīmē būt īstam vīrietim.
Mūsdienu vīrietis ir zaudējis bruņinieciskumu, taisnības izjūtu un goda izpratni. Jā, tieši BRUŅINIECISKUMU – šā vārda viscēlākajā nozīmē. Neapšaubāmi, vīrietim ir jāsporto, jāsacenšas, jācīnās, tas ir viņa dabā, taču nevis ar rupju fizisku spēku, nežēlību vai nekrietnību, bet gan cēlu mērķu vārdā, rēķinoties ar morāles normām.
Galvenā cīņa vīrietim ir – ar sevi pašu, ar saviem trūkumiem, vājībām, slinkumu, mazdūšību, ar savām nepilnībām. Tāpat ir arī ar pašapliecināšanos – savu vīrišķību apliecināt un atklāt ir iespējams ļoti daudzos interesantos veidos – darbā, sportā, mākslā, zinātnē, nodrošinot savai ģimenei labākus dzīves apstākļus.
Ir novērots – ja vīrietis pēc trīsdesmit gadu vecuma neturpina sportot, neturpina meklēt iespējas sevi radoši attīstīt un apliecināt, nemeklē veselīgu konkurenci, nemeklē izaicinājumus, kuri palīdzētu viņa radošajai attīstībai, viņš zaudē dzīves asumu, piepildījumu, degsmi – vīršķība sāk degradēties. Arī fizioloģiski vīrietim, kurš ieaug ikdienas rutīnā, pēc 30 gadu vecuma palēlinās vielmaiņa, hormonu darbība – krītas testosterona līmenis asinīs, muskuļi kļūst vājāki, uz vēdera ātrāk uzaug "riepa", mazinās dzimumtieksme. Depresija, vecumu krīze, dzīvesprieka zudums jau klauvē pie durvīm! Par to – uztraukumam ir iemesls.
Savukārt dažādās garīgās kustībās (tostarp baznīcās) brīžiem var novērot puišus, kuri slēpjas zem it kā garīga, gaisīga tēla, noaudzē pusgarus matus, strinkšķina ģitāru un desmitiem gadu meklē savu aicinājumu – tā vietā, lai uzņemtos atbildību, cīnītos ar sevi un savām nepilnībām, dibinātu ģimeni vai iesaistītos reālā labdarībā – īstenojot sevi sabiedrībai derīgā veidā.
Protams, ne jau pilnīgi visi vīrieši ir tādi. Tomēr mūsdienu saspringtais laikmets prasa atmošanos no remdenības miega, prasa garīgu atjaunotni un patiesu drosmi. Tas sauc: "Vīri, mostieties, atklājiet savu vīrišķību, savu spēku, kuru Dievs jums ir devis, rūpējieties par savu veselību, sportojiet, pierādiet sevi kā bruņinieki, nevis kā kaušļi, gļēvuļi vai mačo! Esiet cīnītāji par PATIESĪBU! Neesiet apgrūtinājums savām sievām, mātēm vai bērniem. Iestājieties pret agresiju, ļaunumu, meliem!"
Esmu pārliecināts, Dievs grib vīrieti redzēt kā cīnītāju, nevis dārzeni! Kā teica Vinstons Čērčils: "Uzvarēt nozīmē piecelties kājās tieši par vienu reizi vairāk nekā nokrist!" Jo īpaši tas attiecas uz mūsdienu vīrieti!
Vīrietības atmodai jāskar visas cilvēka dimensijas – gan fizisko, gan intelektuālo, gan garīgo. Tām ir jābūt līdzsvarā. Vīrietis nedrīkst slēpties, baidīties un klusēt, ja tiek apdraudēta cilvēka cieņa, tiek propogandēta vardarbība vai izvirtība! Ir jāsargā bērni no iespējamām vardarbības formām, mācot viņiem iepazīt šīs pasaules lamatas, nevis pieļaujot kompromisus, sakot: "Nekas traks taču nenotiks, visi tā tagad dara, to skatās, tur iet..." Ir pēdējais laiks vīrietim pamosties un sākt cīņu par Latvijas atmodu! Varbūt – tā ir mūsu tautas pēdējā iespēja!