18.10.2012 10:55

Zane no Saldus: "Bērni ir galvenais manas dzīves projekts"

Autors  Kristīne Rizga, Re:Baltica
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Krīzes laikā Zane Valdmane no Saldus palika stāvoklī. Pretēji cilvēku ieteikumiem, viņa izlēma grūtniecību saglabāt un tagad ir laimīga par divus gadus veco Madi. Lai arī tas viņai nozīmē dzīvi trūkumā.

Katram piektajam Latvijas iedzīvotājam krīze nav beigusies. Divu bērnu māmiņa Zane Valdmane no Cesvaines ilgojas pēc brīža, kad atkal varēs nopelnīt pietiekami, lai varētu atļauties paēst trīs reizes dienā, raksta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".


Kad Zane Valdmane ar divus gadus veco meitiņu Madi uz rokām atver dzīvokļa durvis, ģimenes hroniskais naudas trūkums pirmajā acu uzmetienā nav redzams. 36 gadus vecās Zanes atlētiskā figūra, skaistās, zaļās acis un koptā seja ar mazām smaidu krunciņām ap lūpu kaktiņiem izstaro veselību un dzīvesprieku. Mazajā divistabu dzīvoklī Saldū, kur Zane dzīvo ar meitu un 13 gadus veco dēlu Artūru, valda miers, kārtība un viegla svecīšu smarža.

Bet, sarunājoties šaurajā virtuvē pie neliela galda, idilliskā ģimenes bilde lēnam sarūk. Pie virtuves izlietnes saliktas zobu birstes, jo dzīvoklī nav ne vannas istabas, ne dušas. Made un Zane mazgājas virtuvē, mazā bļodā, Artūrs – sporta zāles dušās. Virtuvē nav ledusskapja, jo Zanei tam nav naudas un nebūtu arī ar ko samaksāt par elektrību. Nav veļas mašīnas. Virtuves sienas izlīmētas ar tapetēm no trim dažādiem ruļļiem. Tos Zane ieguvusi, pateicoties baznīcas ziedojumiem.

Kā vientuļā māmiņa Zane atrodas lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā. Kopumā 425 tūkstoši jeb apmēram piektdaļa no Latvijas iedzīvotājiem ir pakļauti nabadzības riskam. Tas nozīmē, ka viņu mājsaimniecību ienākumi ir apmēram 150 lati mēnesī vai mazāk un šajās mājās bieži nepietiek naudas īrei, siltumam, pārtikai, dažkārt nav tualetes ar ūdeni, telefona vai televizora.

Iepriekš ziedojumi nebija jāprasa
Līdz 2009. gadam, kad Zane palika stāvoklī ar Madi, viņa vienmēr strādāja, maksāja nodokļus un nopelnīja pietiekami. "Grezni mēs nekad nedzīvojām, bet ziedojumi nebija jāprasa," skaidro Zane. 90. gados Zane bija Latvijas sieviešu hokeja izlases zvaigzne. Kādu laiku vēlāk spēlēja un dzīvoja Šveicē un Vācijā. Pēc atgriešanas Latvijā 2000. gadā Zane ielauzās žurnālistikā un strādāja reģionālajā radio kā reportiere. 2008. gada sakumā Zane vēl piestrādāja, vadot slidošanas un baleta pulciņus. "Togad mums gāja tik labi kā nekad. Es pelnīju aptuveni 400 latu mēnesī. Pietika gan īrei, gan ēšanai trīs reizes dienā, arī zobārstam, Artūra pulciņiem un skolas pārgājieniem. Reizi gadā varējām pa Baltiju pabraukāt.

2009. gadā Zane palika stāvoklī. "Made man bija pieteikusies brīdī, kad cilvēki teica, ka šis nav īstais laiks, kad laist bērnu pasaulē." Visgrūtākais pārdzīvojums nāca, kad pat tuvākie radinieki ieteica abortu, bet Zane ļoti vēlējās meitiņu un nepakļāvās apkārtējo spiedienam.

Mades tēvs dzīvo Krievijā, un kontakts ar viņu bija pārtrūcis. Alimentu par Artūru tad vēl nebija. Ļoti bieži nācās izdzīvot ar latu nedēļā. "Mans grūtniecības periods mums ar Artūru bija visgrūtākais dzīves posms," Zane neviļus atzīst. Šajā laikā abiem daudz nācās ēst auzu pārslas ar vājpiena pulveri no ES ziedotajām ēdiena pakām. Pārejās dienās māte ar dēlu gāja paēst uz zupas virtuvi baznīcā.

Pašlaik Zane kā vienīgo reālo iespēju izrauties no nabadzības redz vai nu atkārtotu kļūšanu par pašnodarbināto, vai arī emigrāciju. To Zane apsver bieži. "Bet es jau biju Vācijā. Saprotu, kas ir sava zeme, mājas, dzīve starp saviem tautiešiem. Mīlu Saldu, manu mazo šūniņu, gaisotni, cilvēkus. Man ir mīlestība un patriotisms pret šo mazo kopienu."

Novembrī Zane mēģinās atrast darbu radio. Ja tur nepaveiksies, viņa mēģinās atsākt vadīt pulciņus vai piestrādāt citur, lai pietiktu īrei un ēšanai un paliktu dažas stundas dienā Artūra un Mades audzināšanai. "Bērni ir galvenais projekts manā dzīvē. Es gribu viņus izaudzināt ar savam vērtībām: godīgumu, atvērtību, cieņu pret cilvēkiem, neskatoties uz viņu materiālajiem uzkrājumiem. Es gribu parādīt bērniem, ka ļoti labi var dzīvot pieticībā, bez pārmērībām. Ja mēs spētu atrast vērtības pieticīgā dzīvē, nevis drausmīgajās pārmērībās, kas ir Latvijā, tad kopainā būtu vairāk cieņas un uzticības citam pret citu."

Pilno raksta versiju lasiet šeit.