13.05.2018 12:28

Daudzbērnu māmiņas par dzīvi tūristu iecienītajā Krimuldas novadā

Autors  Marta Dzintare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Daudzbērnu māmiņas par dzīvi tūristu iecienītajā Krimuldas novadā no privātā arhīva

Teiksmainais Krimuldas novads ir viens no tūristu iecienītākajiem Latvijas novadiem, lielā mērā pateicoties Turaidas muzejrezervātam. 2016. gadā to apmeklēja 262 206 interesenti no 73 pasaules valstīm. Savukārt vietējo iedzīvotāju skaits Krimuldas novadā samazinās jau kopš 2000. gada.

2017. gada 1. janvārī Krimuldas novadā bija deklarēti 5294 iedzīvotāji. Novada lielākās apdzīvotās vietas ir Ragana, Lēdurga, Inciems, Sunīši un Turaida. Par dzīvi novadā lūdzām pastāstīt divām daudzbērnu māmiņām – Antrai no Raganas un Maritai no Lēdurgas.

Antra Šverna ir trīs delverīgu dēlu mamma. Viņa saņēmusi apbalvojumu "Gada sporta skolotāja 2014". Antra Raganā dzīvo nedaudz vairāk par diviem gadiem, pārcēlusies uz Raganu pēc 15 dzīves gadiem Rīgā. Arī bērnībā dzīvojusi Raganā. Šobrīd ir sporta skolotāja Sējas pamatskolā un Krimuldas vidusskolā.

– Kas raksturīgs Krimuldas novadam un tā iedzīvotājiem?

– Manuprāt, Krimuldas novada iedzīvotājs ir pietiekami drosmīgs un pašpietiekams, lai atļautos dzīvot ārpus galvaspilsētas un vienlaikus būtu tās tuvumā. Vienmēr lepni esmu teikusi, ka dzīvoju Raganā. Gribētos ticēt, ka visi, kas te dzīvo, ir lepni ar to. Anekdote no dzīves: viens čoms zvana savam draugam un prasa: "Nu, kur esi? Ko kavējies?" Tas atbild: "Tūdaļ būšu! Jau braucu cauri sievas mātei (Raganai)!" Vienmēr esmu gribējusi, lai Krimuldas vidusskolu sauc par Raganas skolu.

– Kas šeit ir citādi nekā vietā, kur dzīvojāt iepriekš?
– Te gandrīz viss ir citādi labā nozīmē. Atver mājas durvis un pasaki pirmsskolniekam: "Vari iet spēlēties!" Rīgā tā nevarēja. Veikali neuzbāžas uz katra stūra pretstatā Rīgas videi. Bieži vien atskārstu, ka dzīvoju kā olimpiskajā ciematā – viss ir vienuviet un pa rokai. Bez sastrēgumiem – gandrīz vienlaicīgi varu divus bērnus aizvest uz dažādām nodarbībām pēc skolas. Rīgā man tas prasīja pusotru stundu. Atbrauc vīrs no darba Rīgā un priecājas par iespēju pasēdēt zālienā pagalmā ar kafijas krūzi rokās, nevis uz balkona Rīgā.

– Cik aktīvi iesaistāties norisēs un aktivitātēs novadā? Kādās?
– Cenšos būt aktīva sava novada iedzīvotāja. Mans lauciņš novada aktivitātēs vienmēr bijis sports, tur savu iespēju robežās cenšamies piedalīties visa ģimene. Kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, brīvprātīgi vadīju gan vingrošanu māmiņām ar mazuļiem Bēbīšu skoliņā tepat Raganā, gan peldētapmācību mazuļiem līdz pusotra gada vecumam.

Piedalāmies arī citos saistošos notikumos, piemēram, divus gadus pēc kārtas mūsu ģimene godalgota Krimuldas novada domes organizētajā konkursā par skaistāko Ziemassvētku noformējumu privātmājām. Bērni iet gan mākslas skolā, gan dažādās sporta nodarbībās, gan tautas dejās tepat novadā. Pati vēlētos vairāk apmeklēt kultūras pasākumus, bet sports (spēlēju volejbolu) vēl joprojām aizņem ļoti lielu daļu mana brīvā laika.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Dažādi. Vispār man patīk. Ir motivējoši apzināties, ka es kā novada iedzīvotāja spēju ar konkrētu rīcību panākt lietas, kas patiešām tiek realizētas. Paldies par to! Esmu sapratusi, ka trīs bērnu ģimene pēc piedāvātajiem atbalsta pasākumiem te neskaitās daudzbērnu ģimene, bet četru bērnu ģimenei jau tiek piedāvāts pavisam cits atbalsta pasākumu plāns. Tas man lika aizdomāties, ka te laikam ir pārpārēm trīs bērnu ģimeņu. (Smejas.)

Marita Mazureviča-Motte Krimuldas novadā dzīvo kopš bērnības, arī viņas senči ir no šīs puses. Kādreiz dzīvojusi Inciemā, šobrīd dzīvo Lēdurgā. Maritas ikdiena lielā mērā saistīta ar mūziku – viņa ir Lēdurgas sieviešu kora "Lettegore" diriģente, mūzikas skolotāja, bērnu vokālā ansambļa "Kastanīši" vadītāja. Marita ir četru bērnu mamma un vecmāmiņa diviem mazbērniņiem.

– Kas raksturīgs Krimuldas novadam un tā iedzīvotājiem?
– Krimuldas novads ir zaļš un skaists, tajā dzīvo gudri, darbīgi, prasīgi cilvēki. Tas ir pietiekami liels, novada apdzīvotās vietas ir ar dažādām identitātēm. Lēdurga savulaik ietilpa Limbažu rajonā. Kopš reformas 2009. gadā esam Krimuldas novadā, tātad arī Pierīgas daļa, tomēr mūsu integrācija Krimuldas novadā ir nosacīta.

Krimuldieši man šķiet lepnāki. Iespējams, tāpēc, ka vēsturiski Krimulda ir bijusi bagāta vieta ar attīstītu saimniecību. Lēdurgā dzīvoju no 1998. gada, pirms tam dzīvoju Inciemā, kur dzīvojuši daudzi kultūras ļaudis. Inciemā ir bijis rakstnieka Anšlava Eglīša ģimenes īpašums, māksliniece Hilda Vīka iedvesmu saviem darbiem smēlusies Braslas krastos, tēlnieks Aivars Gulbis nācis no šīs puses.

– Kas mainījies novadā gadu gaitā?
– Diemžēl iedzīvotāju skaits novadā samazinās. Mani bērni mācās Lēdurgas skolā, kur ir aptuveni 70 bērnu. Dievs dod šo skolu saglabāt! Cerību dod Lēdurgas bērnudārzs, kuru apmeklē aptuveni 50 mazo lēdurdziešu.

Tomēr Lēdurgā ir maz darbavietu, tāpēc ienācēji to neizvēlas par savu dzīvesvietu. Daudzi jaunie pārceļas uz lielākām pilsētām, studē, atrod darbu un tur arī paliek vai aizbrauc uz ārzemēm. Tāda diemžēl ir visu lauku sāpe. Viens iemesls varētu būt sliktais ceļu stāvoklis, kā arī atrašanās vieta – esam nost no galvenajiem ceļiem, tādā kā ķīlī. Ja ikdienā ir jābraukā uz darbu, loģiski, ka cilvēki izvēlas ērtības, nevis neasfaltētus, bedrainus ceļus.

– Kā vērtējat pašvaldības darbu?
– Lēdurgā šobrīd jūtams saimnieka trūkums. Jau kādu laiku esam bez Lēdurgas pagasta pārvaldes vadītāja. Šobrīd novadā ir beidzies konkurss uz izpilddirektora vietnieka vietu. Daudzi lēdurdzieši cer, ka izpilddirektora vietnieks būs vietējais iedzīvotājs, jo diez vai kādam citam tik ļoti rūpēs un būs sirdij tuva šī vieta kā lēdurdzietim.

Kā kultūras kolektīvu vadītāja saku paldies pašvaldībai – kolektīviem vienmēr ir nodrošināts transports, sagādāti tērpi, finansiāli tiekam atbalstīti, ja plānots tālāks koncertbrauciens. Arī skolai un bērnudārzam katru gadu paredzēts kāds finansējums, tiek veikti labiekārtošanas darbi.

Novada dome dara, bet man personīgi gribētos lielāku vienotības sajūtu. Joprojām jūtu dalīšanu krimuldiešos un lēdurdziešos. Tāpat sāp sirds par manu bijušo Turaidas skolu, ko slēdza 2014. gadā. Tā atrodas ļoti skaistā vietā meža vidū. Šķiet – vai tad nevarēja kaut ko izdomāt, lai skolu saglabātu, piemēram, piedāvāt tajā speciālo izglītību, pēc kā ir augošs pieprasījums? Bet par to vajadzēja domāt ātrāk.

Domājot par pašvaldībā notiekošo kopumā, tomēr nepamet sajūta, ka varētu un vajadzētu izdarīt vairāk. Cilvēki zinoši un aktīvi, vieta skaista, iespējas ir, bet gribētos redzamākas pārmaiņas.

– Kādās aktivitātēs novadā iesaisties?
– Kādu laiku strādāju Lēdurgas Kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju. Kultūras namu uzcēla bagātajos kolhoza laikos, tajā notikuši vērienīgi pasākumi ar rekordlielu cilvēku skaitu. Šobrīd tik ļoti ir vajadzība pēc moderna, mūsdienu prasībām atbilstoša, izremontēta kultūras nama!

Ar savu kori "Lettegore" pirmo reizi Dziesmu svētkos piedalīsimies kā sieviešu koris. Kādreiz bija jauktais koris, bet bija grūti dabūt dziedātājus vīriešu balsīs. Ļoti veiksmīga ideja, ko realizējam divas reizes gadā, ir Emiļa Melngaiļa ielas tirdziņš.

Pirms Ziemassvētkiem radās ideja, ka katrs savas mājas pagalmā varētu kaut ko tirgot, piemēram, zirņus, putraimus, štovētus kāpostus, pīrādziņus, marinētus gurķus, piparkūku mīklu. Atsaucība bija brīnišķīga!

Ar cilvēkiem ir jārunā, un labai idejai atsaucība būs. Vēl viens ikgadējais notikums, ko kopā ar bitenieku Mārtiņu Ozoliņu un viņa ģimeni rīkosim nu jau septīto gadu, ir akcijas "Eņģeļi pār Latviju" Ziemassvētku koncerti Lēdurgā un netālu esošajā Igates baznīcā, kur kalpoju kā ērģelniece. Šos koncertus gaida visi – gan skatītāji un klausītāji no Krimuldas un citiem novadiem, gan paši dalībnieki – mūziķi no tuvienes un tālienes.

Ir milzīgs gandarījums, ka varam kopā ko labu paveikt. Un zinu, ka arī novada attīstībā mēs visi varam būt noderīgi. Galvenais ir uzdrošināties!