"Bet mēs nekādā gadījumā negribam salīdzināt sevi ar Ukrainu vai Baltkrieviju. Par Āfriku, Ķīnu un Indiju mums nav nekādas nojēgas un tā tālāk. Pat ar Krieviju mēs sevi negribam salīdzināt. Un tāpēc rodas visi muļķīgie mazvērtības kompleksi. Lai gan pēc taisnības jau esam tajā bagātnieku pulciņā, tikai lejasgalā. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būtu laimīgi, ja varētu dzīvot Latvijas nabadzīgākā cilvēka situācijā. Tāpēc pareizi būtu teikt, ka laiki mums ir pat labi – tādi paši kā parasti," skaidrojis I. Mežs.
"Lielais imigrācijas vilnis, kas mums draud, ja turpināsim ignorēt demogrāfisko situāciju Latvijā, būs tik masveidīgs, ka pēc divām trim paaudzēm runāt par latviešu valodas saglabāšanos nebūs vairs nozīmīgi, tas iedzīvotāju vairākumu vairs neinteresēs," brīdina demogrāfs.
Jautāts, no kurienes Latvijā ieplūstu imigranti, viņš sacījis: "Vivairāk no bijušās PSRS, apmēram puse. Taču ir grūti pateikt, cik daudz būs no Krievijas un cik no Ukrainas vai Gruzijas un Tadžikistānas. To visu noteiks ekonomiskie rādītāji šajās valstīs un migrācijas politika. Tālāk sekos Āzija – sākot ar Turciju līdz Ķīnai, bet salīdzinoši maz būs no Āfrikas. Tas ir Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo afrikānim būs jābūt milzīgi bagātam, lai viņš maksātu par to, ka viņu nelegāli atved līdz Rīgai, nevis atstāj Maltā, Itālijā vai Spānijā. Savukārt no Latīņamerikas būs vismazāk, varbūt daži simti cilvēku."
"Iespējams, latviešu valoda skanēs parlamentā, varbūt teātrī, Līgo svētku pasākumos, droši vien būs kaut kāds televīzijas kanāls ar viszemāko reitingu, kurā runās arī latviski..." šādu drūmu ainu iezīmē demogrāfs.
"Manuprāt, viens no iemesliem, kādēļ tādi politiķi kā Valdis Dombrovskis un Andris Vilks klūp demogrāfijas jautājumos, ir tas, ka viņi neizprot situāciju, kādā ir ģimenes ar bērniem, jo viņiem pašiem bērnu nav. Un Latvijas demogrāfijas lielākais ienaidnieks, šķiet, ir Finanšu ministrija – viņi absolūti bloķē jebkādus uzlabojumus demogrāfijas atbalsta politikā," teicis I. Mežs.