14.11.2017 07:45

Lāčplēša dienā Allažos lāpas deg jau piecpadsmito reizi

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Lāpu gājiena priekšgalā ar Latvijas karogu gāja Allažu pamatskolas beidzējs Jānis Tauriņš. Skolas direktore Sandra Tukiša atceras, ka jau skolas laikā Aivars bija cieši nolēmis kļūt par karavīru. Viņš ir palicis uzticīgs savam sapnim un vēlāk piedalījies arī vairākās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Lāpu gājiena priekšgalā ar Latvijas karogu gāja Allažu pamatskolas beidzējs Jānis Tauriņš. Skolas direktore Sandra Tukiša atceras, ka jau skolas laikā Aivars bija cieši nolēmis kļūt par karavīru. Viņš ir palicis uzticīgs savam sapnim un vēlāk piedalījies arī vairākās starptautiskās miera uzturēšanas misijās. Ģirts Kondrāts

11. novembrī Siguldas novada Allažu pagasta ļaudis – vietējās pamatskolas skolēni, viņu vecāki un zemessargi – jau piecpadsmito reizi devās Lāčplēša dienas lāpu gājienā.

Pulcējas paskatīties uz zemessargiem un pieminēt varoņus
Kā jau daudzviet Latvijā, arī Allažos vietējā skola ir viens no svarīgākajiem pagasta dzīves centriem. Tur ikdienā rosās jaunā paaudze, bet svētkos kopā sanāk tās puses ļaudis.

Pagājušās sestdienas pēcpusdienā allažnieki, kā ik gadu, pulcējās pie savas skolas, lai paskatītos un paturētu rokās Zemessardzes 19. bataljona zemessargu atvestos strēlnieku ieročus un – pats galvenais – pavizinātos zemessargu kaujas transportlīdzeklī. Kā jau šādās reizēs ierasts, bija arī lauka virtuve, kas sanākušajiem pirms došanās lāpu gājienā no skolas uz pagasta pārvaldes namu piedāvāja zemessargu vārītu sātīgu grūbu putru un krūzīti karstas tējas.

Pamazām vien laukumā pie skolas kopā sanāca vismaz pāris simtu Lāčplēša dienas svinētāju – skolēni, viņu vecāki, sava pagasta patrioti un ziņkārīgie, lai redzētu, kas tad te notiks. Jaunākie visi kā viens zināja: viņi dosies lāpu gājienā, lai godinātu karavīrus, kuri pirms gandrīz 100 gadiem izcīnīja Latvijas valsts neatkarību. Dažas pamatskolas vecumu jau pāraugušas meitenes gan savā starpā apspriedās, kam par godu īsti tiek atzīmēta Lāčplēša diena: šī diena saistāma ar Latvijas valsts dzimšanas vēsturi, bet tā savos sākumos ir bijusi ļoti sarežģīta, viņas gluži pareizi nosprieda.

Jau desmito gadu uz Allažiem ar savu tehniku, ieročiem un lauka virtuvi brauc Zemessardzes 19. bataljona zemessargi, kuru vidū ir arī vietējie iedzīvotāji. Vislielākā piekrišana parasti ir izbraucienam ar zemessargu kaujas transportlīdzekli.Jau desmito gadu uz Allažiem ar savu tehniku, ieročiem un lauka virtuvi brauc Zemessardzes 19. bataljona zemessargi, kuru vidū ir arī vietējie iedzīvotāji. Vislielākā piekrišana parasti ir izbraucienam ar zemessargu kaujas transportlīdzekli.


Labs piemērs aizrauj un kļūst par tradīciju
Droši var sacīt, ka Lāčplēša dienas lāpu gājiens nu jau ir stabili iesakņojies Allažu pagasta svinamo dienu kalendārā.

To uzsver arī tradīcijas aizsācēji – Allažu pamatskolas direktores vietniece ārpusklases audzināšanas darbā Ināra Paegle un Zemessardzes veterāns Aivars Pavasaris, kurš pirms 15 gadiem bija darbmācības skolotājs Allažu pamatskolā.

Pirms 15 gadiem Allažu skolas skolotāja Ināra Paegle iedomājās: kāpēc arī Allažos skolēni Lāčplēša dienā nevarētu iet lāpu gājienā? Kolēģis Aivars Pavasaris darbmācības stundās kopā ar bērniem izgatavoja lāpas.Pirms 15 gadiem Allažu skolas skolotāja Ināra Paegle iedomājās: kāpēc arī Allažos skolēni Lāčplēša dienā nevarētu iet lāpu gājienā? Kolēģis Aivars Pavasaris darbmācības stundās kopā ar bērniem izgatavoja lāpas.


Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja I. Paegle, ideja rīkot pagastā lāpu gājienu 11. novembrī radusies, atceroties, ka savos skolas gados viņa vērojusi, kā Rīgā Lāčplēša dienā cilvēki ar lāpām iet uz Brāļu kapiem.

"Vaicāju savam kolēģim Aivaram, vai viņš kopā ar skolēniem darbmācības stundās nevarētu izgatavot lāpas, ar kurām doties gājienā. Viņš atbildēja, ka to var izdarīt, un visi kopā to paveicām," teic pedagoģe, piebilstot, ka bērni, kuri pašlaik mācās Allažu pamatskolas 9. klasē, 2002. gadā tikai piedzima, bet viņu vecāki bija starp tiem, kuri gāja pirmajā lāpu gājienā. "Šodien esam visi kopā – ne tikai skolēni un viņu vecāki, bet mūs atbalsta novada dome, vietējais Tautas nams un zemessargi. Vietējie zemessargi kopā ar skolēniem bija arī pirmajā lāpu gājienā, bet Zemessardzes 19. bataljons ir klāt jau desmito gadu.

Pirms 15 gadiem mēs bijām pirmie, kas mūsu pusē 11. novembrī sarīkoja lāpu gājienu. Mūsu piemērs iedrošināja kaimiņus. Jau nākamajā gadā lāpu gājiens Lāčplēša dienā notika Siguldā, Morē, Inčukalnā un citur," ar lepnumu teic I. Paegle.

Zemessardzes veterānam A. Pavasarim atliek tikai piebilst, ka viņam ir prieks, redzot novadnieku patriotisko noskaņojumu un atsaucību. Zemessardzes 19. bataljona zemessargiem, kam 11. novembrī jābūt pasākumos arī citviet, jau gadiem ir goda lieta Lāčplēša dienā atbraukt uz Allažiem. Tiesa, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad salūtu zemessargi šāva no saviem ieročiem, šoreiz ir sarūpēts krāšņāks salūts ar raķetēm.

Himna, salūts un atgādinājums par ikdienas varonību
Līdzko sāka krēslot, allažnieki iededza lāpas un devās gājienā no pamatskolas uz pagasta pārvaldes namu. Gājienu, kas izstiepās turpat simt metru garumā, vēroja gandrīz tikpat daudz interesentu. Klātesošie nodziedāja Latvijas himnu, un viņus uzrunāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Galvenā doma, kas ikvienam paliks prātā no svētku uzrunas, – mūsu ikdienas veikums ir tie mazie varoņdarbi, kas palīdz padarīt labāku mūsu Latviju.

Vējš un lietus, kas Allažiem visu pēcpusdienu bija metis līkumu, pagastā atgriezās tikai tad, kad debesīs bija nodzisušas pēdējās salūta gaismiņas.